Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 5. martu anulēt Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, jo krājaizdevu sabiedrība neizpilda likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības un nespēj izpildīt saistības pret saviem noguldītājiem, informē FKTK.

Tā kā Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vēsturiski veidojusies, apvienojot AS Liepājas metalurgs darbinieku arodbiedrības biedrus, uzņēmuma maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstājusi ietekmi arī uz krājaizdevu sabiedrības izsniegto kredītu atmaksu. Ņemot vērā kredītņēmēju maksājumu kavējumus, krājaizdevu sabiedrībai bija pienākums veidot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem, kas būtiski samazināja tās kapitālu, skaidro FKTK.

Kopš situācijas pasliktināšanās Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā FKTK ir cieši sekojusi līdzi notikumu attīstībai un rīkojusies atbilstoši situācijai. Krājaizdevu sabiedrības valde, pasliktinoties kredītu kvalitātei, aktīvi strādāja ar saviem biedriem, kas reizē ir arī tās klienti, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Tomēr krājaizdevu sabiedrības finansiālā situācija nav uzlabojusies, un arī tās biedri neizteica vēlmi palielināt sabiedrības kapitālu.

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, un gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēsta, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, norāda Finanšu ministrija.

Krājaizdevu sabiedrība var sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

«Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. jūnijā nolēma anulēt Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci un kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegto licenci.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai tika anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt sabiedrības darbību un likvidēt to.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvai krājaizdevu sabiedrībai nav saistību pret noguldītājiem.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt krājaizdevu sabiedrības darbību, atsakoties no licences.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" nav saistību pret noguldītājiem.

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 2014. gada 19.jūniju anulēt Latvijas Lauksaimniecības Kameras kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības KRĀJKASE licenci, jo tā nav uzsākusi darbību vairāk nekā gada laikā pēc licences saņemšanas.

KRĀJKASE nav piesaistījusi noguldījumus, ne arī izsniegusi kredītus saviem biedriem, informēja FKTK pārstāve Laima Auza.

FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai licenci saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, ja tā nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas izsniegšanas dienas.

KRĀJKASE licenci krājaizdevu sabiedrības darbības uzsākšanai saņēma 2012. gada 1.novembrī, t.i., gandrīz pirms pusotra gada. Tai ir 23 biedri.

Latvijā patlaban darbojas 33 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus - noguldījumus, aizdevumus u.c. Latvijā krājaizdevu sabiedrības veidojušās pēc diviem principiem - pēc teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības. Par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst, iegādājoties tās pajas, un atšķirībā no bankas klienta krājaizdevu sabiedrības biedram ir iespējas aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, informē FKTK.

Licenci nolemts anulēt, jo sabiedrība neizpilda Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktās pašu kapitāla pietiekamības prasības (minimālā prasība vismaz 10%), neievēro citas likuma un FKTK normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības.

FKTK uzraudzības eksperti pārbaudē konstatēja vairākus normatīvo aktu pārkāpumus un nepilnības Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbībā un noteica tai vairākus pienākumus to novēršanai, tai skaitā iesniegt pasākumu plānu par pašu kapitāla atjaunošanu. Tomēr krājaizdevu sabiedrība tā arī nav novērsusi konstatētos pārkāpumus noteiktajā termiņā, un tās biedri nav atjaunojuši pašu kapitālu nepieciešamajā apmērā, tādā veidā uzlabojot krājaizdevu sabiedrības finansiālo situāciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 253 tūkstošus eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 183 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Peļņas pieaugumu nodrošināja gan augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 3,6%), gan arī izdevumu sarukums nedrošu kredītu uzkrājumiem (par 39,4%). Savukārt procentu izdevumi par piesaistītajiem līdzekļiem joprojām zemo procentu likmju ietekmē turpināja sarukt (par 5,8%). Pārskata periodā ar peļņu strādāja 17 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 285 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 32 tūkstošus eiro.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (64%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi - administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, jūnija beigās veidoja attiecīgi 39,7%, 36,1% un 17% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%.

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Pagājušā gada 4. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums palielinājās par 3,1% jeb 456,7 tūkstošiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Savukārt kopš 2013. gada sākuma tas audzis par 8% jeb par 1,1 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 15,3 miljonus eiro.

2013. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 354 tūkstošus eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2012. gadā, kad peļņa sasniedza 227,6 tūkstošus eiro. 2013. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība, un to tirgus daļa kopējos krājaizdevu sabiedrību aktīvos bija 95,4%.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2013. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 1,4% un decembra beigās bija 15,9 miljoni eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums ir ievērojami pieaudzis - par 8,7% jeb 1,3 miljoniem eiro.

Šī gada 3. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums pieauga par 770 tūkst. eiro jeb 5%, septembra beigās sasniedzot 16,2 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Arī krājaizdevu noguldījumu biedru noguldījumi atlikums ceturkšņa laikā nedaudz pieauga (par 127 tūkst. eiro jeb 0,8%) un septembra beigās sasniedza 16,3 milj. eiro.

Tāpat ir augusi krājaizdevu sabiedrību peļņa, tādējādi deviņos mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 321 tūkst. eiro, kas ir par 9,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 293 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ja peļņas pieaugumu nodrošināja gan arvien augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 1,3 %), gan arī tīro izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem sarukums (par 19,7%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt licenci jaundibinātajai Ķekavas novada kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai.

Kā informēja FKTK, izvērtējot sabiedrības plānoto darbību, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem un sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu, FKTK konstatēja, ka iesniegtie dokumenti dod skaidru priekšstatu par plānoto sabiedrības darbību un tai atbilstošo struktūru un organizāciju.

Tāpat FKTK padome neiebilda, ka par Ķekavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju ir iecelts Ēriks Linters, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pilda Ronalds Teivāns, valdes locekļa pienākumus Raitis Teivāns, savukārt Mārīte Foršū ir Iekšējā revīzijas dienesta vadītāja.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 0,5% un decembra beigās sasniedza 16,2 miljonus eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi par 1,9% jeb par 301 tūkstoti eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augsts, decembra beigās tas bija 20,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2014. gada 4. ceturkšņa laikā krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par nepilnu procentu, jeb par 200 tūkstošiem eiro un decembra beigās bija 22,7 miljoni eiro.

Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums pārskata ceturkšņa laikā pieauga (par 162 tūkstošiem eiro jeb 1%), turklāt kopš 2014. gada sākuma tas audzis par 8,1% jeb par 1,2 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 16,5 miljonus eiro.

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnījušas 206 tūkstošus latu jeb par 7,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 192 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 19 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 260,3 tūkstošus latu, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 54 tūkstošus latu.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja palielināties, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,7% jeb 609 tūkstošiem latu. Tādējādi izsniegto kredītu atlikums septembra beigās sasniedza 11,3 miljonus latu.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Septembra beigās 64,5% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 30,1% – kā uzraugāmie un 5,4% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 65,5%; 28,9% un 5,6%). Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem septembra beigās veidoja 7% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (jūnija beigās – 7,2%).

Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieauga par 4,9% jeb par 1,1 milj. eiro, marta beigās sasniedzot 23,8 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina.

Aktīvu apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja piesaistīto biedru noguldījumu apmēra pieaugums, tostarp biedru noguldījumi pārskata ceturksnī sabiedrību finansējuma struktūrā veidoja 99,2%; to atlikums pieauga par 6,8% jeb par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 17,6 milj. eiro.

Šī gada trīs mēnešos krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 101 tūkst. eiro, kas ir par 27% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 139 tūkst. eiro. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 126 tūkst. eiro, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 25 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ka krājaizdevu sabiedrību galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt – par 584 tūkst. eiro jeb 3,6% un marta beigās sasniedza 16,7 milj. eiro. Pārskata ceturksnī kredītportfeļa kvalitāte būtiski nav mainījusies, 62,4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31% kā uzraugāmie un 6,2% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma.

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Šā gada 1. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs praktiski nemainījās un marta beigās bija 25,2 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība marta beigās bija 20,4% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī saruka par aptuveni 3% un marta beigās sasniedza 17,3 miljoniem eiro. Savukārt kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās – 61.9% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32,8% – kā uzraugāmie un 5,3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (decembra beigās attiecīgi - 60,6%, 33,5% un 5,9%).

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieauga par 1,2%, jeb par 0,28 miljoniem eiro un jūnija beigās sasniedza 24 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Sabiedrību finansējuma struktūrā gandrīz 99% veido biedru noguldījumi, to atlikums pārskata periodā izmainījās nebūtiski un joprojām bija 17,6 miljoni eiro.

Kopš 2015. gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 202 tūkstošus eiro jeb par 20% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 253 tūkstošus eiro. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība, kopā nopelnot gandrīz 235 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 11 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza ap 33 tūkstošiem eiro.

Krājaizdevu sabiedrību galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt (par 476 tūkstošiem eiro jeb 2,8%) un jūnija beigās sasniedza 17,2 miljonus eiro. Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās iepriekšējā līmenī – 62,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31,3% – kā uzraugāmie un 6,1% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi – 62,4%, 31,5% un 6.2%).