Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Saeima ceturtdien, 20.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.

Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.

Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.

Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025.gada, paredz Saeimā 18.martā konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031.gada.

Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori norādījuši, ka patlaban lielākajā daļā pasaules valstu ir ieviesti dažāda veida epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai, kas skar arī personu iespēju ceļot uz ārvalstīm, pārvietoties valsts iekšienē un saņemt publiskus pakalpojumus. Arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tādējādi ir spiestas gan samazināt apmeklētāju plūsmu, gan atsevišķos gadījumos pārtraukt konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē.

Gan e-Identitātes apliecināšana, gan dokumentu parakstīšana ar eParakstu iedzīvotāju vidū kļūst aizvien populārāka.

Pērn iedzīvotāji visbiežāk dokumentu parakstīšanai izmantojuši eID karti, kā arī eParaksts mobile, informē uzticamības pakalpojumu sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Pērnā gada nogalē veiktajā eParaksts mobile lietotāju aptaujā iedzīvotāji atzinuši, ka būtiskākā eParaksts mobile priekšrocības ir lietošanas ērtums, pieejamība mobilajā ierīcē, drošība, kā arī tas, ka lietotne un visas tās funkcionalitātes neierobežotā apjomā pieejamas bez maksas.

“Pakalpojumu modernizācija, efektivitātes celšana un pieejamības veicināšana iedzīvotājiem ir neatņemami digitālās transformācijas elementi, turklāt arvien lielāks elektronisko identifikācijas rīku izmantošanas skaits apliecina, ka būtībā tuvojamies nākamajam attīstības līmenim. Jo vairāk cilvēku izmanto, piemēram, šo pašu eParakstu vai eID, jo straujāk kļūstam par digitāli prasmīgu sabiedrību, un statistika apliecina, ka šī dinamika ir iepriecinoša. Arī ministrijā turpinām darbu pie tā, lai būtiski kāpinātu iedzīvotāju digitālās prasmes un attīstītu arvien jaunus produktus un pakalpojumus tā, lai šie abi virzieni viens otru papildinātu un atvieglotu cilvēku ikdienu kā sadzīvē, tā profesionālajā darbībā,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

4.oktobrī aprit 15 gadi kopš droša elektroniskā paraksta ieviešanas Latvijā - šajā laikā iedzīvotāji eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai izmantojuši vairāk nekā 55 miljonus reižu.

Vismaz vienreiz eParakstu izmantojusi piektdaļa valsts iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, informē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas iedzīvotājiem nodrošina droša elektroniskā paraksta un nacionālās e-Identitātes apliecināšanas rīkus.

“Straujāko lietojuma pieaugumu eParaksts piedzīvoja tieši pēdējo divu gadu laikā, tomēr ne visus pieauguma nopelnus varam piedēvēt pandēmijai. Komercsektors plaši integrē eParaksta funkcionalitātes gan savos biznesa procesos, gan pakalpojumu sniegšanas tiešsaistes platformās. Tas būtiski paplašina eParaksta izmantošanas iespējas iedzīvotājiem gan drošas e-Identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai. No oficiālās saziņas rīka, kas nepieciešams vien formalitāšu kārtošanai, eParaksts kļūst par sadzīves rīku, kas ļauj piekļūt informācijai, sensitīviem datiem un pakalpojumiem. Lai jebkurš rīks tiktu plaši lietots, nepieciešamas trīs komponentes – ērta lietošana, pietiekami plašs pielietojumu klāsts un tiesiskā noteiktība to izmantojot. Šobrīd jāatzīst, ka visas komponentes veiksmīgi mijiedarbojas atbilstošā digitālajā ekosistēmā un sagaidām, ka šogad un nākamajos gados pieprasījums pēc valsts nodrošinātiem, turklāt bezmaksas rīkiem pieaugs vēl straujāk,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, atsakoties no 1.maija kā datuma personas apliecības jeb eID kartes obligātai saņemšanai.

Likuma grozījumu sākotnējo variantu virzīja Zaļo un zemnieku savienība un vēlāk tas tika precizēts parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar Saeimas Juridiskā biroja atbalstu.

Likumā reizē saglabāta pakāpeniska virzība uz obligātu nepieciešamību pēc personas apliecības. Šodien pieņemtās izmaiņas nosaka, ka personām, kurām līdz šī gada 30.aprīlim būs izsniegta tikai pase, eID karte kļūs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš.

Tāpat personas apliecība būs obligāta, sasniedzot 15 gadu vecumu, kad obligāti jāizņem personu apliecinošs dokuments.

Ja iedzīvotājs vēlēsies, tad klāt pie personas apliecības varēs izņemt arī pasi.

Iepriekš likumā bija paredzēts, ka personas apliecība pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, būtu kļuvusi obligāta no 1.maija, - tagad nolemts šo normu no likuma svītrot.

2020.gadā iedzīvotāji eParaksta rīkus identitātes apliecināšanai izmantojuši kopumā vairāk nekā 2,8 miljonus reižu. Salīdzinot ar 2019.gadu, e-Identitātes apliecināšana ar eParaksta rīkiem ir dubultojusies, savukārt kopējais eParakstīšanas reižu skaits pārsniedzis 9,5 miljonus, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Šobrīd ik dienu iedzīvotāji eParaksta dokumentus vidēji 26 027 reizes.

Visbiežāk iedzīvotāji ar eParaksta rīkiem apliecinājuši identitāti, izmantojot valsts vienoto autentifikācijas moduli Latvija.lv, kas nodrošina identitātes apliecināšanas funkciju vairāk nekā 70 valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālos. Tam seko Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietne, kas e-Identitātes apliecināšanu ar eParaksts mobile nodrošina jau kopš 2018.gada.

Trešais populārākais portāls, kuru iedzīvotāji apmeklējuši, izmantojot eParaksta identifikāciju, ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) portāls ORTUS, kurā mācībspēki, studenti un reflektanti kārto studiju procesa formalitātes - paraksta studiju līgumus un citu dokumentāciju. Tāpat portālu TOP 10, kuros lietotāji izmantojuši eParaksta rīkus identitātes apliecināšanai, ir Tiesu administrācijas portāls, eSaeima, MansLMT.lv, Lursoft.lv, Datamed.lv, Electrum.lv, EGL.lv.

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un "Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, informē "SK ID Solutions" pārstāvji.

Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks "Smart-ID" turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.

Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi - "eParaksts" un "eParaksts Mobile". Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.

"SK ID Solutions" Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Mazumtirgotājs “Maxima Latvija” īsteno pilotprojektu, testējot dokumentu skeneri bezkontakta vecuma pārbaudei, informē uzņēmumā.

Pilotprojekts norit veikalā Mūkusalas ielā, Rīgā, kur klientiem, kas vēlas iegādāties preces ar vecuma ierobežojumu, eID kartes pārbaude tiek veikta attālināti ar jaunajiem skeneriem.

Šāda dokumentu skenēšana kasierim automātiski sniegs informāciju par personas vecumu, to vairs nevajadzēs rēķināt manuāli. Šādu dokumentu pārbaude ir gan drošāka, jo kasierim nav kontakts ar dokumentu, kā arī ievērojami ātrāka un efektīvāka nekā manuāla personas identifikācijas pārbaude.

“Šāds process kļūst arvien populārāks visā pasaulē it īpaši tāpēc, ka lietotājiem sniedz lielāku drošību, ievērojamāku precizitāti un papildu ērtībai ātrākai iepirkšanās pieredzei,” stāsta “Maxima Latvija” IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots palielināt maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Valsts fiksētās cenas gan vilcienos, gan autobusos paliks kā līdz šim," uzsvēra Linkaits.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka šī iemesla dēļ iedzīvotāji, kuriem ir iespēja pārsēsties no automašīnām uz sabiedrisko transportu, izmantos šo iespēju.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja, lai nepaaugstinātu maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājiem būs nepieciešamas lielākas dotācijas no valsts.

Politiķis arī minēja, ka Autotransporta direkcijā pašlaik tiek vērtēti esošie līgumi ar pārvadātājiem un tas, kādā veidā koriģēt kompensācijas pārvadātājiem, kas sajūt cenu pieaugumu.

Linkaits piebilda, ka elektrovilcienu satiksmei ir noslēgts izdevīgs līgums par elektrības iegādi līdz rudenim.

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc būtības konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar ko paredzēts atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai.

Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi.

Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija rosinājusi saglabāt Saeimā jau iepriekš pieņemto normu, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība, vai arī pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību.

Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja norādēm līdz nākamās nedēļas vidum paredzēts sagatavot juridiski atbilstošus likuma grozījumus, kurus komisija varēs virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā.

Visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta.

Juridiskas personas e-adresi var izveidot divējādi atkarībā no uzņēmuma dokumentu aprites apjoma – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Būtiski uzsvērt: lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte – e-adresi var izveidot arī ar eParaksts mobile.

“Kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aptaujas rezultāti 20 Latvijas pašvaldībās, starp vislielākajiem ieguvumiem saziņā ar uzņēmējiem, izmantojot e-adresi, tiek minēts dokumentu aprites ātrums, finansiālais ieguvums jeb ietaupījumi uz pasta izdevumu rēķina, sūtījumu piegādes drošība, vieglāka saziņas izsekošana un pārliecība, ka dokuments ir sasniedzis īsto adresātu. Tieši tie paši ieguvumi ir attiecināmi arī uz komersantiem un citām juridiskām personām, kuriem saziņa ar pašvaldību, izmantojot e-adresi, kļūst daudz ātrāka, ērtāka un drošāka. Personas dati, komercnoslēpums un cita sensitīva informācija tiek labāk aizsargāta pret ļaunprātīgām trešo personu darbībām. Turklāt e-adrese ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums, jo nav jāšķērdē dabas resursi papīra ražošanai, apdrukai, iepakošanai un transportēšanai,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Rīgas domē izveidotā darba grupa pabeigusi darbu pie koncepcijas izstrādes jaunai, mūsdienīgai un ērtai sabiedriskā transporta biļešu un pakalpojumu norēķinu sistēmai “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā.

Paredzēts, ka pasažieri par braucienu varēs norēķināties tiešsaistes režīmā, izmantojot gan bankas norēķinu kartes, gan viedtālruņus. Pamatojoties uz minēto koncepciju, “Rīgas satiksme” veiks turpmākās darbības sistēmas ieviešanai, sākotnēji organizējot tirgus izpēti, savukārt pēc rezultātu analīzes – iepirkuma procedūru.

“Ļoti svarīgi, lai jaunā sistēma būtu izmaksu ziņā pamatota un caurskatāma. Tāpat, ieviešot jauno biļešu sistēmu, nepieciešams domāt plašāk un paredzēt, ka norēķinu sistēma, kas darbojas Rīgas sabiedriskajā transportā, ir integrējama arī starppilsētu transportā,” Rīgas teic domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

“Patlaban ir sagatavota koncepcija, kā arī tehniskā specifikācija jaunas sabiedriskā transporta biļešu un pakalpojumu norēķinu sistēmas ieviešanai, tāpēc tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākta atklāta tirgus izpēte, kuras ietvaros ceram noskaidrot potenciālo interesentu tehniskos risinājumus, piedāvātos termiņus, kā arī citus jautājumus, kas palīdzēs sagatavot dokumentāciju atklātai un caurspīdīgai iepirkumu procedūrai. Iepriekš minētās darbības būs ļoti apjomīgas un komplicētas, tāpēc prognozējam, ka tās varētu ilgt aptuveni gadu, vēl kādu laiku noteikti aizņems jaunās sistēmas ieviešana,” saka “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa:

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.