Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, un gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēsta, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, norāda Finanšu ministrija.
Krājaizdevu sabiedrība var sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības.
«Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Jāņem vērā, ka krājaizdevu sabiedrībām nav tādas kapacitātes, lai pienācīgi izvērtētu komersantu kredītriskus. Lai komersantiem sniegto aizdevumu skaits palielinātos, krājaizdevu sabiedrībām jāizvirza atbilstošas prasības, kādas ir, piemēram, kredītiestādēm. Tas tādēļ, ka šī brīža Latvijas krājaizdevu sabiedrības ir izņēmums kapitāla direktīvas prasībās, norāda FM.
Noguldījumu garantiju likums attiecas ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz krājaizdevu sabiedrībām. Ja krājaizdevu sabiedrībām būs jāapzina kredītriski, negatīvas sekas radīsies noguldījumu aizsardzības sistēmā un tautsaimniecībā kopumā.
Eiropā vairākas krājaizdevu sabiedrības bankrotējušas tieši šādu nepilnību dēļ. Tas noticis arī pārāk lielās ietekmes uz Noguldījumu garantiju fondu dēļ. Piemēram, Čehijā ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars krājaizdevu sabiedrībās divas reizes pārsniedz banku sektora vidējo līmeni. Arī Spānijas iestādes, kas darbojušās tieši pēc šāda krājaizdevu sabiedrību biznesa modeļa, radījušas negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, skaidro ministrija.
