SEB klientiem digitālā krājkase ir pieejama kopš 2017. gada jūnija, un šobrīd to izmanto aptuveni 15 000 cilvēku, informēja bankas pārstāve Jeļena Kontusa.

Vidēji mēnesī digitālās krājkases lietotāji uzkrāj 10-15 eiro, bet gadā viņiem veidojas uzkrājums ap 120-150 eiro. Svarīgi, ka uzkrājuma apjoms tieši atkarīgs no karšu lietošanas ieradumiem – jo biežāk karte tiek izmantota pirkumiem, jo lielāks būs uzkrājums. Šobrīd digitālo krājkasi izmantojošo SEB klientu kopējais uzkrājums jau sasniedzis vienu miljonu eiro.

Novērojams, ka digitālā krājkase ir īpaši populāra starp klientiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem, viņa stāsta. SEB dati arī rāda, ka šajā vecumā ir arī visvairāk to cilvēku, kas ikdienā biežāk izmanto pirkumiem maksājumu kartes, tajā pašā laikā vecākajām digitālās krājkases lietotājam ir 93 gadi.

Sekojot līdzi naudas cenas izmaiņām tirgū un reaģējot uz klientu pieprasījumu, SEB banka palielina procentu likmi par uzkrājumu krājkontā, tostarp par uzkrājumu, kas veidots Digitālajā krājkasē, no 0,5% līdz 0,9% gadā, informē banka.

Turklāt, sākot ar 3. aprīli privātpersonām ir pieejams trīs mēnešu termiņnoguldījums ar likmi 1,3% gadā.

SEB bankas Digitālo krājkasi var saukt par pirmo soli pretī uzkrājumam. Ar šī rīka palīdzību tiek noapaļoti ar karti veiktie pirkumi līdz nākamajam pilnajam eiro, bet starpība starp noapaļoto un samaksāto summu tiek ieskaitīta krājkontā. Viss notiek automātiski un gandrīz nemanāmi, toties tas palīdz izjust prieku, redzot, ka krājkontā veidojas uzkrājums. Digitālā krājkase SEB klientiem ir pieejama jau vairāk nekā piecus gadus un ir īpaši iecienīta starp klientiem vecumā no 26 līdz 36 gadiem. Izmantot Digitālo krājkasi var klienti no 18 gadu vecuma, savukārt vecākajam SEB Digitālās krājkases lietotajam ir 95 gadi.

Nordea veiktā aptauja Baltijas valstīs par personīgajām finansēm, uzkrājumiem un ieguldījumiem atspoguļo nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē, informē Nordea bankas pārstāvis Edgars Žilde.

Rezultāti Latvijā rāda, ka, zaudējot savus ienākumus, 23 % respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, savukārt 5 % spētu segt nepilna mēneša, bet 20 % līdz viena mēneša izdevumus.

Aptauja skaidri parāda izpratni par to, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus. Latvijā 73 % respondentu noteikti vai drīzāk piekrīt, ka ir vērts veidot ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām. Vēl vairāk, 84 % respondentu, norāda, ka viņiem ir svarīgi veidot uzkrājumus nākotnei un 77 % piekrīt, ka ir svarīgi iegūt finanšu stabilitāti.

Par spīti pozitīvajai attieksmei attiecībā uz finanšu stabilitātes veidošanu, Latvijā 32 % respondentu nav nekādu uzkrājumu un 90 % nav gandrīz nekādu vai ir pavisam nelielas zināšanas par ieguldījumiem. Tas atspoguļojas arī rezultātos – 25 % respondentu joprojām veido uzkrājumus skaidrā naudā.

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Kopš 2020. gada, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, pārmaiņas ikviens no mums izjutis visdažādākajās dzīves jomās, un darba vide daudziem nav izņēmums.

Pandēmija cita starpā mudināja pievērst lielāku uzmanību darba un atpūtas līdzsvaram, rūpēties ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību, un uz šo abu elementu līdzsvaru sāka tiekties arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. Šobrīd skaidri redzam, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret dažādiem motivācijas instrumentiem jeb tā sauktajiem “labumu groziem” un sagaida ne tikai tūlītējus ieguvumus, bet arī ilgtermiņa risinājumus.

Lai gan darbinieku veselības apdrošināšana joprojām ir viens no populārākajiem papildu labumiem, gan mazie, gan lielie uzņēmumi nereti izvēlas darbiniekiem veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Diezgan bieži darba devēji pašiem darbiniekiem dod iespēju izvēlēties, kurā no abiem krāšanas instrumentiem viņi vēlas novirzīt savu naudu.

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “Berg Research” veiktā MVU aptauja.

Šāda rīcība vairāk raksturīga uzņēmumiem ar 6-10 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk par pieciem darbiniekiem.

Daļēji vai pilnīgi savu uzņēmējdarbību pārcēluši uz digitālo vidi ir tirdzniecībā (51%) un pakalpojumu jomā (48%) strādājošie uzņēmumi, bet salīdzinoši mazāk (45%) uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarē.

“Liela daļa jeb 46% mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka arī pēc pandēmijas turpinās biznesu organizēt digitālajā vidē, savukārt 35% uzņēmumu ir apņēmušies būtiski attīstīt savu uzņēmējdarbību digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido vairāk nekā 98% no Latvijas biznesa vides, pandēmijas laikā ir apzinājuši digitālās vides priekšrocības un saskata iespējas sava biznesa izaugsmei arī turpmāk. Digitālās jomas attīstīšana uzņēmumiem var būtiski paaugstināt konkurētspējas priekšrocības ne tikai Latvijā, bet arī ļaut sekmīgi uzsākt vai izvērst darbību citu valstu tirgos,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” drošības pakalpojums “Interneta Drošība” aizvadītā gada decembrī novērsis 5,7 milj. potenciālo krāpniecības gadījumu digitālajā vidē, kas ir rekordskaits.

Salīdzinot ar novembri, novērsto krāpniecības mēģinājumu skaits palielinājies par 50%.

Lielākoties novērsti tādi gadījumi kā inficētu saišu un interneta mājas lapu atvēršana, kā arī ļaunatūras darbības jeb ļaunprātīgu programmatūru uzbrukumi.

“Drošības jautājumi digitālajā vidē šobrīd ir aktuālāki kā jebkad un nevienam nav ilūziju par to, ka krāpnieki savas aktivitātes varētu samazināt, ņemot vērā, ka cilvēki digitālajā vidē pavada arvien vairāk laika,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis.

“Tieši tādēļ arī mēs esam ieviesuši vairākus risinājumus, lai klientus aizsargātu. Piemēram, ieviesuši pakalpojumu “Interneta Drošība”, kas tagad ir integrēts ar CERT.LV datu bāzēm, kas ļauj vēl precīzāk un straujāk reaģēt uz visjaunākajiem apdraudējumiem Latvijas teritorijā. Tāpat “Tele2” klienti, saņemot aizdomīga rakstura īsziņas, var tās pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677, lai tās bloķētu un citi klienti šīs īsziņas vairs nesaņemtu.”

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Šobrīd Latvijā "Revolut" ir vairāk nekā 110 tūkstoši lietotāju un to skaits katru dienu palielinās par 200 līdz 300 cilvēkiem.

"Salīdzinot pēdējos trīs mēnešus ar iepriekšējiem trim, "Revolut" klientu skaita izaugsme Latvijā ir 57%," informē Vaidots Cucēns (Vaidotas Cucėnas), "Revolut" pārstāvis Baltijā. Globāli pēdējā gada laikā klientu skaita ziņā uzņēmums esot audzis trīskārt – to skaits ir pieaudzis no trim līdz deviņiem miljoniem. Katru dienu pakalpojumam pierakstās vidēji 28 tūkstoši jaunu lietotāju.

Šobrīd "Revout" strādā vairāk nekā 35 valstīs, tostarp Austrālijā un Singapūrā. Tuvākajos mēnešos uzņēmums gatavojas piedāvāt pakalpojumus arī ASV, Kanādā un Japānā.

Sākotnēji "Revolut" tika izmantots pārsvarā ceļošanai un valūtas maiņai. V. Cucēns teic, ka pieaug to cilvēku skaits, kas to izmanto ikdienā. "Latvijā mūsu klienti parasti karti izmanto līdzīgi kā citās valstīs – ikdienas lietošanai un interneta pirkumiem. Latvijā "Revolut" pārsvarā lieto maksājot "AliExpress", "airBaltic", "Bolt" un "Ikea",” viņš atklāj. Klientu vidējais vecums Latvijā ir 34 gadi.

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Pandēmijas laikā palielinās tendence paralēli veidot gan uzkrājumus, gan izmantot aizdevumus – pieaugot iekrājumu apjomam mājsaimniecībās, nav novērojama tendence tos novirzīt ilgtermiņa aizdevumu, piemēram, hipotekārā kredīta pirms termiņa segšanai.

Tā liecina bankas Citadele hipotekārās kreditēšanas statistika.

Uzkrājumus iedzīvotāji arvien labprāt iegulda nekustamajā īpašumā, tomēr nav novērota vēlme iekrāto novirzīt esošo saistību pirms termiņa segšanai jeb hipotekārā kredīta dzēšanai.

Visbiežāk uzkrāto kapitālu iedzīvotāji aizvadītajā gadā novirzīja esošā īpašuma uzlabošanai – remontdarbos, dzīvojamās platības paplašināšanā un papildus ēku izbūvē.

Pandēmijas laikā novērojama arī aktīva īpašumu maiņa, kad esošo īpašumu izvēlējās pārdot, paralēli iegādājoties citu – piemēram, no pilsētas dzīvokļa uz plašāku dzīvokli piepilsētā vai privātmāju tuvāk dabai. Kā arī būtiski auga pieprasījums pēc papildus īpašuma iegādes – uzkrāto investēja vasaras mājas vai lauku īpašuma iegādē, nereti arī izmantojot aizdevumu.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Lai iepazītos ar valodu tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» darbību, 24. aprīlī to apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija. Tildes vadītājs Andrejs Vasiļjevs viesus iepazīstināja ar «Tildes» pienesumu daudzvalodības saglabāšanai Eiropā, skaidrojot valodu tehnoloģiju nozīmi mūsdienās, informēja uzņēmumā.

«Valoda ir tikpat nozīmīga mūsu identitātei, cik ūdens - mūsu eksistencei. Izdzīvos tikai tās valodas, kas būs viegli pieejamas arī tehnoloģiju vidē. Mēs vēlamies saglabāt Eiropas daudzvalodības vērtību, tajā pašā laikā nojaucot valodu barjeru un radot jaunas komunikācijas un sadarbības iespējas,» par uzņēmumu stāstīja A. Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka «Tilde» aktīvi veicina ES iniciatīvas, lai nodrošinātu Eiropas valodu līdztiesību digitālajā vidē un nepieļautu to «izmiršanu» digitālajā saziņā, kas šobrīd apdraud 21 Eiropas valodu.

Kā piemēru viņš minēja «Tilde» izstrādāto mākslīgā intelekta mašīntulku, ko «Tilde» izstrādāja ES Igaunijas prezidentūras vajadzībām. «Tildes» mašīntulks integrēts arī Bulgārijas prezidentūras oficiālajā mājaslapā, un pašlaik «Tilde» gatavo īpašu mašīntulkošanas sistēmu Austrijas prezidentūrai, kas sāksies šā gada jūlijā.

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 100 000 eiro klientu apkalpošanas sistēmas attīstībā digitālajā vidē, kas ļaus samazināt atkārtotu kontaktu skaitu un klientu apkalpošanas laiku vismaz par 10 %.

Uzlabotā sistēma palīdzēs vieglāk organizēt klientu saziņu ar uzņēmumu, jo vairāki komunikācijas kanāli, kas tiek izmantoti saziņai ar klientu, tiks apvienoti vienā sistēmā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, jaunā sistēma samazinās manuālās darbības, kas jāveic klientu konsultantiem, tādā veidā arī samazinot cilvēcisko kļūdu risku, savukārt klients atbildi digitālajā vidē uz interesējošo jautājumu varēs saņemt ātrāk.

“Mēs ik dienu sniedzam dažāda veida konsultācijas simtiem klientu. Lai atvieglotu konsultantu un klientu ikdienu, esam izveidojuši sistēmu, ar kuras palīdzību klienti var ērti savu interesējošo jautājumu noskaidrot “Tele2” mobilajā lietotnē vai pašapkalpošanās portālā. Tāpat klientiem, kuri būs, piemēram, piezvanījuši uz mūsu klientu apkalpošanas dienestu un saņēmuši skaidrojumu vai risinājumu pa telefonu, tas automātiski arī rakstiskā veidā parādīsies mobilajā lietotnē un pašapkalpošanās portālā. Līdz ar to klientiem būs ērti pieejama visa informācija par saziņu ar mums. Savukārt uzņēmumam šī uzlabotā sistēma ļaus ietaupīt cilvēkresursus,” stāsta “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Marita Romanovska.

Mobilo sakaru operators «Tele2» šogad investēs aptuveni 500 000 eiro klientu centru un pašapkalpošanās servisa attīstībā digitālajā vidē, informē uzņēmums.

Kopumā šogad tiks rekonstruēti deviņi klientu apkalpošanas centri visā Latvijā, kā arī izveidots jauns centrs topošajā tirdzniecības ēkā «Akropole». Uzlabojumi «Tele2» pašapkalpošanās servisā ir gaidāmi jau marta beigās.

Aizvadītajā gadā kopumā «Tele2» klientu centros klienti tika apkalpoti 4,8 miljoni reizes, bet digitālajā vidē – vairāk nekā 10 miljonu reižu. Turklāt gada laikā «Tele2» interneta mājas lapas un pašapkalpošanās portāla apmeklētāju skaits palielinājies par 30%.

«Iepriekšējā gada laikā ir augusi klientu apmierinātība ar Tele2 sniegtajiem pakalpojumiem, un mēs vēlamies šo pozitīvo tendenci saglabāt arī turpmāk. Tādēļ arī šogad aktīvi turpināsim investēt klientu apkalpošanā, modernizējot klientu centrus un piedāvājot klientiem arī daudz plašākās iespējas digitālajā vidē, lai viņiem būtu iespēja ērtāk apmaksāt rēķinus un pieslēgt jaunus pakalpojumus,» uzsver «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Kopš viedo krājkašu ieviešanas aprīlī, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» klienti savās krājkasēs uzkrājuši jau gandrīz 5,7 miljonus eiro

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» aprīlī ieviesa viedās krājkases «Revolut Vaults», kas klientiem sniedz iespēju krāt lietotnē, pēc katras norēķināšanās noapaļojot summu līdz veselam skaitlim, starpību pārvietojot uz virtuālo krājkasi.

«Revolut» biznesa attīstības vadītājs Andris Bičeika stāsta, ka tad, ja cilvēks par kafiju maksā 2,50 eiro, lietotne summu noapaļo līdz trim eiro, un 50 centi ceļo uz krājkasi paredzētajam mērķim, piemēram, brīvdienām, tālrunim u.tml. Krājkasē lietotājs pats nosaka, kādu summu vēlas sasniegt un kādam mērķim, un var vērot savu progresu. Ņemot vērā konkrētā lietotāja norēķinu vēsturi, aplikācija sniegs aptuvenu aprēķinu, kad vēlamā summa tiks sasniegta. Šādi var veidot uzkrājumu arī kriptovalūtās. Tad krājkases valūta jāiestata vienā no trim atbalstītajām kriptovalūtām.