Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.
Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.
Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.
Taču skaisto stāstu aizēno valsts partnera nespēja (vai varbūt nevēlēšanās) ātri un korekti nokārtot visas savas saistības pret privāto partneri. Proti, joprojām Ķekavas apvedceļa būvnieki nav saņēmuši ap 7 miljoniem eiro (krīžu ietekmē radušos neparedzētu izmaksu sadārdzinājuma kompensāciju), kas uz visu kopējo izmaksu fona patiesībā ir mazs piliens, taču tagad tas ir pārvērties par darvas pilienu PPP jomā, jo rada negatīvu precedentu, kā dēļ var mazināties potenciālo privāto partneru uzticēšanos valsts pārvaldei citos PPP projektos.
Krīzes sadārdzina izmaksas
Diemžēl jau līguma izpildes laikā papildus jau piedzīvotajiem Covid pandēmijas izraisītajiem globālās ekonomikas satricinājumiem un to dēļ sekojošajam dažādu izmaksu būtiskam kāpumam papildus sadārdzinājumus radīja arī Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī. Rezultātā pret Krieviju tika noteiktas neskaitāmas sankcijas, kas tiešā mērā atkal būtiski ietekmēja globālo ekonomiku, tostarp arī izejmateriālu pieejamību un izmaksas. Tomēr neskatoties uz šiem nemitīgajiem globālajiem apgrūtinājumiem privātais līguma partneris izdarīja visu iespējamo, lai projektu īstenotu nolīgtajā termiņā, kas attiecīgi arī tika izdarīts.
Taču šajā stāstā ir kāda nianse – lai gan jau kopš 13. oktobra daudzus priecē jaunais Ķekavas apvedceļš, privātā partnera prieku par paveikto pamatīgi aizēno otra partnera – valsts – nesaprotamā birokrātiskā vilcināšanās izpildīt visas savas saistības pret privāto partneri.
Proti, lai nekavētu darbu izpildes termiņus, projekta sadārdzinājumu uz sevi procesa gaitā uzņēmāts privātais partneris, labticīgi rēķinoties, ka lai nu kas, bet valsts savas līgumattiecībās atrunātās saistības (šajā gadījumā sadārdzinājuma kompensēšanu) – varbūt ar nelielu kavēšanos -, tomēr izpildīs saprātīgos termiņos.
Taču, kā atzīst būvnieku pārstāvji: “Situācijā, kad ārkārtas neparedzētu apstākļu radītās sekas būtu konstruktīvi jārisina visām iesaistītajām pusēm, konkrētajā gadījumā risinājums aizvien nav panākts, un līdz ar to visas ārkārtas izmaksas joprojām gulstas uz būvnieku pleciem.”
Te būtiski piebilst, ka Ķekavas gadījums ir tiešām nestandarta situācija, jo virknē LVC slēgto citu būvniecības pakalpojumu līgumu pasūtītājs ārkārtas sadārdzinājumu izmaksas ir akceptējis un jau sen izmaksājis.
Pēc iesaistīto pušu ilgstošām sarunām 2023. gada maijā ticis pieņemts lēmums veikt daļēju ārkārtas sadārdzinājuma izmaksu kompensāciju pēc LVC izstrādātas metodikas. Tomēr četru mēnešu laikā kopš lēmuma pieņemšanas nepieciešamie gala apstiprinājumi (tostarp Ministru kabineta attiecīgs lēmums) aizvien nav saņemti un problēmas risinājums ir iestrēdzis varas gaiteņos, tādējādi būtībā radot nevienlīdzīgu attieksmi pret konkrētajiem būvniekiem. Un kas būtiski – plānotās kompensācijas apjoms ir tikai aptuveni viena trešdaļa no faktiskā sadārdzinājuma, kas tādējādi, pēc būvnieku paustā, esot samērīgs un izdevīgs, raugoties tieši no publiskā partnera jeb pasūtītāja skatu punkta.
Satiksmes ministrija bremzē
Pēc ilgstošas jautāšanas un skaidrojumu meklēšanas virknē iesaistīto institūciju valsts pusē, Dienai nākas secināt, ka pat visa sarežģītā un šādiem projektiem atbilstošā birokrātiskā procedūra gan Latvijas valsts pārvaldē, gan Eiropas Savienības attiecīgajās struktūrās ir jau izieta un būtībā ir saņemti visi nepieciešamie skaidrojumi, apstiprinājumi un piekrišanas, līdz ar to atlicis ir tikai viens pēdējais solis – kompensācijas izmaksas akceptēšana valdībā. Un tieši šis pēdējais solis ir pilnīgi mistiski un nesaprotami iestrēdzis – no Satiksmes ministrijas (SM) Gogoļa ielā uz valdības māju Brīvības ielā nekādi nespēj nokļūt SM it kā sagatavotie dokumenti lēmuma pieņemšanai. Proti, SM pārstāvji Dienai vairākkārt būtībā snieguši vienu un to pašu atbildi: “Satiksmes ministrija ir sagatavojusi dokumentus lēmuma pieņemšanai MK, bet tie vēl nav iesniegti.”
Kā Dienai apliecināja Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CEFLA), plānots, ka “Kekava ABT” tiks izmaksāta vienreizēja kompensācija 7,016 miljonu eiro apmērā ārkārtējās daļas izmaksu segšanai, kas saistīta ar būvniecības cenu svārstībām Krievijas kara Ukrainā un ar to saistīto sankciju dēļ.
Šis jautājums, pēc CEFLA paustā, jau ir saskaņots ar Eiropas oficiālo statistikas institūciju Eurostat. “Jā, lai izvērtētu, vai Satiksmes ministrijas 15.06.2023. iesniegtie plānotie līguma grozījumi PPP līgumā, proti, vienreizējās kompensācijas izmaksa, nerada nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, tie tika saskaņoti ar Eurostat - 21.09.2023. saņemts viedoklis, ka līguma grozījumi neizraisīs PPP līguma pārklasificēšanu (ņemot vērā Eurostat noslogojumu, procedūra ir pietiekami laikietilpīga, taču šajā gadījumā vērtējama kā iespējami operatīva). CFLA kā uzraudzības institūcija 02.10.2023. sniedza atzinumu Satiksmes ministrijai, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst sākotnējam PPP līgumam un netiek mainīta privātā partnera interesēs. Lai saskaņotu vienreizējās kompensācijas izmaksu privātajam partnerim, Satiksmes ministrija vērsīsies Ministru kabinetā,” Dienai norādīja CFLA eksperti.
Būtībā līdzīgu atbildi sniedza arī LVC pārstāve Anna Kononova: Tāpat kā citus ceļu būvniecības līgumus, arī Ķekavas apvedceļa būvniecību būtiski ietekmēja izmaksu kāpums pēc Ukrainas kara, kam sekoja arī būtisks un ārkārtējs būvniecības cenu pieaugums. Līdzīgi kā citi valsts ceļu būvniecības darbu veicēji, arī Kekava ABT ir vērsusies LVC ar izmaksu kompensācijas pieprasījumu. Ir panākta principiāla vienošanās par kompensācijas izmaksu, piemērojot to pašu metodiku, kāda tika piemērota citos būvdarbu līgumos 2022. gadā.”
Aprēķinātais kompensācijas apjoms ir ap 7 miljoniem eiro, kas veido apmēram 5,7% no būvdarbu vērtības. Ir sagatavoti iespējamie līguma grozījumi, kas paredz vienreizējas kompensācijas izmaksu.
“Taču ņemot vērā to, ka PPP līgums būtiski atšķiras no parastā būvdarbu līguma, lai vienošanos varētu noslēgt ir jāizpilda virkne nosacījumu, no kuriem būtiskākais ir Eurostat viedokļa saņemšana par līguma saglabāšanu valsts parāda ārpusbilancē. Patlaban šāds atzinums ir saņemts un tiek gatavoti dokumenti lēmuma pieņemšanai MK,” oktobra beigās Dienai skaidroja A. Kononova.
Starp citu šeit vērts arī piebilst, ka pēc publiski pieejamās informācijas Eurostat oficiālajā mājas lapā, jau 2022. gada 20. jūnijā bija publicēti skaidrojumi (Eurostat clarification), kas skaidro tieši šādu ārkārtas izmaksu sadārdzinājumu būvniecībā kompensācijas uzskaiti, tieši PPP projektiem. Skaidrojumi nepārprotami pieļauj publiskajam partnerim pilnībā vai daļēji uzņemties šādu ārkārtas izmaksu kompensācijas risku un tas nerada ietekmi uz statistisko apstrādi PPP projekta uzskaitei.
Savējos apdala, ārzemniekus lutina
Kā jau tika minēts augstāk, daudzos citos, diezgan līdzīgos gadījumos, ārkārtējo apstākļu radītās papildus izmaksas pēc to aprēķināšanas un saskaņošanas tikušas izmaksātas diezgan ātrā laikā – gan valsts pasūtījumos, gan arī pašvaldību iepirkumos. Nav pamata iebilst CEFLA un LVC pārstāvju skaidrotajam, ka Ķekavas apvedceļa gadījumā process bija sarežģītāks, jo šis projekts tika īstenots kā PPP, taču “darvas pieliena" esence slēpjas citā apstāklī – kā atzīst pat pašas Satiksmes ministrijas pārstāvji – visa birokrātiskā procedūra ir izieta, visi nepieciešamie saskaņojumi un akceptējumi ir saņemti un pat ir sagatavoti dokumenti, lai pieņemtu gala lēmumu. Taču neviens nekādā veidā nespēj izskaidrot mistisko situāciju, ka attiecīgie dokumenti ir iestrēguši kaut kur Satiksmes ministrijas gaiteņos vai kāda darba galda atvilktnē un joprojām nav pat uzsākuši ceļu uz Ministru kabinetu.
Un šajā situācijā visai savdabīgi ir arī vērot valsts pārvaldes attieksmi kādā citā vērienīgā (gan taisnības labad jāsaka – daudz vērienīgākā) projektā – runa ir par Rail Baltica. Proti, teju ik reizi, kad atkal sadārdzinās projekta izmaksas vai kādu citu iemeslu dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu finansējuma, šajā grandiozajā projektā nauda tiek atrasta salīdzinoši ātri, turklāt šā projekta ietvaros nav runas par “nieka” septiņiem miljoniem eiro, un pat ne “dažiem desmitiem” miljoniem eiro. Summas ir daudz iespaidīgākas. Varbūt iemesls ir tas, ka šajā projektā ir iesaistīti krietni lielāki spēlētāji, tostarp vairākas valstis un tieši tāpēc Latvijas birokrātijas mašinērija šajā gadījumā darbojas gana raiti un operatīvi, jo apzinās, ka vairāku valstu kritika izskanēs daudz plašāk un skaļāk nekā viena būvnieka “sīkās klapatas” septiņu miljonu – vismaz pagaidām – zaudētu eiro dēļ.
