Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, Ministru Kabinets lēma, ka tiks veikti grozījumi vairākos Ministru Kabineta noteikumos, lai nodrošinātu, ka no 2018. gada periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst tirgot tikai, pievienojot biodegvielu vismaz 4,5 – 5% apjomā.

EM atzīmē, ka jaunā biodegvielas obligātā piejaukuma piemērošanas kārtība attieksies tikai uz komersantiem, kuri dīzeļdegvielu laidīs brīvā apgrozībā, nododot to patēriņam no akcīzes preču noliktavām vai realizēs no vairumtirdzniecības noliktavām.

Līdz ar to šī kārtība neattieksies uz mazumtirdzniecības tirgotājiem, kam tūlīt pēc ziemas perioda beigām nebūs jāizsūknē arktiskā dīzeļdegviela no degvielas uzpildes staciju degvielas tvertnēm un tiks atļauta šādas dīzeļdegvielas tirdzniecība līdz tvertnes tiks iztukšotas.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka brīvā apgrozībā tirgū varēs laist ar hidroattīrīšanas paņēmienu iegūtu parafinizētu augu izcelsmes dīzeļdegvielu.

Kā zināms, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, ko rada transports, Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka no AER saražotas enerģijas īpatsvars transportā 2020. gadā ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transporta sektorā (AER 10% mērķis).

Lai veicinātu AER izmantošanu transporta sektorā Latvijā no 2009. gada 1. oktobra ir ieviesta prasība nodrošināt 5% biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai. Tomēr šī prasība nav attiecināma uz dīzeļdegvielu, kuru izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, jūras transporta flotes kuģu dzinējos un aviācijas transporta dzinējos.

2016. gadā kopumā realizētas 78 tūkst. tonnas dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu, kas ir gandrīz par 80% mazāk nekā 2015. gadā, kad tika realizētas 346 tūkst. tonnas dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu.

Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās, un tas nozīmē, ka, neveicot izmaiņas likumdošanā, pastāv risks, ka Latvija līdz 2020. gadam nesasniegs AER 10% mērķi. Jaunākie statistikas dati liecina, ka no AER saražotas enerģijas īpatsvars transporta galapatēriņā 2015. gadā bija 3,9% (salīdzinājumam 2014. gadā AER īpatsvars bija 4,08%), no kuriem biodegviela veidoja 2,3%, savukārt elektroenerģija – 1,6%.