Latvijas regulējuma nestabilitāte atbaida investorus, brīdina Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA), vēršoties Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, kurā norāda uz radikāli atšķirīgajiem investīciju piesaistes nosacījumiem Latvijā un Lietuvā biodegvielas ražošanas jomā.
LBBA uzsver, ka “nebeidzamās izmaiņas un likumdošanas raustīšana ne tikai apgrūtina plānošanu biodegvielas ražotājiem, bet faktiski grauj jaunu investīciju pievilcību nozarē. Kamēr Lietuva piedāvā stabilu regulējumu un valsts atbalsta programmas nozares attīstībai, Latvijā nepastāvīgais normatīvais regulējums atbaida investorus.”
LBBA atgādina bēdīgo vēsturi:
- Latvijā 2009. gadā tika ieviests obligātais biodegvielas piejaukums.
- 2022. gadā valdība to apturēja uz diviem gadiem.
- 2024 gadā tas atjaunojās un ir spēkā šobrīd.
- Šoruden valdība tomēr lēma to saglabāt tikai diviem gadiem.
- Tagad Transporta enerģijas likumprojektā deputāti lems to saglabāt tikai vienam gadam.
“Šāda tirgus regulējuma “raustīšana” kavē ilgtermiņa investīcijas un veicina ārvalstu fosilo resursu ražotāju tirgus daļu Latvijā un apšauba valdības, īpaši Jaunās Vienotības un ministru prezidentes pausto vēlmi piesaistīt investīcijas atjaunojamajiem resursiem”, uzsver LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns.
Lietuvā nupat publiskotas ziņas par diviem liela apjoma investīciju projektiem biodegvielas ražošanas jomā. LBBA atgādina, ka Lietuvā obligātais biodegvielas piejaukums ir spēkā, tai skaitā ziemas mēnešos, likumdošana netiek grozīta nemitīgi un tāpēc ir investīcijas.
LBBA norāda uz pieaugošo konkurenci ar ārvalstu biodegvielu ražotājiem, kuriem papildus stabiliem regulatīviem atbalsta instrumentiem pieejams arī ES līdzfinansējums modernās biodegvielas ražošanas uzsākšanai.
Vienlaicīgi LBBA ir nosūtījusi vēstuli Saeimai, kurā uzsver, ka obligātā piejaukuma pārtraukšana var palielināt Latvijai nepieciešamo CO2 kvotu izmaksas līdz 65 miljoniem eiro. Asociācija arī uzsver, ka obligātais piejaukums veicina Latvijas rapšu un citu vietējo resursu izmantošanu ar pievienoto vērtību, stiprinot ekonomiku un samazinot atkarību no importa, kā arī to, ka biodegvielas piejaukums ļauj labāk kontrolēt degvielas sastāvu un novērst krāpniecību, ar kuru lielos apmēros nupat saskārās Igaunija, vienlaikus veicinot godīgu konkurenci degvielas tirgū.