Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem strīdā starp NP Business centre un koncernu Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, tostarp AS Laima.

Apķīlājums ir saglabāts vēl trim atbildētājiem. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Tie atbildētāji, kuru apķīlājums nav atcelts, var vēlreiz vērsties pirmās instances tiesā.

NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma - uzņēmumu kontu apķīlāšanas atcelšanu AS Laima un Staburadze, kā arī citiem SIA NP Foods grupas uzņēmumiem, pret kuriem nepamatoti tika vērstas mērķtiecīgi plānotas ļaunprātīgas darbības, kurās saskatāmas reiderisma pazīmes.

«Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis un netaisnība pret vadošajiem un tautā mīlētiem uzņēmumiem kā Laima un Staburadze ir novērsta. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, izbeidzot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi, kas nule atguvušies no ekonomikas lejupslīdes un veicinājuši izaugsmi, pateicoties neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas un ārvalstu klienti varēs baudīt augstas kvalitātes mīlētus produktus,» uzsver NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Latvijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestējusi Menard Port LLC piederošās 33,33% SIA NP Business centre kapitāldaļas, informē lietā par cietušo atzītā SIA NP Foods sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Mantas arests piemērots šā gada jūnijā uzsāktajā kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms.

«Šajā procesā par cietušo ir atzīts SIA NP Foods. Uzņēmumam ir pamatotas aizdomas, ka naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons, kas pēc publiski pieejamās informācijas ir ārzonā reģistrētā Menard Port LLC patiesā labuma guvējs,» teikts kompānijas paziņojumā.

NP Foods iesniegumā norādīts, ka konkrētajā kriminālprocesā iespējamās noziedzīgās darbības pret NP Foods u.c. kriminālprocesā iesaistītajiem Latvijas uzņēmumiem, M. Miķelsons pastarpināti veicis caur ārzonu uzņēmumu Menard Port LLC. Parasti šāda rīcība ļauj vainīgajai personai izvairīties no atbildības, kas iestājas par prettiesisku darbību veikšanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, gadījumā, ja M. Miķelsona prasību pret NP Foods atzīst par nepamatotu, cietušajam ir jāsaņem kompensācija par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem. Līdz ar to, NP Foods lūdzis kā nodrošinājumu piemērot, Menard Port LLC piederošajām 33,33% NP Business centre kapitāldaļām, aizliegumu atsavināt, apgrūtināt vai veikt jebkāda veida darījumus ar šīm daļām.

Kopš NP Foods iegādes norvēģu uzņēmumu grupa Orkla kompānijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro un neplāno apstāties

Pirms pusotra gada notika vērienīgs darījums Latvijas saldumu biznesā – SIA NP Foods un zīmoli Laima, Selga, Staburadze, Ādažu čipsi un Pedro nonāca pārtikas nozares milža Orkla paspārnē. Par izmaiņām uzņēmuma dzīvē stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija vadītājs Ēriks Smits-Hansens (Erik Smith-Hansen).

Fragments no intervijas:

Iepriekš Laimai un citiem zīmoliem bija izteikti laba reputācija. Vai tā ir mainījusies?

Ikmēneša tirgus daļas apskats par augustu, ko veic Nielsen, liecina, ka mums ir jauns rekords šokolādes tāfelīšu tirgū – 42,6%, un tas Laimai ir rekords. Domāju, ka patērētājs redz, kā zīmols izskatās plauktos, novērtē, kā garšo, un faktam, kas ir īpašnieks, nevajadzētu būt īpaši svarīgam aspektam. Taču, ja tam ir nozīme, ceru, ka mūs redz kā labu īpašnieku. Protams, Laimai ir īpašs pozicionējums Latvijā, un nevienam citam zīmolam tāda nav.

SIA NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu noraidīt ārzonā reģistrētās ofšoru kompānijas Menard Port LLC prasību par pilnu prasības nodrošinājumu SIA NP Foods grupas uzņēmumiem. Tas nozīmē to, ka uzņēmumiem netiks uzliktas papildus ķīlas vai apgrūtinājumi.

Rolands Gulbis, SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs norāda: «Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, noraidot ofšora prasību, tādējādi kavējot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi.»

R.Gulbis norāda, ka valsts atbildīgajām institūcijām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un aktīvi jārīkojas, lai novērstu atsevišķu personu mēģinājumus negatīvi ietekmēt vietējo un ekonomikai būtisku uzņēmumu pastāvēšanu.

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Saldumu ražotāja Laima reiderisma lietā iesaistītais advokāts Mārcis Miķelsons un vēl četras personas ir atzītas par aizdomās turamajām kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu, kas pastrādāta pret vairākiem arhitektu birojiem piederošo SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bez advokāta Miķelsona par aizdomās turamajiem kriminālprocesā atzīti arī Dzintars Skujiņš, Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns un Isārijs Finbergs.

Kā apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins, 2011.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas un KL 195.panta 3.daļas - par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Šajā procesā par aizdomās turamajām atzītas piecas personas.

Otrdien Nasdaq Tallinn piemērojusi uzraudzības statusu uzņēmumam AS Premia Foods, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss piemērots saistībā ar uzņēmuma pirmdienas paziņojumu, ka tas pārdod saldējuma un saldēto produktu biznesu Baltijā un Krievijā, jo tas rada izmaiņas akciju emitenta aktivitātēs un sarežģī kompānijas akciju novērtējumu līdz brīdim, kamēr tiek noslēgts darījums, skaidro birža.

Db.lv jau rakstīja, ka Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstījis vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Zvērināts advokāts Māris Miķelsons sola vērsties tiesā ar sūdzību pret Laimas un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Rolandu Gulbi un uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti Ritu Voronokovu par goda un cieņas aizskarošu ziņu izplatīšanu.

Tiesas draudi uzņēmumam esot gadījumā, ja R. Gulbis un R. Voronkova neatsauks 17. jūnijā masu medijiem sniegto informāciju par reiderisma mēģinājumu, kas vēsrts pret Laimu, Staburadzi un citiem NP Foods grupas uzņēmumiem.

Kā iepriekš informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Saldumu ražotāji AS Laima, AS Staburadze un SIA NP Foods - kopumā 26 uzņēmumi, ir vērsušies ar iesniegumu pie valsts atbildīgajām amatpersonām Saeimā, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību un aktīvi rīkoties, lai novērstu mēģinājumus negatīvi ietekmēt valsts ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu kā AS Laima un AS Staburadze darbību. Iesniegumā norādīts arī uz nepieciešamību pilnveidot Civillikuma un Civilprocesa normas, lai pasargātu uzņēmumus no iespējamiem ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt uzņēmumus un apdraudēt to darbību.

Uzbrukumā, kas vērsts pret Latvijas saldumu ražotājiem AS Laima, AS Staburadze un vēl 24 citiem Latvijas uzņēmumiem, esot skaidri redzamas reiderisma pazīmes, kas izpaužas centienos paralizēt uzņēmumu darbību ar iespējamu mērķi tos pārņemt. Tas ir bīstami ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī sabiedrībai, jo vienmēr pastāvēs iespējamība, ka, maldinot tiesu institūcijas, var tikt nodarīts kaitējums, norāda uzņēmumi.

«Iespējams, ka šis ir spilgtākais pēdējā laika gadījums, kad, izmantojot Civillikuma un Civilprocesa likuma normas, kāds cenšas pārņemt sekmīgi strādājošus – eksportējošus uzņēmumus, kuri nodarbina vairāk nekā 1100 darbinieku un kuri ir Latvijas lielāko nodokļu maksātāju skaitā, tostarp, arī lielāko sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju vidū,» teikts uzņēmumu paziņojumā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) veiktā kratīšana no amata atstādinātā lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieka Raimonda Lazdiņa kabinetā realizēta kriminālprocesā, kas saistīts ar zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un citiem uzņēmumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kratīšanas notikušas vēl trīs vietās, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāvis Toms Sadovskis apstiprināja, ka kratīšana lidostā veikta saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts pēc NP Foods iesnieguma. Jautāts, vai kratīšana tika veikta vēl trīs vietās, Sadovskis atbildēja apstiprinoši.

Tāpat, iztaujāts, vai starp šīm trim vietām bijis arī Miķelsona birojs, Sadovskis to apstiprināja.

Plašāku informāciju VP pagaidām nesniegs.

ENAP iepriekš bija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, informēja NP Foods. «ENAP, pamatojoties uz NP Foods iesniegumu, ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, savā darbībā izmantojot metodes, kurām ir reiderisma pazīmes,» norādīja uzņēmumā.

Rīgas apgabaltiesas nolēmusi noraidīt ārzonā reģistrētās ofšoru kompānijas Menard Port LLC prasību par pilnu prasības nodrošinājumu SIA NP Foods grupas uzņēmumiem. Tas nozīmē to, ka uzņēmumiem netiks uzliktas papildus ķīlas vai apgrūtinājumi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rolands Gulbis, SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs norāda, ka valsts atbildīgajām institūcijām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un aktīvi jārīkojas, lai novērstu atsevišķu personu mēģinājumus negatīvi ietekmēt vietējo un ekonomikai būtisku uzņēmumu pastāvēšanu.

SIA NP Foods un 26 Latvijas uzņēmumi jau vērsušies ar iesniegumu pie valsts atbildīgajām amatpersonām Saeimā, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību, un aktīvi rīkoties, lai novērstu mēģinājumus negatīvi ietekmēt valsts ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu kā AS Laima un AS Staburadze darbību. Tādējādi norādot uz nepieciešamību pilnveidot Civillikuma un Civilprocesa normas, lai pasargātu uzņēmumus no iespējamiem ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt uzņēmumus un apdraudēt to darbību.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.

Valmierā biznesa attīstībai vajag jaunas teritorijas. Laimai un NP Foods aizdomas par reiderisma mēģinājumiem; apķīlāti vairāki uzņēmumu konti. Latviju pārpludina šaubīgas preces.

Savukārt sadaļā «Mazais bizness» šodien lasiet par to, kā veicas, tirgojot kafiju nedaudz vairāk nekā divu kvadrātmetru lielās telpās Coffee Tower pie Vērmanes dārza.

Ukrainas krīzes dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest 34 000 ukraiņu, paziņojuši ANO pārstāvji.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

#1/19

Latvijā.

Norisinās Rīgas pils samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE. Lasīt tālāk...

Foto: Publicitātes

#2/19

Latvijā.

Latvijā izveido jaunu somu zīmolu - I'm your bag

Kreklu un blūžu izgatavošanas interneta konstruktora I'm your shirt idejas autore Indra Miklāva cer gūt panākumus, piedāvājot klientiem jaunu vīriešu somu zīmolu. Somu tapšanā tiek izmantoti arī no kreklu darināšanas pāri palikušie audumu atgriezumi.Lasīt tālāk...

Publicitātes foto

#3/19

Latvijā.

2014. gada Uzņēmumu Reputācijas Topa uzvarētāja - AS Laima

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi. Lasīt tālāk...

Foto: Publicitātes

#4/19

Latvijā.

Mudina būvniekus apsvērt atgriešanos pie silikāta ķieģeļiem

Esam sākuši pierast pie būvniecības ar lielākām konstrukcijām, tāpēc mūrnieka amata pratēju skaits iet mazumā. Tomēr nepieciešamība renovēt PSRS laikos uzbūvētās mājas, kā arī pieaugošā interese par energoefektīvo māju būvniecību silikāta ķieģeļu iepriekš paplēnējušo popularitāti var atjaunot, ļauj secināt būvniecības nozares ekspertu teiktais. Lasīt tālāk...

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

#5/19

Pasaulē.

Smieklīgākie un dīvainākie Google Street View uzņemtie attēli

Izdevums The Telegraph apkopojis ar Google Street View automašīnu kamerām uzņemtos smieklīgākos un interesantākos attēlus.Lasīt tālāk...

Foto avots: Google Street View

#6/19

Latvijā.

Lattelecom pērn nopelnījis vairāk nekā 30 miljonus eiro

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#7/19

Pasaulē.

10 pasaulē stiprākās bankas

Pasaulē stiprāko banku pirmajā desmitniekā ierindojušās gan Skandināvu bankas, gan Āzijas un Ziemeļamerikas finanšu iestādes.Lasīt tālāk...

Foto: Wikipedia

#8/19

Latvijā.

[FOTO] Ieskats paplašinātajā LVRTC datu centrā

Mēneša sākumā tika prezentēts paplašinātais VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas cents (LVRTC) datu centrs Rīgas radio un televīzijas tornī. Saskaņā ar projekta īstenotāju sniegto informāciju, tajā nodrošināti «Baltijā modernākie būvniecības, vājstrāvu, IT un datu centra infrastruktūras pārvaldības risinājumi». Datu centra projektēšanu, izbūvi un paplašināšanu divās kārtās veica inženierrisinājumu uzņēmums SIA FIMA. Raksta galerijā piedāvājam nelielu ieskatu LVRTC datu centrā. Lasīt tālāk...

Foto: Publicitātes

#9/19

Latvijā.

Noslēgts līgums par Salu tilta renovāciju

Pilnsabiedrība LNK Industries Group vakar pēcpusdienā noslēgusi līgumu ar Rīgas domes Satiksmes departamentu par Salu tilta renovāciju, kas ļaus uzņēmumam uzsākt atjaunošanas darbus, informēja būvnieka pārstāve Sandra Biseniece. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#10/19

Latvijā.

Bizness reģionos: Valmierā biznesa attīstībai vajag jaunas teritorijas

Valmieras dome biznesa attīstībai var piedāvāt samērā nelielas teritorijas, plašāku industriālo zonu izveidei nepieciešama sadarbība ar apkārtējiem novadiem. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#11/19

Latvijā.

Laimai un NP Foods aizdomas par reiderisma mēģinājumiem; apķīlāti vairāki uzņēmumu konti

Saldumu ražotājas a/s Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas vadošajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#12/19

Latvijā.

NEPLP rīko seminārus pie jūras, «lai neviens nevar pēkšņi aiziet prom»

Aizvadīto nedēļu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kolektīvs pavadīja divos izbraukumu semināros zaļumos - divas dienas viesnīcā Rojā un divas atpūtas bāzē Salas ezera krastā Indrānos, vēsta laikraksts Diena. Lasīt tālāk...

Foto: Free Images

#13/19

Latvijā.

Straujuma: amati atrod mani

Partijas Vienotība vadība nolēmusi kā partijas premjera amata kandidātu darbam pēc vēlēšanām virzīt pašreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V). To LNT raidījumā Dombura studija apstiprināja Straujuma. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#14/19

Latvijā.

Latviju pārpludina šaubīgas preces

Aptuveni puse pāri Latvijas robežai no citām valstīm vesto rūpniecības preču neatbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajām prasībām, kaut arī šo preču dokumenti apstiprina, ka tās ir kvalitatīvas un drošas, otrdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Lasīt tālāk...

Foto: Free Images

#15/19

Latvijā.

Sola 21.gadsimtam atbilstošu komfortu arī pasažieru vilcienos

Pasažieru skaits vilcienos samazinās, kas saistāms gan ar mūsdienām neatbilstošu komforta līmeni vilcienos, gan attīstāmu sadarbību ar vietējiem pārvadātājiem novados, nodrošinot regulāru un ērtu autobusu satiksmi līdz vilcienam, kas ļauj ērtāk nokļūt Rīgā, intervijā laikrakstam Diena norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#16/19

Latvijā.

DB viedoklis: Kriminalizējot aplokšņu algas, tās izzudīs tikai šķietami

Latvija ir maza valsts – ja par aplokšņu algām kriminālatbildību piemēros gan šādas algas maksātājiem, gan ņēmējiem, neviens par šādu faktu neziņos. Lasīt tālāk...

Foto: DB

#17/19

Latvijā.

Mana pieredze: Coffee Tower - bizness divos kvadrātmetros

Pie Vērmanes dārza, blakus Saktas puķu tirdziņam Reinis Silovs sācis kafijas biznesu – Coffee Tower. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#18/19

Pasaulē.

Ukrainas krīzes dēļ savas mājas pametuši 34 tūkstoši cilvēku

ANO norāda, ka tā Ukrainā identificējusi 19 tūkst. pārvietotu personu, taču vietējo varasiestāžu aplēses liecina, ka rajonos, kuros ANO neveic novērošanu, savas mājas bijuši spiesti pamest vēl 15 tūkst. cilvēku. Lasīt tālāk...

Foto: AP/SCANPIX

#19/19

Šodien aktuālais laikrakstā Dienas Bizness

Noliktajām atslēgām var būt investīciju strīdu blakne

Piedāvātā nolikto atslēgu principa attiecināšana uz agrāk izsniegtajiem kredītiem var rezultēties ar kārtējiem investīciju strīdiem pret Latvijas valsti un augstākām prasībām jaunu kredītu izsniegšanai. Lasīt tālāk...

Notikumi Irākā melnā zelta cenas paceļ pie jaunām virsotnēm

Irākas faktors naftas cenai licis pieaugt līdz augstākajam līmenim deviņu mēnešu laikā. Lasīt tālāk...

Pārtikas nozare – uz viļņa

Valmieras pārtikas nozares uzņēmumi redz labas attīstības iespējas. Uzņēmēji pozitīvi vērtē pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā. Lasīt tālāk...

Maina virzienu un izveido e-grāmatnīcu

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 17. jūnijā

Skatīties pārējos attēlus

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.