Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, un gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēsta, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, norāda Finanšu ministrija.

Krājaizdevu sabiedrība var sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

«Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. jūnijā nolēma anulēt Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci un kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegto licenci.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai tika anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt sabiedrības darbību un likvidēt to.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvai krājaizdevu sabiedrībai nav saistību pret noguldītājiem.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt krājaizdevu sabiedrības darbību, atsakoties no licences.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" nav saistību pret noguldītājiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, informē FKTK.

Licenci nolemts anulēt, jo sabiedrība neizpilda Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktās pašu kapitāla pietiekamības prasības (minimālā prasība vismaz 10%), neievēro citas likuma un FKTK normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības.

FKTK uzraudzības eksperti pārbaudē konstatēja vairākus normatīvo aktu pārkāpumus un nepilnības Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbībā un noteica tai vairākus pienākumus to novēršanai, tai skaitā iesniegt pasākumu plānu par pašu kapitāla atjaunošanu. Tomēr krājaizdevu sabiedrība tā arī nav novērsusi konstatētos pārkāpumus noteiktajā termiņā, un tās biedri nav atjaunojuši pašu kapitālu nepieciešamajā apmērā, tādā veidā uzlabojot krājaizdevu sabiedrības finansiālo situāciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Šī gada 3. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums pieauga par 770 tūkst. eiro jeb 5%, septembra beigās sasniedzot 16,2 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Arī krājaizdevu noguldījumu biedru noguldījumi atlikums ceturkšņa laikā nedaudz pieauga (par 127 tūkst. eiro jeb 0,8%) un septembra beigās sasniedza 16,3 milj. eiro.

Tāpat ir augusi krājaizdevu sabiedrību peļņa, tādējādi deviņos mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 321 tūkst. eiro, kas ir par 9,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 293 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ja peļņas pieaugumu nodrošināja gan arvien augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 1,3 %), gan arī tīro izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem sarukums (par 19,7%).

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 253 tūkstošus eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 183 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Peļņas pieaugumu nodrošināja gan augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 3,6%), gan arī izdevumu sarukums nedrošu kredītu uzkrājumiem (par 39,4%). Savukārt procentu izdevumi par piesaistītajiem līdzekļiem joprojām zemo procentu likmju ietekmē turpināja sarukt (par 5,8%). Pārskata periodā ar peļņu strādāja 17 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 285 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 32 tūkstošus eiro.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (64%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi - administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, jūnija beigās veidoja attiecīgi 39,7%, 36,1% un 17% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība, informē FKTK.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma.Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrība neveic saimniecisko darbību, nav izsniegusi kredītus, tai nav saistību pret noguldītājiem, kā arī tā nesniedz citus tās statūtos noteiktos finanšu pakalpojumus. Tāpat krājaizdevu sabiedrība 05.06.2018. pieņēmusi lēmumu par likvidāciju.

FKTK padomes lēmums pieņemts, pamatojoties uz saņemto Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības vēstuli, kurā tā informē FKTK, par pieņemto lēmumu par likvidācijas uzsākšanu un lūdz anulēt licenci krājaizdevu sabiedrībai.

SEB klientiem digitālā krājkase ir pieejama kopš 2017. gada jūnija, un šobrīd to izmanto aptuveni 15 000 cilvēku, informēja bankas pārstāve Jeļena Kontusa.

Vidēji mēnesī digitālās krājkases lietotāji uzkrāj 10-15 eiro, bet gadā viņiem veidojas uzkrājums ap 120-150 eiro. Svarīgi, ka uzkrājuma apjoms tieši atkarīgs no karšu lietošanas ieradumiem – jo biežāk karte tiek izmantota pirkumiem, jo lielāks būs uzkrājums. Šobrīd digitālo krājkasi izmantojošo SEB klientu kopējais uzkrājums jau sasniedzis vienu miljonu eiro.

Novērojams, ka digitālā krājkase ir īpaši populāra starp klientiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem, viņa stāsta. SEB dati arī rāda, ka šajā vecumā ir arī visvairāk to cilvēku, kas ikdienā biežāk izmanto pirkumiem maksājumu kartes, tajā pašā laikā vecākajām digitālās krājkases lietotājam ir 93 gadi.

Kopš jūnija SEB banka ieviesusi jaunu veidu, kā veidot uzkrājumus – digitālo krājkasi, informē bankā.

Digiālā krājkase ir uzkrājumu veids, kas sasaistīts ar cilvēku veiktajiem pirkumiem, izmantojot maksājumu karti - katru reizi apmaksājot pirkumus ar karti, iztērēta summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz krājkontu.

Šo naudas uzkrāšanas veidu Latvijā SEB banka piedāvā kopš jūnija sākuma, savukārt Igaunijā šīs pakalpojums ir pieejams jau kopš 2012. gada. Pakalpojums ir unikāls arī ar to, ka tas ir pilnībā digitāls – pieteikties tam iespējams tikai internetbankā, kur var arī sekot līdzi informācijai par ieskaitījumu digitālajā krājkasē ja vien ir veikti pirkumi ar karti.

«Saskaņā ar 2016. gadā veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu, un bieži vien uzkrājumus neveido pat tie, kuri var to atļauties, jo trūkst apņēmības un disciplīnas. Digitālā krājkase var būt pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai īpaši jauniešiem. Igaunijas pieredze rāda, ka digitālās krājkases lietotāju skaits katru gadu palielinās un ka kopējā pa šiem gadiem uzkrātā summa jau pārsniedz 20 miljonus eiro. Vidēji mēnesī, atkarībā no maksājumu karšu lietošanas paradumiem, iespējams uzkrāt no 10 līdz 20 un vairāk eiro, kas veido no 120 līdz pat 250 un vairāk eiro gadā,» norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 0,5% un decembra beigās sasniedza 16,2 miljonus eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi par 1,9% jeb par 301 tūkstoti eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augsts, decembra beigās tas bija 20,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2014. gada 4. ceturkšņa laikā krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par nepilnu procentu, jeb par 200 tūkstošiem eiro un decembra beigās bija 22,7 miljoni eiro.

Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums pārskata ceturkšņa laikā pieauga (par 162 tūkstošiem eiro jeb 1%), turklāt kopš 2014. gada sākuma tas audzis par 8,1% jeb par 1,2 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 16,5 miljonus eiro.

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieauga par 4,9% jeb par 1,1 milj. eiro, marta beigās sasniedzot 23,8 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina.

Aktīvu apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja piesaistīto biedru noguldījumu apmēra pieaugums, tostarp biedru noguldījumi pārskata ceturksnī sabiedrību finansējuma struktūrā veidoja 99,2%; to atlikums pieauga par 6,8% jeb par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 17,6 milj. eiro.

Šī gada trīs mēnešos krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 101 tūkst. eiro, kas ir par 27% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 139 tūkst. eiro. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 126 tūkst. eiro, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 25 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ka krājaizdevu sabiedrību galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt – par 584 tūkst. eiro jeb 3,6% un marta beigās sasniedza 16,7 milj. eiro. Pārskata ceturksnī kredītportfeļa kvalitāte būtiski nav mainījusies, 62,4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31% kā uzraugāmie un 6,2% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma.

Šā gada 1. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs praktiski nemainījās un marta beigās bija 25,2 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība marta beigās bija 20,4% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī saruka par aptuveni 3% un marta beigās sasniedza 17,3 miljoniem eiro. Savukārt kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās – 61.9% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32,8% – kā uzraugāmie un 5,3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (decembra beigās attiecīgi - 60,6%, 33,5% un 5,9%).

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Ja varas iestādes ļauj galvaspilsētas centrā bijušo fašistu maršus, tad izpelnīties tādu varas iestāžu lēmumu atņemt uzturēšanās atļauju Latvijā ir uzskatāms par sava veida uzslavu, šodien intervijā laikrakstam Vesti Segonja pauž Krievijas rakstnieks-satīriķis Mihails Zadornovs, komentējot aktualizēto jautājumu par sev piešķirtās uzturēšanās atļaujas Latvijā iespējamo atņemšanu.

Pēc Zadornova teiktā, viņš jau sen gaidījis šādu Latvijas rīcību.

«Tikai iedomājieties - cilvēkiem, kuri piedalījās masu slepkavībās Latvijā, tiek gods, bet man, kurš organizējis Jūrmalā festivālu, atvēris bibliotēku, dod naudu gan latviešu, gan krievu bērnu operācijām, palīdz bērnu namiem un pansionātiem, tiek «melnais saraksts», pielīdzinot teroristiem. Neko citu, kā smaidu, tāds lēmums neizraisa,» atzīst Krievu rakstnieks-satīriķis, piebilstot, ka «godīgi ļaudis tikai vairāk mani sāks cienīt».

Zadornovs zinot, par kuru rakstu Latvijas politiķi uz viņu esot apvainojušies. Proti, par kādu Latvijas uzņēmēju, kurš bijis kaislīgs Ukrainas Maidana atbalstītājs, un kurš aizvedis uz Kijevu šprotes. Tur viņš esot aplaupīts un «vēl apsaukāts par ebreju».

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

2016. gadā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 8.1%, jeb par 2 milj. eiro, decembra beigās sasniedzot 27.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Aktīvu pieaugumu ietekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 19,6 miljonus eiro, t.sk. vairums jeb ~93% bija privātpersonu noguldījumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt līdzīgā apmērā kā gadu iepriekš, t.i., par 1.7 milj. eiro jeb 9.6% un decembra beigās sasniedza 19.5 milj. eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Kredītportfeļa kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties - decembra beigās 63.1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32.1% – kā uzraugāmie, savukārt 4.8% no kredītu kopsummas bija novērtēti kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie (2015. gada beigās attiecīgi - 60.6%, 33.5% un 5.9%). Pārskata gadā saruka nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs (par 3.3%) un decembra beigās tie veidoja 6.9% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2015. gada beigās - 7.8%).

Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieauga par 1,2%, jeb par 0,28 miljoniem eiro un jūnija beigās sasniedza 24 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Sabiedrību finansējuma struktūrā gandrīz 99% veido biedru noguldījumi, to atlikums pārskata periodā izmainījās nebūtiski un joprojām bija 17,6 miljoni eiro.

Kopš 2015. gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 202 tūkstošus eiro jeb par 20% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 253 tūkstošus eiro. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība, kopā nopelnot gandrīz 235 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 11 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza ap 33 tūkstošiem eiro.

Krājaizdevu sabiedrību galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt (par 476 tūkstošiem eiro jeb 2,8%) un jūnija beigās sasniedza 17,2 miljonus eiro. Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās iepriekšējā līmenī – 62,6% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31,3% – kā uzraugāmie un 6,1% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi – 62,4%, 31,5% un 6.2%).