Citas ziņas

Dažas atziņas par sabiedrību strīdiem

zvērināta advokāte un advokātu biroja Kļaviņš & Slaidiņš partnere Ilga Gudrenika-Krebs,31.01.2008

Jaunākais izdevums

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

• lai valdes loceklis būtu tiesīgs darboties sabiedrības vārdā, pietiek ar pilnvarojuma līgumu, un par tādu atzīstams dalībnieku sapulces (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – autores piezīme) lēmums par ievēlēšanu (iecelšanu) par valdes locekli un konkrētā valdes locekļa piekrišana būt par sabiedrības valdes locekli; līdz ar to darba attiecības var arī faktiski nepastāvēt ;

• atceļot no amata valdes locekli, padomei jārīkojas tai piešķirtās kompetences ietvaros ;

• valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls (Komerclikuma 306.pants; arī likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 95.pants), taču minēto pantu saturs attiecībā uz gadījumiem, kad valdes locekli var atsaukt, nav izsmeļošs ; tiesa atzinusi, ka, piemēram, organizatorisku pasākumu veikšana attiecībā uz valdes locekļu skaitu atbilst Komerclikuma prasībām par svarīgiem iemesliem;

• valdes loceklim, kurš atsaukt no amata, Komerclikumā nav paredzēta tiesība prasīt atjaunošanu amatā tiesas ceļā, jo tiesa nevar iejaukties sabiedrības izpildinstitūcijas izveidošanas jautājuma risināšanā .

Augstāk minēto secinājumu kontekstā kāds var oponēt, jo Komerclikums paredz valdes loceklim tiesību celt prasību par dalībnieku/ akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu. Taču arī šajā jautājumā atbildi var smelties tiesu praksē, kas skaidro, ka valdes locekļa tiesība celt tiesā prasību par akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu attiecināma uz komercdarbību, (kas saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants), nevis (pastarpināti) uz tā atjaunošanu amatā. Autore uzskata, ka minētais tiesu secinājums neierobežo valdes locekļa tiesības celt prasību, ja pārkāpts sabiedrības lēmumu pieņemšanas tiesiskais regulējums, t.i., komersanta darbība iekšienē, kas nav vērsta uz āru komercdarbības veidā un kas nav par atjaunošanu amatā.

2. Atsevišķi secinājumi no strīda par statūtu grozījumu tiesiskumu

Runājot par sabiedrību strīdiem, kā vienu no aktuāliem spriedumiem var minēt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta paplašinātā sastāvā 12.12.2007. pasludināto spriedumu lietā Nr. SKC-616 AS „Latvijas Gāze” akcionāra E.ON Ruhrgas International AG prasībā pret AS „Latvijas Gāze” un trešo personu SIA „ITERA Latvija” (arī AS LG akcionārs) par akcionāru sapulces lēmuma par statūtu grozījumiem atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

2.1. Analizējot augstāk norādīto spriedumu, jāatzīmē būtisks tiesas secinājums, kam ir nozīme ne tikai sabiedrību strīdos, bet civiltiesībās vispār. Proti, tiesa atzina, ka subjekta tiesību ierobežojumam, kas noteikts ar tiesību normu - izņēmumu, jābūt pēc iespējas mazākam un tieši vērstam uz normā noteiktā mērķa sasniegšanu, tādēļ šāda norma piemērojama tieši, nepaplašinot tās jēgu. Šo tēzi Senāts attiecināja uz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 5.panta otrās daļas noteikumu interpretāciju, atzīstot prasītāja viedokli, ka Komerclikuma reformas gaitā ar vienkāršu balsu vairākumu varēja pieņemt tikai tādus sabiedrības statūtu grozījumus, kas bija objektīvi nepieciešami, lai sabiedrību reģistrētu komercreģistrā, taču ne grozīt tādus statūtu noteikumus, kas jau atbilda Komerclikumam. Konkrētajā gadījumā atbildētāja uzskatīja, ka minēto normu jātulko paplašināti, piemērojot to arī citiem statūtu grozījumiem tā, lai atbildētājasprāt tiktu saglabāts it kā iepriekš pastāvējušais akcionāru tiesību balanss. Tiesa šo viedokli noraidīja.

2.2. Minētās lietas ietvaros pušu starpā pastāvēja strīds, vai uz sabiedrības statūtiem un to pieņemšanas kārtību attiecināmas Civillikuma normas. AT Senāts, autoresprāt pilnībā pamatoti, analizējot kopsakarībā Komerclikuma 3.panta otro daļu, (kas nosaka, ka komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Komerclikumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi), un Komerclikuma 1.panta otro daļu, (kas paredz, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants), atzina, ka Civillikuma noteikumi var tikt piemēroti attiecībā uz komersanta saimniecisko darbību, bet uz akcionāru sapulces lēmumu pieņemšanas tiesisko regulējumu tie nav attiecināmi, jo šo kārtību nosaka speciālais likums (Komerclikums – autores piezīme). Šajā kontekstā arī atzīts, ka sabiedrības akcionārs (kā statuss – autores piezīme) nav atzīstams par kreditoru vai parādnieku civiltiesību izpratnē. Līdz ar to, atšķirībā no līguma kā pušu brīva un saskanīga gribas izpauduma, kas vērst uz tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības statūtu apstiprināšanai vai grozīšanai nav obligāti nepieciešama visu akcionāru piekrišana.

2.3. Strīda ietvaros pastāvēja jautājums, kas ir un kādā veidā var izpausties akcionāra tiesību apjoms un būtisks tā tiesību aizskārums. Tiesa atzina, ka akcionāra primārā tiesība ir tiesība balsot akcionāru sapulcē, tādējādi piedaloties sabiedrības pārvaldē. Līdz ar to šo tiesību ierobežošana ir būtisks akcionāra tiesību aizskārums (neattiecas uz likumā paredzētiem gadījumiem – autores piezīme). Par būtisku aizskārumu tiesa atzina sapulces tiesīguma kvoruma 85% apmērā noteikšanu (prettiesīgā procedūrā – autores piezīme), ko uzskatīja kā potenciālu šķērsli sapulces sasaukšanai, kas varētu bloķēt sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanu, skarot pašas sabiedrības tiesības un intereses kopumā.

2.4. Dotais spriedums vēlreiz apstiprina likuma tēzi, ka prasība par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ceļama pret sabiedrību (Komerclikuma 288.panta trešā daļa), taču tiesa nedz apstiprināja, nedz noraidīja apsvērumu par citu akcionāru tiesībām iestāties lietā trešo personu statusā. Tomēr var droši apgalvot, ka citu akcionāru nepiedalīšanās šādā prāvā, ja tie nav izteikuši atbilstošus lūgumus tiesai, nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai.

3. Citas lietderīgas atziņas

Vispārinot pēdējā laika tiesu praksi, kas saistās ar sabiedrību strīdiem, rodoties konkrētai situācijai, vēl ikdienā var noderēt dažas citas atziņas.

3.1. Piemēram, Komerclikuma 172.pants, regulējot sabiedrības prasību celšanu pret tās dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu, nosaka, ka prasību ceļ sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu. Minētā norma neprecizē, vai tā attiecināma arī uz bijušajām amatpersonām. Taču, kā norādīts augstāk, sabiedrībā vēlētie amati ir uzticības jautājums, līdz ar to jāpieņem, ka prasības celšana pret amatpersonu diez vai ir savietojama ar šīs personas atstāšanu amatā. Tādējādi, interpretējot KL 172.panta pirmo daļu kopsakarībā ar minētajiem Komerclikuma noteikumiem par tiesībām atsaukt ievēlēto amatpersonu un apstākļiem par uzticības kredīta zaudēšanu, jāsecina, ka prasība visdrīzāk tiks celta pret jau bijušo sabiedrības amatpersonu. Šī iemesla dēļ Komerclikuma 172.pants pilnā mērā attiecināms uz bijušajiem valdes vai padomes locekļiem, dalībniekiem un revidentu. Šādu viedokli apstiprina arī tiesu prakse, no kuras izriet, ka tas apstāklis, ka uz prasības celšanas brīdi atbildētājs vairs nebija dalībnieks un valdes loceklis, neizslēdz Komerclikuma prasību piemērošanu, jo atbilstoši Civillikuma 3.pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

3.2. Cits, pavisam nesens tiesas spriedums apliecina, cik būtiska ir korektas un likuma normām atbilstošas kārtības ievērošana, sasaucot dalībnieku sapulci. Nepareiza dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība ir reāls pamats dalībnieku sapulcē pieņemtā lēmuma atcelšanai. Šādā kontekstā tiesa interpretējusi Komerclikuma 222.pantu, kas paredz, ka valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi, un noteikusi, ka šī panta izpratnē lēmumu par sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanu bija jāpieņem valdei (konkrētajā lietā – abiem valdes locekļiem), nevis vienam tās loceklim vienpersoniski. Tādējādi norobežota Komerclikuma 222.panta sapratne par sabiedrības kopīgu vadīšanu no valdes locekļu tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, ko paredz Komerclikuma 223.pants (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību). Līdzīgas normas Komerclikumā par akciju sabiedrībām ir 302. un 303.pants, taču valdes darbību kopīgi vadot sabiedrību vēl precizē 310.pants.

3.3. Savukārt, pārdodot sabiedrības daļas, pirmkārt ir jāvadās no Komerclikuma noteikumiem par pirmpirkuma tiesībām uz daļām. Pirmpirkuma tiesības uz daļām ir no likuma (Komerclikuma) izrietošas tiesības. Līdz ar to, pārdodot sabiedrības daļas, saskaņā ar tiesas atziņām pirmpirkuma tiesības regulē Komerclikuma 189.pants, nevis Civillikuma 2060., 2061. un 2063.pants, kas nosaka līgumā pielīgtu, nevis likumā noteiktu pirmpirkuma tiesību. Ievērojot teikto, tiesa atcēlusi izmaiņas dalībnieku reģistrā, kas izdarītas, pamatojoties uz darījumu, ar kuru apietas pirmpirkuma tiesīgās personas, nerespektējot minēto Komerclikuma normu.

Visbeidzot vērts pieminēt prasības pret sabiedrību amatpersonām par zaudējumu atlīdzināšanu. Jāatzīst, ka šajā jautājumā tiesu prakse ir maz pieejama vai arī tās izdarītos secinājumus vēl nevar atzīt par pietiekamiem. Līdzšinējā pieredze pamatā balstās uz uzņēmējdarbību regulējušiem likumiem, kas zaudēja spēku pēc Komerclikuma spēkā stāšanās. Līdz ar to būtiskā atšķirība šāda veida lietās kopš tām piemērojams Komerclikums ir tas, ka valdes un padomes loceklim jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam un, tikai pierādot savas rīcības atbilstību šādam kritērijam, tie var atbrīvoties no atbildības. Tas nozīmē, ka atšķirībā no agrākās nostājas, pierādīšanas nasta vairs nav uzlikta tikai sabiedrībai, bet, gluži otrādi, vēlētai sabiedrības amatpersonai pašai ir jāpierāda Komerclikuma prasībām atbilstoša rīcība. Šajā kontekstā būs arī interesanti vērot kā attīstīsies sapratne par solidāru atbildību, t.i., vai tiesa uzskatīs, ka prasība jāceļ pret visiem valdes vai padomes locekļiem, vai, piemērojot, Civillikumu (1682., 1683.pantu), kas dod tiesību kreditoram pēc sava ieskata vērsties pret vienu vai vairākiem kopparādniekiem.

Kopsavilkums

Vērtējot sabiedrību strīdus un tiesu praksi tajās, jāsecina, ka sabiedrību dalībnieki/ akcionāri aizvien rūpīgāk seko savām tiesībām un nekavējas radušās situācijas risināt tiesā, lai aizsargātu savas intereses un tiesības. Tas veicina gan tiesu judikatūras attīstību komercdarbības jomā, gan labāku Komerclikuma izpratni un interpretāciju. Komerclikuma noteikumi noteikti sekmē arī komercdarbības vides sakārtošanos. Piemēram, tas attiecināms uz krietna un rūpīga saimnieka kritērija ieviešanu attiecībā uz valdes un padomes locekļiem. Cits jautājums, kā tiesu prakse interpretēs šo ģenerālklauzulu un kur tiks novilktas robežas, kad viens valdes vai padomes loceklis būs rīkojies kā profesionāls sabiedrības vadītājs, vai kad tam varēs pārmest kvalitāšu trūkumu vai varbūt pat nolaidīgu vai ļaunprātīgu rīcību. Bet ikdienas dzīve un jau nākamie tiesu spriedumi palīdzēs mums atrast atbildi arī uz šo jautājumu, kas savukārt, atvieglos sapratni visām komercsabiedrībām un tajās iesaistītajiem spēles dalībniekiem.

Šī raksta saīsināto versiju, kā arī citu speciālistu viedokļus par dažādiem tiesību jautājumiem lasiet šodienas (31. janvāra) laikraksta Dienas bizness juridiskajā pielikumā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2011. gada aktualitātes konkurences tiesību jomā - mātes sabiedrības atbild arī Latvijā

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius,01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro1 lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē2] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrībās gada sākumā noguldīti 422 tūkstoši latu

Žanete Hāka,17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%.

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau modernās filmās ierasts, sākšu ar beigām. VID un Latvijas tiesas nu, cerams, būs spiestas kardināli mainīt savu praksi, jo ES tiesa «pateica Latvijai tieši acīs» to, ko Latvija negribēja dzirdēt.

Proti, ES tiesa nosprieda, ka VID pircējam nedrīkst liegt tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties pat uz pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām. Pircējs drīkst atskaitīt PVN pat tad, ja attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi, kura nav tiesību aktos skaidri prasīta.

Forvards stāsts pats ir samērā tradicionāls

ES tiesas lieta SIA Forvards V (Forvards) pret VID pirmo reizi PVN izkrāpšanas jautājumā ierosināta Latvijā, Augstākās tiesas (AT) Senātam uzdodot ES tiesai jautājumus par PVN direktīvas interpretāciju. Pēc audita VID lēma, ka Forvards nebija tiesību uz nodokļa atskaitīšanu par SIA Ogma (Ogma) veikto automašīnu rezerves daļu un citu automašīnu preču piegādi. VID nav apšaubījis, ka Forvards ir saņēmusi preces, bet ir uzskatījis, ka tās nav saņemtas no nodokļu rēķinā norādītās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības peļņu audzējušas par vairāk nekā trešdaļu

Žanete Hāka,06.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 253 tūkstošus eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 183 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Peļņas pieaugumu nodrošināja gan augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 3,6%), gan arī izdevumu sarukums nedrošu kredītu uzkrājumiem (par 39,4%). Savukārt procentu izdevumi par piesaistītajiem līdzekļiem joprojām zemo procentu likmju ietekmē turpināja sarukt (par 5,8%). Pārskata periodā ar peļņu strādāja 17 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 285 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 32 tūkstošus eiro.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (64%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi - administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, jūnija beigās veidoja attiecīgi 39,7%, 36,1% un 17% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības pērn nopelnījušas par 10,8% mazāk

Lelde Petrāne,10.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 130 tūkst. latu jeb par 10,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 146 tūkst. latu. Gūtās peļņas apmēru negatīvi ietekmēja gada laikā par 32,6% augušie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturkšņa beigās.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (septembra beigās – 20,5%, noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2011. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (67,4%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 37,3%, 34% un 21,3% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības peļņu audzējušas par 7,3%

Žanete Hāka,14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnījušas 206 tūkstošus latu jeb par 7,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 192 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 19 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 260,3 tūkstošus latu, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 54 tūkstošus latu.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja palielināties, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,7% jeb 609 tūkstošiem latu. Tādējādi izsniegto kredītu atlikums septembra beigās sasniedza 11,3 miljonus latu.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Septembra beigās 64,5% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 30,1% – kā uzraugāmie un 5,4% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 65,5%; 28,9% un 5,6%). Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem septembra beigās veidoja 7% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (jūnija beigās – 7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir ko uzrēķinājis vai aprēķinājis nodokļu maksātājam par sliktu, nevajag mest plinti krūmos. Varbūtība, ka VID darbinieki kļūdās, ir pat ļoti augsta, vēsta laikraksts Diena.

Kā liecina apkopotā statistika, pērn no vairāk nekā 1300 nodokļu strīdiem trešdaļā gadījumu VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova savu darbinieku lēmumu ir atcēlusi vai atcēlusi daļēji. Un pat ja VID vadībai viss šķiet kārtībā, arī ceļš uz tiesu nav bezcerīgs, norāda laikraksts.

Tiesās VID zaudējis katrā piektajā lietā. Nodokļu advokāti šajās proporcijās saredz ierēdņu atbildības trūkumu, savukārt VID, lai arī atzīst, ka statistika nav rožaina, uzskaita virkni pretargumentu.

Nodokļu strīdu izskatīšanas daļa ir lielākā no VID pārvaldes struktūrām - pirmstiesas strīdiem paredzētas 53 štata vietas, savukārt strīdiem tiesās - 26. Pēc Dienas aprēķiniem, valstij šī juristu armija gadā izmaksā apmēram pusmiljona latu, un šogad šī summa varētu pieaugt, jo pārvaldei piešķirts finansējums papildu 13 štata vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Audzis krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms

Žanete Hāka,23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 0,5% un decembra beigās sasniedza 16,2 miljonus eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi par 1,9% jeb par 301 tūkstoti eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augsts, decembra beigās tas bija 20,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2014. gada 4. ceturkšņa laikā krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par nepilnu procentu, jeb par 200 tūkstošiem eiro un decembra beigās bija 22,7 miljoni eiro.

Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums pārskata ceturkšņa laikā pieauga (par 162 tūkstošiem eiro jeb 1%), turklāt kopš 2014. gada sākuma tas audzis par 8,1% jeb par 1,2 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 16,5 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas par 23% vairāk

Žanete Hāka,12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada laikā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 160 tūkstošus latu jeb par gandrīz 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 130 tūkstošus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, pērn ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 216 tūkstošus latu, savukārt pārējo 11 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 56 tūkstošus latu.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (70,1%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 38,5%, 32,9% un 19,8% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātāji pērn nopelnījuši 105 miljonus eiro

Žanete Hāka,20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem pieaug

Žanete Hāka,29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc aizdevumiem, liecina eirozonas banku veiktās kreditēšanas 2015. gada septembra apsekojums Latvijas bankās.

Kredītiestādes, kas atviegloja kredītu standartus un nosacījumus, novēroja arī lielāku pieprasījuma kāpumu pēc aizdevumiem. Turpretī kredītiestādes, kas nemainīja kredītu standartus vai nosacījumus, arī nenovēroja un nesagaidīja pieprasījuma pārmaiņas.

Nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc aizdevumiem un kredītlīnijām 2015. gada 3. ceturksnī turpināja augt pusē no aptaujātajām kredītiestādēm: vienas kredītiestādes sniegtā atbilde norādīja uz lielo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un otras – uz mazo un vidējo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma pieaugumu pēc īstermiņa aizdevumiem.

Novērotais nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem 2015. gada 3. ceturksnī bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, informē Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību piesaistīto noguldījumu apjoms audzis par 8%

Žanete Hāka,10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada 4. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums palielinājās par 3,1% jeb 456,7 tūkstošiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Savukārt kopš 2013. gada sākuma tas audzis par 8% jeb par 1,1 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 15,3 miljonus eiro.

2013. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 354 tūkstošus eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2012. gadā, kad peļņa sasniedza 227,6 tūkstošus eiro. 2013. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība, un to tirgus daļa kopējos krājaizdevu sabiedrību aktīvos bija 95,4%.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2013. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 1,4% un decembra beigās bija 15,9 miljoni eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums ir ievērojami pieaudzis - par 8,7% jeb 1,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa sasniegusi 110 miljonus eiro

Žanete Hāka,06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2016. gada trīs ceturkšņos pieauga par 5,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu un sasniedza 419 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tajā skaitā, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas pieauga par 6,8%, to tirgus daļai saglabājoties 28% kopējās parakstītajās prēmijās. Šā gada trijos ceturkšņos dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apmērs, pēc krituma pirmajā pusgadā, atgriezās izaugsmē (+2,6%), ko nodrošināja valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm.

Nozīmīgākie apdrošināšanas veidi aizvien bija - sauszemes transporta apdrošināšana sasniedzot 17% kopējās bruto parakstītajās prēmijās, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - 16%, īpašuma apdrošināšana - 16%, veselības apdrošināšana - 15% un dzīvības apdrošināšanas produkti - 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka,17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par 5% augusi krājaizdevu sabiedrību biedru kreditēšana

Dienas Bizness,11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums pieauga par 770 tūkst. eiro jeb 5%, septembra beigās sasniedzot 16,2 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Arī krājaizdevu noguldījumu biedru noguldījumi atlikums ceturkšņa laikā nedaudz pieauga (par 127 tūkst. eiro jeb 0,8%) un septembra beigās sasniedza 16,3 milj. eiro.

Tāpat ir augusi krājaizdevu sabiedrību peļņa, tādējādi deviņos mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 321 tūkst. eiro, kas ir par 9,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 293 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ja peļņas pieaugumu nodrošināja gan arvien augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 1,3 %), gan arī tīro izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem sarukums (par 19,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 1,1 miljonu eiro

Dienas Bizness,16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieauga par 4,9% jeb par 1,1 milj. eiro, marta beigās sasniedzot 23,8 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina.

Aktīvu apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja piesaistīto biedru noguldījumu apmēra pieaugums, tostarp biedru noguldījumi pārskata ceturksnī sabiedrību finansējuma struktūrā veidoja 99,2%; to atlikums pieauga par 6,8% jeb par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 17,6 milj. eiro.

Šī gada trīs mēnešos krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 101 tūkst. eiro, kas ir par 27% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 139 tūkst. eiro. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 126 tūkst. eiro, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 25 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ka krājaizdevu sabiedrību galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt – par 584 tūkst. eiro jeb 3,6% un marta beigās sasniedza 16,7 milj. eiro. Pārskata ceturksnī kredītportfeļa kvalitāte būtiski nav mainījusies, 62,4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31% kā uzraugāmie un 6,2% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi par piektdaļu

Žanete Hāka,03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 408 tūkstošus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 340 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu strādāja lielākā daļa (24) krājaizdevu sabiedrību, kopā nopelnot 439 tūkst. eiro (to tirgus daļa kopējos sabiedrību aktīvos – 98%), savukārt pārējo sabiedrību zaudējumi bija 31 tūkst. eiro.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2015. gadā turpināja augt - par 1,7 miljoniem eiro jeb 10,2% (2014. gada laikā par 301 tūkst. eiro jeb 1,9%), un gada beigās sasniedza 17,8 milj. eiro.

2015. gadā uzlabojusies arī KKS kredītportfeļa kvalitāte. Decembra beigās 60,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 33,5% kā uzraugāmie un 5,9% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (2014. gada beigās – 60,2%, 34% un 5,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Straujāk aug dzīvības, veselības un īpašuma apdrošināšanas prēmiju apmēri

Žanete Hāka,19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas sektors spējis saglabāt nelielu izaugsmi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs pieauga par 6,3% un sasniedza 274 miljonus eiro (ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas pieauga par 2,7%, sasniedzot 27% no kopējām parakstītajām prēmijām).

Līdzīgi kā pagājušā gada attiecīgajā periodā apdrošinātāju sniegtie pakalpojumi citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs (Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Francijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā) veidoja ap 33% no kopējām apdrošināšanas tirgū parakstītajām bruto prēmijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka,05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. oktobrī, Saeima 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas, informē ministrija.

Likumprojektu pakete (likumprojekts «Kooperatīvo sabiedrību likums» un likumprojekts «Grozījumi likumā »Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru«») paredz šādas izmaiņas:

Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā).

Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) uzņēmējiem, kuru darbs saistīts ar vides resursu izmantošanu, ir labi pazīstams jēdziens, bet Latvijā mazāk zināms ir ietekmes uz sabiedrību novērtējums. Vides risinājumu uzņēmums Ecosoul ir pirmais Latvijā, kas piedāvā integrēt šo novērtējumu IVN.

Vai vajadzīgs ir tikai obligātais?

Ietekmes uz sabiedrību novērtējums Latvijā nav obligāts, tomēr daļa uzņēmēju ar to saskaras sarunās ar starptautiskajām finanšu institūcijām un sadarbības partneriem. Parādās jautājums: “Kā jūs esat novērtējuši savu ietekmi uz sabiedrību?” Rezultātā tiek piedāvāts viss, kas atbilst “sabiedrības” un “ietekme” atslēgvārdiem - viena veikta aptauja, sabiedriskās apspriedes foto, pašvaldības uzrunas ieraksts. Tas pats notiek arī, kad jāaizpilda tukšumi ilgtspējas ziņojumā.

Lai izvairītos no formālās “ķeksīša pēc” pieejas, IVN jāiekļauj pielāgoti ietekmes uz sabiedrību novērtējumi. Tas saskan arī ar ilgtspējīgas attīstības trīs dimensiju modeli – vide, sabiedrība un ekonomika. Šāds līdzsvars nodrošina, ka ekonomiskā izaugsme nenotiek uz vides vai sociālās labklājības rēķina. Attīstītāju ieguvumi no ietekmes uz sabiedrību novērtējuma ir daudz uz dažādi - no projekta vērtības celšanas līdz labām kaimiņattiecībām. Daudzdzīvokļu mājās labi kaimiņi vienmēr izpalīdzēs, uzraudzīs cits cita mājokli. Savukārt, labs saules paneļu parka kaimiņš ziņos, ja saules parkā krusa sadauzījusi paneli vai tajā uzdarbojas vandāļi. Kāds labums no tā pašam kaimiņam? Viens no sociālās ietekmes novērtējuma uzdevumiem ir to noskaidrot – kādas ir vietējo kopienu iespējas, izaicinājumi un vajadzības? Vai tiešām nozares “zelta standarts” – uzdāvināt bērnu laukumu pašvaldībā – iedzīvotājiem vienmēr ir vajadzīgs? Uzņēmēji mēdz pārmest ieinteresētajām personām jeb stakeholderiem dzīvošanu mītos. Taču pašiem uzņēmējiem būtu jāatzīst, ka arī viņu pieņēmumi mēdz būt greizi.

Komentāri

Pievienot komentāru