Igaunijā testē nacionālo digitālās identitātes mobilo lietotni "mRiik", kura lejupielādei būs pieejama šovasar, lai gan pagaidām vēl nav skaidrības, vai to varēs izmantot fiziskas personas identifikācijas kartes vietā.

Plānots, ka lietotne "mRiik" ļaus lietotāja mobilajā telefonā izmantot personas identifikācijas dokumentus - pasi, identifikācijas karti, autovadītāja apliecību -, kas teorētiski nozīmētu, ka vairs nav jāizmanto fiziski dokumenti.

Tomēr sākotnēji lietotnē būs redzama tikai informācija par personas identitāti, bet praktiskam dokumentu digitālās versijas pielietojumam ir nepieciešami tiesību normu grozījumi.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas, Policijas un robežsardzes departamenta un Valsts informāciju sistēmu pārvaldes (RIA) pārstāvji pašlaik diskutē, kas ir jāizdara un kādi likuma grozījumi nepieciešami, lai digitālie personas identitātes dokumenti jau drīzumā būtu plaši izmantojami.

Igaunijas Iekšlietu ministrija parlamentā iesniegusi likumprojektu, kas paredz atteikties no prasības cilvēkiem nodrošināt fizisku personas identifikācijas dokumentu, tā vietā izsniedzot viedtālrunī lietojamu dokumentu, turklāt ierosināts personas apliecību jeb ID karti noteikt kā izvēles personu apliecinošu dokumentu.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Identitātes un statusa biroja pārstāve Marita Abrama paskaidroja, ka ierosinājuma nolūks ir panākt, ka cilvēkiem personu apliecinoši dokumenti ir vienkāršāki un ērtāki.

Iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss norādīja, ka nozīmīgākās pārmaiņas ir gaidāmā jaunās lietotnes "Mriik" ieviešana. Lietotnes mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem vairs nebūtu nepieciešami fiziski dokumenti, bet, piemēram, ID karti un autovadītāja apliecību varēs glabāt mobilajā lietotnē.

Kā piemēru Lēnemetss minēja to, ka personai, iegādājoties alkoholu vai tabaku veikalā, vairs nevajadzētu uzrādīt personu apliecinošu dokumentu ar papildu personas datiem, bet lietotnē varētu uzrādīt tikai vecuma apliecinājumu.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Lielāka mēroga būvdarbus dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā plānots sākt nākamgad, intervijā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Viņš informēja, ka būvnieks pamattrases būvdarbus, kas būs saistīti ar Iecavas būvmateriālu bāzi, plāno sākt jau šogad, bet lielāka mēroga būvdarbus - nākamgad.

Viņš skaidroja, ka šo ziemas periodu EDzL plāno izmantot, lai maksimāli daudz piegādātu būvmateriālus, jo ziema ir pateicīgākais laiks, lai varētu nodrošināt būvmateriālu piegādi, jo ceļa virskārta ir sasalusi.

"Visnepateicīgākais laiks būvmateriālu piegādēm ir atkusnis. Protams, apkārt dzīvo iedzīvotāji, un būvnieks pilnībā saprot un uzņemas atbildību, lai ceļi būtu tādā stāvoklī, lai iedzīvotāji tos pilnvērtīgi var izmantot," norādīja Diļevs.

Diļevs informēja, ka būvniecības process sākās ar komandas mobilizāciju no būvnieka puses un ar visas dokumentācijas sakārtošanu. Tostarp EDzL ir autorizējis AS "Sadales tīkls" veikt elektrības pieslēgumu, notiek meža izciršanas darbi pašā Iecavā un arī pašā pamattrasē apmēram 100 hektāru platībā.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" iesniegusi pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bankas licences saņemšanai, informē "Indexo".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka kredītiestādes licences pieteikumā ietvertas normatīvos paredzētās sadaļas, proti, jaunās bankas dibināšanas dokumenti, iecerētās bankas biznesa plāns, dažādas jaunās bankas politikas, piemēram, Klientu politika, Kredītu politika, Ārpakalpojumu politika, Risku vadības politika un virkne citu nepieciešamo politiku, kā arī informācija un dokumenti par jaunās kredītiestādes akcionāriem un amatpersonu kandidātiem un citi nepieciešamie dokumenti.

"Šis ir būtisks, taču tikai pirmais solis jaunās "Indexo" bankas licencēšanas procesā - šobrīd esam gatavi ciešai sadarbībai ar FKTK un Eiropas Centrālo banku (ECB), lai virzītos uz licences saņemšanu," min "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Pārņemot savā valdījumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) jaunā korpusa būvobjektu un 2024. gada 22. februārī turpinot tā apsekošanu, eksperti konstatēja, ka SIA “Velve” pārstāvji līdz ar personiskajām mantām no būvobjekta izveduši un turpina izvest pasūtītajam piederošo projekta dokumentāciju.

Par šo faktu tika informēta Valsts policija, kas ieradās notikuma vietā, un ir ierosināts kriminālprocess par dokumentu nolaupīšanu pēc Krimināllikuma 22.nodaļas – Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību, informē slimnīcas pārstāve Gundega Vārpa.

Pēc Stradiņu būvobjekta pārņemšanas pazudusi būvdarbu dokumentācija 

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA...

Projekta dokumenti, ko SIA “Velve” darbinieki mēģināja prettiesiski izvest no Stradiņa slimnīcas būvobjekta, ir pasūtītāja īpašums. Līdz ar kriminālprocesa ierosināšanu Valsts policijas pārstāvji prettiesisko darbību veicēju patlaban ir objektā aizturējuši. SIA “Velve” pārstāvis sākotnēji dokumentu kastes krāva automašīnā, bet, ieraugot policijas ierašanos, skriešus centās kasti aiznest.

Arī 2024. gada 21. februārī, Stradiņa slimnīca konstatēja būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, un šo faktu fiksēja zvērināti tiesu izpildītāji, par to informēts Būvniecības valsts kontroles birojs un Rīgas pilsētas būvvalde, lūdzot konstatēt šos SIA “Velve” pārkāpumus.

Šie un citi būvobjekta dokumenti tiek nolaupīti acīmredzot ar mērķi apgrūtināt slimnīcas turpmākos celtniecības plānus un sadarbību ar nākamo būvnieku.

Apsekojot būvobjektu, Stradiņa slimnīcas eksperti fiksē paveiktos darbus un to stāvokli, paralēli veicot aplēses par SIA “Velve” slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret SIA “Velve”.

Stradiņa slimnīca nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA “Velve” tika lauzts 2024.gada 13.februārī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota un sistēma ir pieejama pilnvērtīgai lietošanai, informē VID pārstāvji.

Dokumentus, kuru iesniegšanas termiņš bija EDS nepieejamības laikā, tas ir, no 27.janvāra līdz 1.februārim, iedzīvotāji un uzņēmēji var iesniegt vēl 10 darba dienas - līdz 15.februārim.

Dokumenti, ko nebija iespējams iesniegt laikā, nav kavējums un attiecīgi par to netikšot piemērots sods.

Jau vēstīts, ka tehnisku iemeslu dēļ 30. un 31.janvārī nebija pieejama Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Ieilgušās tehniskās problēmas pamatīgi apgrūtināja un paralizēja uzņēmēju, grāmatvežu un citu sistēmas lietotāju darbu.

"Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība," skaidroja VID.

Finanšu ministrijā (FM) notikusi Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS Indexo, kas ir iesniedzis pieteikuma dokumentus jaunas Indexo bankas darbības licences saņemšanai, ir saņēmis Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas apliecinājumu, ka Indexo iesniegtie dokumenti ir pilnīgi.

Latvijas Banka arī norāda, ka gaidāmais pieteikuma izskatīšanas gala termiņš ir šī gada 22. aprīlis.

“Pēdējo divu gadu laikā šīs ir pirmās nedēļas, kad Indexo komanda nenodarbojas ar bankas licencēšanas jautājumiem, jo visi jautājumi ir atbildēti un dokumenti ir iesniegti. Tagad gaidām Eiropas Centrālās bankas lēmumu un ceram, ka regulatoram nebūs vajadzīgs laiks līdz 22. aprīlim. Mēs esam bijuši aktīvā dialogā jau vairāk kā gadu un ceram, ka licenci saņemsim ātrāk par noteikto dokumentu izskatīšanas gala termiņu,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no uzņēmuma dibinātājiem.

Indexo regulatoru izskatīšanai ir iesniedzis pilnu licencēšanas dokumentu paketi, kā arī ir nodrošināts pirmo 36 mēnešu darbībai nepieciešamais jaunās bankas kapitāls. Jaunā Indexo banka būtu gatava sākt klientu apkalpošanu jau īsi pēc licences saņemšanas.

Šī gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja organizēta noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, serveri, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem organizētais noziedzīgais grupējums laika periodā no 2020.gada līdz 2022.gada septembrim nodarbojās ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 377 729 eiro apmērā, slēpjot noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi, piederību un kustību, kā arī mainot to atrašanās vietu.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Jūrmalā un Ādažos; tajā skaitā 11 kratīšanas veiktas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automobiļos.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA “Linas Agro” 28.oktobrī ir pārņēmis SIA “KG Latvija” augkopības biznesa daļu, tai skaitā – īpašumus, saistības, tiesības, pienākumus un darbiniekus..

Turpmāk zem Linas Agro zīmola, turpināsim augu aizsardzības līdzekļu, mikroelementu, mēslošanas līdzekļu un sēklu tirdzniecību, kā arī graudu un rapša sēklu iepirkšanu un pirmapstrādi. Savukārt, KG Latvija turpmāk koncentrēsies dzīvnieku barības un barības sastāvdaļu ražošanai un tirdzniecībai.

Visi nepabeigtie darījumi, tai skaitā maksājumu saistības, ar SIA “KG Latvija” automātiski pāriet uz SIA “Linas Agro” saglabājot visus nosacījumus un termiņus. Esošie līgumi vai citi dokumenti netiks laboti, bet jaunie darījumi un no tiem izrietošie dokumenti tiks slēgti SIA “Linas Agro” vārdā.

SIA “Linas Agro” pārņem esošo SIA “KG Latvija” noliktavu Vidzemē, tādējādi paplašinot SIA “Linas Agro” noliktavu pārklājumu. Mazumtirdzniecības veikali paliek SIA “KG Latvija” pārziņā un to sortiments būs piemērots nelielām saimniecībām vai individuāliem pircējiem.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Tulkošana ir teksta pārveidošana no vienas valodas citā valodā. Teksta tulkošanai var izmantot vairākas dažādas metodes, bet visas tās ietver oriģinālā teksta pārveidošanu citā valodā. Visizplatītākā tulkošanas metode ir izmantot vārdnīcu, lai atrastu ekvivalentu vārdam vai frāzei mērķa valodā. Tomēr šī metode bieži vien nav ļoti precīza, jo daudziem vārdiem ir vairākas nozīmes un tos var tulkot dažādos veidos. Cita izplatīta metode ir mašīntulkošana, kurā izmanto algoritmus, lai tekstu no vienas valodas pārvērstu citā. Šī metode var būt diezgan precīza, taču bieži vien tā nespēj tik precīzi atspoguļot teksta nozīmi kā cilvēks tulkotājs. Visbeidzot, visprecīzāko tulkojumu bieži vien spēj nodrošināt cilvēka tulkotājs, jo viņš spēj izprast teksta kontekstu un nozīmi un attiecīgi to iztulkot.

Kas tulko dokumentus?

Pieprasījums pēc dokumentu tulkošanas pakalpojumiem pieaug, jo uzņēmumi arvien vairāk darbojas globālā mērogā, tāpēc tulkošanas birojs ir svarīga globālu uzņēmumu sastāvdaļa. Lai gan ir daudz datorprogrammu, kas piedāvā automātisku tulkošanu, tās bieži vien nav pietiekami precīzas svarīgu dokumentu tulkošanai. Šā iemesla dēļ uzņēmumi bieži vēršas pie profesionāliem tulkotājiem, kad tiem nepieciešams iztulkot svarīgus dokumentus.

Profesionāli tulkotāji spēj nodrošināt precīzus dokumentu tulkojumus, jo viņiem ir dziļa izpratne gan par oriģinālvalodu, gan par mērķa valodu. Turklāt viņi pārzina kultūras kontekstu, kurā dokuments tiks izmantots, kas ir būtiski, lai nodrošinātu pareizu nozīmes nodošanu. Tādējādi uzņēmumi, izmantojot profesionālus dokumentu tulkošanas pakalpojumus, var būt pārliecināti, ka to dokumenti būs precīzi iztulkoti.

Pērnā gada nogalē piesaistījām stratēģisko investoru, ar kuru kopā kaļam nākotnes plānus. Galvenais mērķis – darbošanās atbilstoši tirgum, digitālo produktu attīstība un kopīgs skats nākotnē. Uzlocītas piedurknes jaunajos apstākļos, veco putekļu neatgriezeniska noslaucīšana un jauns, citāds darba cēliens.

Taču šobrīd, vairāk nekā trīs mēnešus pēc igauņu investora ienākšanas, vēršanās tiesā pret Dienas zīmola turētājiem un atsevišķu personu uzpeldēšana advokātu izskatā, un to mēģinājumi manipulēt ar publisko telpu liek domāt, ka tiesvedība šoreiz nav par tiesas dokumentos minēto, bet gan, visticamāk, lai zināmu personu interesēs nomelnotu jaunā Dienas juridiskā ietvara tēlu un diskreditētu attīstības plānus.

Īsumā nezinātājiem – gada sākumā saņēmām negaidītu «sveicienu no pagātnes» prasības pieteikuma izskatā par to, ka mēs it kā būtu parādā naudu kādam ostas uzņēmumam. Kāds, tā teikt, pieklauvēja no visnotaļ netīra pagraba. Tālāk jau sekoja juridiskas procedūras, paskaidrojumi tiesai, garas juridiskas sarakstes utt. Ja runa tiešām būtu par «parādu», šim it kā saimnieciskajam strīdam vajadzētu būt pragmatiskam, pēc iespējas klusākam un uz rezultātu vērstam.

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Latvija ar pašreizējo akciju tirgus kapitalizācijas līmeni nav nevienā starptautiskā kapitāla tirgus indeksā un tāpēc neviens nozīmīgs investors neizskata iespējas iegādāties Latvijas kompāniju akcijas vai obligācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa. Viņa atzīst, ka Latvijas valstij ir jāmaina esošā situācija — jāsasniedz kapitāla tirgus indeksa slieksnis, kas būtu sava veida signāls ārvalstu starptautiskajiem investoriem, vienlaikus rosinot kapitāla tirgū iesaistīties arī pašmāju iedzīvotājiem.

Kāpēc situācijā, kad par kapitāla tirgus attīstību Latvijā tiek runāts jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, ir bijuši sagatavoti un akceptēti vairāki politikas plānošanas dokumenti, pozitīvie rezultāti izpalikuši, izņemot atsevišķus gadījumus?

Nenoliedzami, ka valsts līmenī daudzu gadu garumā ir bijuši izstrādāti un akceptēti politikas plānošanas dokumenti, kuru mērķis ir bijis veicināt kapitāla tirgus attīstību Latvijā, ir bijuši nosprausti to ieviešanas termiņi un nozīmēti atbildīgie par to īstenošanu, taču iecerētie rezultāti pilnībā nav sasniegti. Iemesli šādam rezultātam ir dažādi, tos ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Diemžēl pašlaik Latvijas finanšu tirgus Latvijā ir salīdzinoši vājš un tas nav lielo starptautisko spēlētāju redzeslokā, kas savukārt nozīmē mazākas investīcijas uzņēmumos (lēnāka kapitāla ieplūšana) un kā sekas - lēnāka tautsaimniecības izaugsme.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.