Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

2007. gada 05. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Laima akcionāram NP Confectionary AB izteikt AS Laima obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 1,76 LVL. Šis atpirkuma piedāvājums attiecas gan uz akcionāriem privātpersonām, gan akcionāriem juridiskajām personām un valsts institūcijām.

AS Laima valde ir izvērtējusi akcionāra NP Confectionary AB izteikto AS Laima obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka akcionārs NP Confectionary AB kopumā tiešā un netiešā veidā ir ieguvis akcijas, kas veido 92.67% no AS Laima pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita, valde uzskata, ka piedāvājuma rezultātā akcionāram būs iespēja palielināt savu īpatsvaru AS Laima pamatkapitālā un balsstiesīgo akciju skaitā. Valde uzskata, ka lielāks akciju īpatsvars viena akcionāra rokās uzlabos AS Laima darbības efektivitāti un turpmāko attīstību, tai skaitā arī veicinās ieguldījumu pieplūdi.

RĪGA, 2007. gada 12. marts - šodien notikušajā AS Laima akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās akcionāri kas pārstāvēja 91,85% no uzņēmuma pamatkapitāla, tika akceptēti uzņēmuma statūtu grozījumi, uz jaunu pilnvaru termiņu ievēlēta padome, kā arī izvērtēta AS “Laima” akciju iekļaušana un kotācija Rīgas Fondu birža Brīvajā sarakstā.

Akcionāri balsojot pieņēma statūtu grozījumus sekojošā redakcijā: “4.3. Padome sastāv no 5 (pieciem) padomes locekļiem.”

Akcionāri arī pilnvaroja AS “Laima” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu statūtu grozījumu reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā.

Ņemot vērā AS Laima padomes locekles Solvitas Edvardsones iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu, akcionāru sapulcē notika jaunās padomes vēlēšanas. Padomē uz trim gadiem ievēlēti Juris Jonaitis, Daumants Vītols, Bjarni Gunnarsons (Bjarni Gunnarson), Jons Tors Hjaltasons (Jon Thor Hjaltason) un Gisli Reinisons (Gisli Reynisson). Jaunās padomes pilnvaru termiņš sākās 2007. gada 12. martā.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Tekstilmākslinieces Laimas Kaugures darbi ir atzīti par vienu no Latvijas mūsdienu dizaina vērtībām.

Laimas Kaugures vadītā Studija Naturals ir viena no vietām Rīgā, kas tik labprāt tiek rādīta ciemiņiem augstu valsts vizīšu laikā. Tradicionālā lina aušanas tehnika apvienojumā ar oriģinālo dizainu rada mūsdienīgus tekstilizstrādājumus, par kuriem sajūsminās daudzās pasaules valstīs. «Mēs cenšamies saglabāt roku darbu, vecmāmiņu tradīciju, to pasniedzot caur manu dizaineres skatījumu un pieredzi,» stāsta studijas vadītāja. Ar linu māksliniece strādā jau vairāk nekā desmit gadus. «Nebaidos teikt, ka šo lietu es esmu iepazinusi līdz mielēm. Es zinu, ko nozīmē šis materiāls un kā tas jāpasniedz. To apliecina gan publikācijas, gan profesionāļi - arhitekti un interjera dizaineri, kas apmeklē mūsu stendu lielajās starptautiskajās izstādēs Parīzē, Frankfurtē un Veronā, gan klienti, kuri veic pasūtījumus tepat Latvijā vai vienkārši atnāk pie mums uz studiju un saka, ka jūtas šeit labi. Pie komplimentiem es jau esmu pieradusi.» Studija Naturals ir dibināta 2000. gadā - pēc tam, kad ar individuālā uzņēmēja spēkiem vairs nepietika, lai izpildītu pieaugošo pasūtījumu skaitu. Klienti tika gūti mērķtiecīgā darbā, apliecina Laima Kaugure. «Jau no paša sākuma sapratu, ka ir jābrauc uz starptautiskajām profesionālajām mesēm un jādibina sava firma. Sāku piecas reizes gadā piedalīties labākajās starptautiskajās tekstildizaina izstādēs.»

2006. gada auditētais AS Laima apgrozījums pieaudzis par 15% un sasniedzis 27,47 miljonus latu, tādējādi jau ceturto gadu pēc kārtas uzņēmuma apgrozījums ir pārsniedzis iepriekšējā gada apgrozījumu.

2006. gadā uzņēmuma produkcijas eksporta apjoms pieaudzis par 7%. Salīdzinot ar 2005. gadu, AS Laima auditētā bruto peļņa palielinājusies par 15% un sasniegusi 7,17 miljonus latu. Uzņēmums 2006. gadu pabeidzis 1,35 miljoni latu lielu neto peļņu.

“2006. gads mums ir bijis veiksmīgs. Daudz investēts attīstībā, tirgū iepazīstināti jauni produkti, atvērti un apgūti jauni eksporta tirgi. Ikdienā aizvien vairāk tiek strādāts pie tā, lai Laima un tās meitas uzņēmumi Baltijas un Centrāleiropas reģionā attīstītos un sadarbotos kopā ar citiem NP Confectionary AB koncerna uzņēmumiem,” saka Normunds Ozoliņs, AS Laima valdes priekšsēdētājs.

Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima izstādē Prodexpo 2013 prezentē jaunu darbības virzienu un jaunu eksporta zīmolu.

Laima savu darbību gadskārtējā Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 sāk pirmdien un tajā tiks prezentēts jauns darbības virziens: toršu un kūciņu eksporta iespējas. Šim nolūkam radīts jauns eksporta zīmols Laima Old Town Bakery jeb Laima Vecpilsētas Beķereja.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka, izmantojot Staburadzes konditorejas pieredzi un apvienojot tās ar inovāciju – īpašu sasaldēšanas tehnoloģiju eksporta tirgos tiks piedāvātas tortes un kūciņas. Jaunais Laima eksporta zīmols Old Town Bakery jau šobrīd piedāvā 12 produktus - svaigus vai saldētus, tostarp tortes Cielaviņa un Roko. Šogad zīmols tiks papildināts vēl ar trim jauniem produktiem.

2007.gada 12.martā notika akciju sabiedrības Laima ārkārtas akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā Statūtu grozījumi:

1)Izteikt statūtu 4.3.punktu sekojošā redakcijā: „4.3.Padome sastāv no 5

(pieciem) padomes locekļiem”.

2) Ja Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņems lēmumu atteikt AS „Laima” statūtu grozījumu reģistrāciju, pilnvarot AS Laima valdi ar savu lēmumu novērst reģistrācijas atteikuma iemeslus, kas minēti Latvijas Republikas Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumā.

2. Darba kārtības jautājumā „Padomes vēlēšanas”:

1) Ņemot vērā padomes locekles Solvitas Evardsones iesniegumu par padomes

locekļa amata atstāšanu, un saskaņā ar Komerclikuma 296.panta devīto daļu, atbrīvot ar 2007.gada 12.martu no AS „Laima” padomes locekļa amata Bjarni Gunnarssonu (Bjarni Gunnarsson), Jonu Thoru Hjaltasonu (Jon Thor Hjaltason), Gisli Reynissonu (Gisli Reynisson) un Daumantu Vītolu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

AS Laima valde ir izvērtējusi akcionāra NP Confectionary AB izteikto AS Laima galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Valde uzskata, ka akciju koncentrēšana viena akcionāra rokās uzlabos AS Laima darbības efektivitāti un turpmāko attīstību, tai skaitā arī veicinās ieguldījumu pieplūdi.

Valde uzskata, ka NP Confectionary AB izteiktas galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums un tā īstenošana pozitīvi ietekmēs AS Laima un tās nodarbinātības politiku, jo akcionāra NP Confectionary AB definētie stratēģiskie plāni attiecībā uz AS Staburadze sakrīt ar AS Laima valdes viedokli.

AS Laima valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātājs nav paredzējis veikt izmaiņas AS Staburadze valdes un padomes sastāvā, kā arī to, ka AS Laima

darbinieki saglabā darba vietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. AS Laima valde apstiprina, ka jau 2006.gadā ir uzsākts projekts, kas paredz AS Laima ražošanas telpas pārcelt uz Rīgas rajonu, projektu plānots izstrādāt un realizēt līdz 2009.gadam.

2007. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, AS Laima realizējusi produkciju par 14,55 miljoniem latu, kas par 20,3% pārsniedz 2006. gada pirmā pusgada rezultātus. Realizētās produkcijas kopapjoms sasniedzis 7,25 miljonus kilogramus, Db.lv informēja A/S Laima valdes priekšsēdētājs Normunds Ozoliņš.

Ievērojams pieaugums sasniegts arī Baltijas kaimiņvalstu tirgos. Realizācijas apjomi Lietuvā pieauguši par 63,6% un sasnieguši 1,91 miljonu latus. Arī Igaunijā panākts 54,7% pieaugums un realizēta produkcija par 1,95 miljoniem latu.

"Pirmais pusgads AS Laima ir bijis veiksmīgs. Sevišķi pozitīvi ir tas, ka esam spējuši palielināt premium klases produkcijas realizācijas apjomus, kas nozīmē, ka spējam audzēt produkcijas apgrozījumu ne tikai ar apjomu, bet arī ar tā pievienoto vērtību. Šeit liela nozīme ir Laima zīmola spēkam, kā arī mārketinga un realizācijas daļas neatlaidīgajam darbam," saka Normunds Ozoliņš, AS Laima valdes priekšsēdētājs.

RĪGA, 2007.gada 28. februāris - 2006. gada neauditētais AS "Laima" neto apgrozījums pieaudzis par 15%, un sasniedzis 27,48 miljonus latu. 2006. gadā uzņēmuma produkcijas eksporta apjoms pieaudzis par 7%. Lai panāktu šo ievērojamo izaugsmi, 2006. gadā ievērojami palielinātas pārdošanas izmaksas, kas saistītas ar investīcijām uzņēmuma mārketinga programmās, kā arī loģistikas sistēmas pilnveidošanā.

Salīdzinot ar 2005. gadu, AS "Laima" neauditētā bruto peļņa palielinājusies par 20% un sasniegusi 7,26 miljonus latu. Uzņēmuma neauditētā neto peļņa 2006. gadā ir 1 miljons latu.

"Esam daudz investējuši, un strādājuši, lai nostiprinātos jau esošajos eksporta tirgos, kā arī lai ieietu un attīstītos jaunos," saka Normunds Ozoliņs, AS "Laima" valdes priekšsēdētājs. "Strādājām pie eksporta apjomu palielināšanas jau esošajos eksporta tirgos - Igaunijā, Lietuvā, Vācijā. Šim darbam ir pozitīvi rezultāti, jo 2006. gadā mūsu produkcijas eksports uz ES valstīm pieaugot par 15% ir sasniedzis 6,5 miljonus latu."

"Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka aizvien spēcīgāk nostiprināmies Baltijas valstu tirgos, ko esam definējuši par savu mājas tirgu. Vienlaikus, "Laimas" produkcijas eksports uz NVS valstīm bija 1,4 miljoni latu, un uz Ziemeļamerikas valstīm 269 tūkstoši latu," saka Normunds Ozoliņš.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Latvijas saldumu ražotājs Laima Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 ieguvis trīs sudraba medaļas un atzinības diplomu par izcilu produktu kvalitāti izstādes ietvaros notiekošajā degustācijas konkursā «Labākais produkts».

Sudraba medaļa piešķirta jaunā eksporta zīmola «Laima Old Town Bakery» (Laima Vecpilsētas Beķereja) kūciņām «Skudru pūznīši» Šos saldumus Laima drīzumā plāno piegādāt Krievijas tirgum.

Sudraba medaļu saņēmusi Laima ekskluzīvo konfekšu sērija: Exclusive marcipāna šokolādes konfekšu izlase un Exclusive Sirdskārba.

Laima Exclusive šokolāde ar zaļo tēju un avenēm ieguvusi atzinības rakstu.

Konkursā piedalās ap 200 dalībnieku, tādēļ Laima eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka saņemtie apbalvojumi ir ļoti augsts novērtējums, kas iegūts sīvā konkurencē.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Portāls Db.lv uzsāk jaunu rubriku «Kā top?», katru nedēļu piedāvājot ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, cik vien to ļauj uzņēmuma receptes un ražošanas noslēpums. Rubriku sākam, ielūkojoties a/s Laima ražotnē, precīzāk, telpās, kur top zefīrs Maigums un dažādu garšu krējuma zefīri.

Kopumā Latvijā gadā tiek saražotas aptuveni 500 – 600 tonnas zefīru. Tādējādi var teikt, ka Latvijā dzīvo lielākie zefīrmīļi, norāda a/s Laima pārstāve Rita Vornokova, piebilstot, ka Latvijā zefīra ražošanas apjomi visā zefīra ražošanas gaitā ir tikai pieauguši. Viņa stāsta, ka Igaunijā šā gada sešos mēnešos tika apēstas 46 tonnas a/s Laima zefīra Maigums, bet ārpus Baltijas lielākie Laimas zefīrmīļi dzīvo Vācijā – sešos mēnešos vācieši apēduši 37,7 tonnas zefīra, kā arī Izraēlā – pirmajā pusgadā šajā valstī apēstas 26 tonnas a/s Laima ražotā zefīra.

Saldumu ražotājs Laima nav savlaicīgi pieprasījis B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, kas arī novedis komersantu pie paaugstināta dabas resursu nodokļa nomaksas.

To DB pauž Valsts Vides dienesta Juridiskā departamenta direktore Laura Rozenberga. Viņa informē, ka a/s Laima pērn 16.novembrī izbeidzās B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un tā vietā, lai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā - 30 dienas (ja nemainās tehnoloģijas) vai 60 dienas (ja mainās tehnoloģijas) pirms atļaujas derīguma termiņa - vērstos ar lūgumu Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē ar iesniegumu, Laima to izdarījusi 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde nesaskatīja iespēju īslaicīgi pagarināt jau spēkā neesošu atļauju, par ko informēja Laimu divu dienu laikā.

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Latvijas farmācijas kompānija AS Olainfarm šonedēļ noslēgs līgumu un informēs par vēl viena uzņēmuma iegādi, aģentūru LETA informē Olainfarm pārstāve Sigita Lapsiņa.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins šonedēļ parakstīs līgumu par 100% kapitāla daļu iegādi uzņēmumā, kura darbība ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt veselākiem, stāsta Lapsiņa.

Iegādājamā uzņēmuma nosaukumu Olainfarm pārstāve neatklāj.

Līguma parakstīšana notiks 12.maijā plkst.11 viesnīcā Promenade Hotel, kas atrodas Vecajā Ostmalā 40, Liepājā, lai no tās kopīgi dotos uz iegādāto uzņēmumu. Pasākuma laikā būs iespējams uzzināt par darījumu, "Olainfarm" attīstības plāniem un ekskursijā iepazīt iegādājamā uzņēmuma darbību.

LETA jau ziņoja par Olainfarm plāniem noslēgt darījumu par vēl kāda uzņēmuma iegādi, par ko virtuālajā konferencē par uzņēmuma 2015.gada finanšu rezultātiem informēja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Šokolādes ražotājai a/s Laima par formālu pārkāpumu piemērots sods - dabas resursu nodoklis aprēķināts desmitkāršā apmērā.

Šis sods Laimai piemērots par pagājušā gada pēdējo ceturksni un šā gada pirmo ceturksni un pieaudzis no 1300 Ls līdz 13 000 Ls, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. Soda iemesls - uzņēmums par pāris dienām nokavējis iesnieguma iesniegšanu par B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas pagarināšanu.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšana desmitkāršā apmērā ir nekorekta, jo Laima līdz šim ieguldījusi nozīmīgas investīcijas vides aizsardzības procesu uzlabošanā, šogad kopējie ieguldījumi sasniegs ap četriem miljoniem eiro, tostarp energoefektivitātes uzlabošanā. Turklāt no dabas resursu izmantošanas viedokļa savā darbībā kompānija nekādas izmaiņas nav ieviesusi un neplānoja ieviest, līdz ar to nekāds apdraudējums apkārtējai videi netika radīts.