Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. jūnijā nolēma anulēt Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci un kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegto licenci.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai tika anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt sabiedrības darbību un likvidēt to.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvai krājaizdevu sabiedrībai nav saistību pret noguldītājiem.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt krājaizdevu sabiedrības darbību, atsakoties no licences.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" nav saistību pret noguldītājiem.

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība, informē FKTK.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma.Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība neveic saimniecisko darbību, nav izsniegusi kredītus, tai nav saistību pret noguldītājiem, kā arī tā nesniedz citus tās statūtos noteiktos finanšu pakalpojumus. Tāpat krājaizdevu sabiedrība 05.06.2018. pieņēmusi lēmumu par likvidāciju.

FKTK padomes lēmums pieņemts, pamatojoties uz saņemto Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības vēstuli, kurā tā informē FKTK, par pieņemto lēmumu par likvidācijas uzsākšanu un lūdz anulēt licenci krājaizdevu sabiedrībai.

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus normatīvajos noteikumos, kas nosaka kārtību krājaizdevu sabiedrībām, kāda informācija tām jāiekļauj savos gada pārskatos, informē FKTK.

Ņemot vērā samērīgumu, turpmāk mazas krājaizdevu sabiedrības tiks atbrīvotas no atsevišķas informācijas atklāšanas vadības ziņojumā. No pašlaik strādājošajām 34 krājaizdevu sabiedrībām minēto atbrīvojumu varēs izmantot 28 krājaizdevu sabiedrības.

Minēto noteikumu grozījumi ietver vairākas izmaiņas. Saskaņā ar direktīvā 2013/34/ES noteikto papildināts un precizēts vadības ziņojumā atklājamās informācijas apjoms, kas ietver arī nefinanšu informācijas un informācijas par pajām atklāšanu.

Izslēgta prasība par ārkārtas posteņu atsevišķu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts, ka ārkārtas ienākumus un izdevumus atspoguļo posteņos "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi", vienlaikus noteikts, ka informācija par ārkārtas ienākumu un izdevumu apmēru un būtības aprakstu jāsniedz gada pārskata pielikumā.

Pērn krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas 408 tūkstošus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 340 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu strādāja lielākā daļa (24) krājaizdevu sabiedrību, kopā nopelnot 439 tūkst. eiro (to tirgus daļa kopējos sabiedrību aktīvos – 98%), savukārt pārējo sabiedrību zaudējumi bija 31 tūkst. eiro.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2015. gadā turpināja augt - par 1,7 miljoniem eiro jeb 10,2% (2014. gada laikā par 301 tūkst. eiro jeb 1,9%), un gada beigās sasniedza 17,8 milj. eiro.

2015. gadā uzlabojusies arī KKS kredītportfeļa kvalitāte. Decembra beigās 60,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 33,5% kā uzraugāmie un 5,9% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (2014. gada beigās – 60,2%, 34% un 5,8%).

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Krājaizdevu sabiedrības grib iesaistīt uzņēmumu kreditēšanā, taču ņemot vērā to specifiskās aktivitātes un ar aktīvāku kreditēšanu saistītos riskus, šo segmentu iekustināt visdrīzāk nebūs viegli. To, kā šī iecere realizēsies, rādīs laiks, jo nozare ir ļoti sadrumstalota, un ilgstoši strādājusi savā nodabā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā valsts institūcijās uzvirmojusi ideja par krājaizdevu sabiedrību iesaisti uzņēmumu kreditēšanā, taču ideja jau ilgāku laiku tiek apviļāta un nolikta malā. Nu Finanšu ministrija (FM), izvērtējot sektoru, izveidojusi potenciālo rīcības plānu sabiedrību aktivizēšanai.

Kaut arī krājaizdevu sabiedrību apjomi pēdējo gadu laikā auguši – no 6,9 milj. eiro 2004. gadā līdz 26,2 milj. eiro pērnā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar citu aizdevēju izsniegto kredītu apjomiem, nevar teikt, ka tas būtu augsts rādītājs. Strauji audzis arī izsniegto kredītu apmērs – no 5,8 milj. eiro 2004. gadā līdz 18,7 milj. eiro pērnā gada septembra beigās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu apturēt Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību, jo sabiedrības darbībā konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā.

Apturot licences darbību, FKTK ir noteikusi Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai tiesisku pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai, tai skaitā izveidot un ieviest krājaizdevu sabiedrības darbībai, sniegtajiem pakalpojumiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.

Šobrīd Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība saimniecisko darbību neveic – tā neizsniedz kredītus saviem biedriem, nepiesaista biedru noguldījumus un nesniedz arī citus finanšu pakalpojumus.

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Pētīs krājaizdevu sabiedrību iespējas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā ierobežotās mazo un vidējo uzņēmumu iespējas saņemt aizdevumu, Ekonomikas ministrija pētīs krājaizdevu sabiedrību potenciālu.

Krājaizdevu sabiedrību nozare pēdējo gadu laikā vērojama stabila izaugsme. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas Latvijā šobrīd ir aptuveni 30 krājaizdevu sabiedrības, un to biedriem izsniegto kredītu apmērs 2015. gada 4.ceturksnī bija 17,6 miljoni eiro, pērn tam palielinoties par 1,7 miljoniem eiro, noguldījumi auguši par 2 miljoniem eiro un gada beigās sasniedza 18,5 miljonus eiro, bet aktīvu apjoms audzis par 2,5 miljoniem eiro un pērnā gada nogalē saniedza 25,2 miljonus eiro.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 24.marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu.

Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.