Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Pagājušās nedēļas nogalē uz Liepājas ostu ar prāmi no Vācijas atvesti nākamie trīs Rīgai domātie jaunie tramvaji, pārējie 17 zemās grīdas tramvaji tiks atvesti līdz maija beigām.

20 jaunu tramvaju iegāde ir nozīmīgs ieguldījums, jo 2016. gada rudenī par 60 miljonus eiro lielo iepirkumu interesi izrādīja 22 potenciālie kandidāti, tomēr izvēle krita par labu čehu Škodai. Arī pirms vairākiem gadiem iepirktie zemās grīdas tramvaji ir ražoti tieši tur.

Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas tramvaji. 2017.gadā tramvaji kopumā ir veikuši 7,9 miljonus kilometru un pārvadājuši 32,7 miljonus pasažieru.

Rīgas satiksmes pārstāvji skaidro, ka ražotājam izvirzītas īpašas prasības. Tehniskā specifikācija tikusi izstrādāta tā, lai nebūtu jāpārveido Rīgā esošā tramvaju infrastruktūra. Tramvajos ir 100% zemā grīda (bez pakāpieniem ieejās un galvenajās ejās), kā arī tie ir droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm piegādes līguma finansēšanas modelis

«Tramvaju satiksme ir mūsu lepnums, tomēr tie ir tik novecojuši, ka iedzīvotāji nevar sagaidīt jaunos tramvajus,» Db.lv pauda a/s Tramvaju uzņēmuma pārvaldnieks Oļegs Tolmačovs. Lai arī 22 tūkstošiem daugavpiliešu, kas ikdienā izmanto tramvaju, jau no šā gada septembra būtu bijis jābrauc jaunos, Baltkrievijas uzņēmuma ražotos tramvajos, tas, cik drīz jaunie tramvaji sāks kursēt un vai tie būs tieši Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienības Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tramvaji, nav zināms.

Tikmēr Db.lv viesojās Daugavpilī, lai fotogrāfijās iemūžinātu tramvajus, no kuriem, kā cer liela daļa Latvijas otras lielākās pilsētas iedzīvotāju, tai drīz nāksies atvadīties.

«Dzīve iet uz priekšu, jaunie tramvaji būs siltāki, modernāki, tajos būs jaunākās tehnoloģijas, bet vecos tramvajus varēsim skatīties filmās un fotogrāfijās,» Daugavpilī strādājošā Silvija Sproģe uzskata, ka ieslīgt sentimentā par vecajiem tramvajiem nevajagot.

Jau rakstīts, ka pirmais piegādes termiņš, kad Daugavpilij bija jāsaņem 12 jaunie tramvaji, bija šā gada 31. augusts. Kopš 1. septembra Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tiek piemērota kavējuma soda nauda – 600 lati dienā.

Visi 12 tramvaji Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcai jāpiegādā līdz decembrim

Jau tuvākajā laikā a/s Daugavpils satiksme (DS) sāks izmēģināt pirmos Krievijā ražotos tramvajus, kas nule kā atmuitoti un tiek izpakoti, DB norādīja DS valdes locekle Sabīne Šnepste. Pirms nodošanas ekspluatācijā tramvajiem jānobrauc 500 km, un tas tikšot darīts nakts stundās, lai netraucētu pārējai tramvaju satiksmei. Šobrīd no 12 tramvajiem ar deviņiem kravas auto piegādāti seši – divi sešasu un četri četrasu. Nākamie tramvaji Daugavpili varētu sasniegt 22. septembrī, bet visi 12 tramvaji jāpiegādā līdz šā gada decembrim.

Miers mājās

Šķiet, ka ar trešo piegājienu (kopš 2011. gada jūlija) daugavpiliešiem beidzot būs izdevies tikt pie ilgi gaidītajiem tramvajiem. DB iepriekš vēstīja, ka DS organizētajā iepirkumā ar lētāko piedāvājumu par uzvarētāju tika atzīta AAS Nacionālā Kontraktu korporācija (NKK), kas piegādā Krievijas Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcas produkciju. Saskaņā ar līgumu NKK par astoņiem četrasu tramvajiem saņems 2,496 miljonus eiro un par četriem sešasu tramvajiem – četrus miljonus eiro. Projektam «Daugavpils pilsētas tramvaju trasnsporta infrastruktūras renovācija» paredzēts arī 83,1% (5,4 miljoni eiro) ERAF līdzfinansējums.

No šodienas 6.tramvaja maršrutā sāks kursēt četri no sešiem jaunajiem, pagarinātajiem četru sekciju zemās grīdas tramvajiem. Šie tramvaji kursēs gan testu režīmā, gan pārvadās pasažierus. Savukārt pārējie divi pagarinātie zemās grīdas tramvaji Rīgas satiksmei tiks piegādāti līdz gada beigām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, jaunie tramvaji provizoriski varētu kalpot apmēram 30 gadus. «Šis ir vismodernākais produkts, ko ražo Čehijas rūpnīca Škoda. Par to liecina kaut vai tas, ka nākamnedēļ Berlīnē būs transporta izstāde, kurā rūpnīca prezentēs vienu no Rīgas satiksmei paredzētajiem tramvajiem,» sacīja V. Baraņņiks.

Rīgas satiksmes infrastruktūras uzturēšanas un attīstības direktors Igors Volkinšteins žurnālistiem pastāstīja, ka jauno tramvaju izvietošanai un remontam 5.tramvaju depo teritorijā tiek celts jauns korpuss, kurā, kā uzsvēra I. Volkinšteins, būs iespēja slīpēt tramvaja riteņus, tos nenoņemot. Patlaban jauno tramvaju apkope norisinās vienā no vecajiem remonta cehiem.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme jau šā gada aprīļa vidū plāno uzsākt tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbu 3. un 6.tramvaja maršruta posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tāpēc tiks veiktas izmaiņas attiecīgajos tramvaja maršrutos, to kustībā un biļešu izmantošanas kārtībā.

Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis DB pastāstīja, ka konkrētais projekts 6.tramvaja rekonstrukcijai izmaksāšot astoņus miljonus latu. Rīga satiksme atzīmē, ka attiecīgajā ceļa posmā sliežu ceļi ir nolietoti, kā arī kopējā infrastruktūra, ieskaitot elektroapgādi un pieturvietu platformas, esot novecojusi un neatbilst zemās grīdas tramvaja ekspluatācijas, kā arī satiksmes drošības prasībām. Tāpēc ir nepieciešams veikt rekonstrukcijas darbus, kurus plānots pabeigt 2013.gada vidū.

Plānots nomainīt sliežu ceļus, kas samazināšot gan tramvaja radīto trokšņu, gan vibrāciju līmeni. Tiks nodrošināta zemās grīdas tramvajam atbilstoša energoapgāde. Attiecīgajā ceļa posmā paplašinātas pieturvietu platformas, kā arī pieturvietas plānots labiekārtot ar nojumēm. Pieturvietu iekāpšanas/ izkāpšanas platformas tiks arī pielāgotas zemās grīdas tramvaja uzbūvei.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme (RS) līdz šim saņēmis 18 zemās grīdas tramvajus, aģentūrai BNS pastāstīja RS preses sekretārs Viktors Zaķis. Tostarp 18.zemās grīdas tramvajs piegādāts piektdien.

Savukārt atlikušos divus no kopumā 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem RS paredzēts piegādāt šogad decembrī, informēja Zaķis. Iepriekš gan uzņēmums plānoja visus 20 jaunos tramvajus saņemt līdz oktobra beigām. «Izmaiņas piegādes grafikā ir saistītas ar jauno tehnisko risinājumu izstrādi un tā realizāciju tramvajos,» paskaidroja RS pārstāvis un norādīja, ka zemās grīdas tramvaju izmēģinājuma laikā konstatētas atsevišķu sastāvdaļu nepilnības konstrukcijā, kā arī tika izvirzītas papildu prasības tramvaju aprīkošanai ar iespējām to īslaicīgai kustībai ārpus kontakttīkla.

Pēc Zaķa teiktā, pašlaik ekspluatācijā pieņemti astoņi zemās grīdas tramvaji.

Rīgas satiksme (RS) ir izsludinājusi iepirkumu 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādei. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau 2016.gada otrajā pusē pa 4.tramvaju maršrutu Imantas virzienā, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Orientējošā iepirkuma summa – 70 miljoni eiro. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji. Pirmais transporta līdzeklis ir jāpiegādā ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas brīža. Visiem transportlīdzekļiem ir jābūt piegādātiem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tramvajiem jābūt piemērotam pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām. Tāpat tramvajiem jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Rīgas satiksme ir nodevusi ekspluatācijā un atklājusi zemās grīdas tramvaja tehniskās apkopes un remonta cehu, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā 191, 5.tramvaju depo teritorijā. Cehs paredzēts zemās grīdas tramvaja tehniskajai apkopei un remontdarbiem, informē uzņēmums.

Jaunā ceha būvniecība izmaksāja 8,7 miljonus latu. Ceha garums ir 102 m, tur ierīkotas trīs sliežu ceļu līnijas. Cehā apkopi vai remontu var veikt vienlaicīgi sešiem zemās grīdas tramvajiem.

Vienā no līnijām ir uzstādīta speciālā zemās grīdas riteņpāru virpa, kas ir pēc individuālā pasūtījuma izgatavota vācu iekārtu rūpnīcā Hegenscheidt-MFD.

Citā līnijā ir uzstādītas speciālās paceļamās platformas, kas ir paredzētas personāla ērtākai piekļuvei pie tramvaja agregātiem, kas izvietoti arī uz tramvaja jumta. Cehā paredzēts veikt tramvaju apkopes un nepieciešamos remonta darbus atbilstoši ražotāja prasībām. Izbūvēta arī rezerves daļu uzglabāšanai paredzēta ietilpīga noliktavas telpa. Ceha darbiniekiem ir nodrošinātās arī biroja un sadzīves telpas.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme pagājušajā nedēļā devusi ķīlu Nordea Bank Finland Plc. 140,56 milj. Ls. Tā ir lielākā reģistrētā ķīla, informē Uzņēmumu reģistrs.

Minētā ķīla reģistrēta kā nodrošinājums, lai varētu nodrošināt finansējumu zemās grīdas tramvaju projekta realizācijai, jo projektam nepieciešams papildus finansējums, DB norādīja Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis. Viņš arī skaidroja, ka projekts jau iepriekš paredzēja ieķīlāt pašus zemās grīdas tramvajus, kā arī ar tiem saistītos infrastruktūras objektus. V. Zaķis arī piebilda, ka šobrīd plānoti darbi 11. un 6.tramvaja maršrutu tīklos.

DB jau pagājušā gada novembrī rakstīja, ka ekspluatācijā pieņemti astoņi zemās grīdas tramvaji. Jau vēstīts, ka sākotnēji atbilstoši noslēgtajam līgumam līdz pagājušā gada janvāra beigām Rīgas satiksmei bija jāsaņem visi 20 zemās grīdas tramvaji, kuru kopējās izmaksas ir 52 milj. eiro (36,5 miljoni latu). RS pirmo zemās grīdas tramvaju prezentēja 2010.gada aprīļa vidū, savukārt pirmajā reisā tas devās 2010.gada 1.jūnijā. Pašlaik jaunie tramvaji kursē tikai vienā maršrutā – 6.tramvaja maršrutā (Stacijas laukums–Jugla). Tramvaji ir pasūtīti Čehijas uzņēmumam Škoda Transportation s.r.o.

Rokgrupas Kings Of Leon koncerta Mežaparkā rīkotāji pirms un pēc pasākuma pasūtījuši uz pusi mazāk sabiedriskā transporta papildreisu, nekā rekomendējusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme, sacīja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Atbilstoši organizatoru pieprasījumam un noslēgtajam līgumam trešdien pēc koncerta arī nodrošināti papildreisi, taču ar tiem izrādījies krietni par maz - tramvaji bijuši pārpildīti, raisot koncerta apmeklētāju neapmierinātību, kas sūdzējušies par Rīgas satiksmi. Zaķis gan piebilda, ka, redzot milzīgo noslogotību, uzņēmums no savas puses operatīvi norīkojis vēl vairākus papildreisus.

Zaķis skaidroja, ka gadījumā, ja komerciāla pasākuma rīkotāji vēlas, lai tiktu norīkoti papildu reisi apmeklētāju ērtībām, jāvēršas Rīgas satiksmē ar informāciju par prognozēto cilvēku skaitu un uzņēmums veic aprēķinus par nepieciešamo transportlīdzekļu plūsmu.

11. tramvaja maršrutā uz Mežaparku uzsākta zemās grīdas tramvaju satiksme. Turpmāk minētajā maršrutā tie kursēs regulāri, informē Rīgas dome (RD).

Zemās grīdas tramvajs no 2010. gada 1. jūnija pasažierus apkalpo 6. tramvaja maršrutā uz Juglu. Šobrīd minētais maršruts posmā no 45. vidusskolas līdz galapunktam tiek rekonstruēts, lai to labāk pielāgotu zemās grīdas tramvaja specifikai.

Kā nākamais zemās grīdas tramvaja pārvadāšanai tuvākajos gados tiks pielāgots 4. tramvaja maršruts, informē RD.

Uzņēmuma Rīgas satiksme pārziņā šobrīd ir 26 zemās grīdas tramvaji. Divdesmit no tiem ir trīs sekciju zemās grīdas tramvaji, kuri ir 31,4 metrus gari ar maksimālo pasažieru ietilpību 318, un seši pagarinātie, četru sekciju tramvaji, kuri ir 41 metrus gari ar maksimālo pasažieru ietilpību 432.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Rīgas satiksmes (RS) izsludinātajam iepirkumam par 20 zemās grīdas tramvaju iegādi ir saņemti trīs pieteikumi, savukārt par iepirkuma nolikumu, pirms pieteikuma iesniegšanas, interesi izrādīja 22 potenciālie kandidāti. Pirmais iepirkuma posms tika izsludināts 2015.gada 14.septembrī, un iesniegt pieteikumu bija iespējams līdz 2015.gada 15.oktobra plkst.14, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc pieteikumu saņemšanas, Rīgas satiksme izvērtēs visu kandidātu atbilstību nolikumā izvirzītajām atlases prasībām. Kandidāti, kuri izvērtēšanas prasībām būs atbilstoši, tiks aicināti sagatavot tehnisko un finanšu piedāvājumu zemās grīdas tramvaju ražošanai un piegādei. Pēc tā tiks uzsākta sarunu procedūra, kuras rezultātā tiks noteikts iepirkuma uzvarētājs.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji, kuriem ir jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm. Iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma izpilde jānodrošina ar piegādātāja piesaistītu finansējumu. Tramvajiem ir jābūt piemērotiem pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Rīgas satiksme informē, ka zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt no 5. jūnija, nevis 17. maija, kā bija plānots līdz šim. Minētās izmaiņas saistītas ar to, ka ir nepieciešams pabeigt visus drošības testus zemās grīdas tramvajiem pielāgotajai infrastruktūrai. Līdz ar to visas izmaiņas, kas bija plānotas tramvaju kustības sarakstos no 17. maija (tajā skaitā tramvaja maršruta Nr. 1 Imanta – Jugla ieviešana), tiek pārceltas uz 5. jūniju.

Rīgas satiksme atgādina par izmaiņām tramvaju kustībā, kas stāsies spēkā no 5. jūnija:

- tiks organizēts jauns 1. tramvaja maršruts Imanta - Jugla, kurš kursēs darba dienās un brīvdienās;

- 11. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Ausekļa ielai un turpmāk sauksies Ausekļa iela – Mežaparks;

- tiks veiktas izmaiņas 4. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- tiks veiktas izmaiņas 6. maršruta tramvaja kustības sarakstā darba dienās un brīvdienās;

- 10. maršruta tramvaju apkalpos 3. tramvaju depo un tiks veiktas izmaiņas darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos.

3. maršruta tramvaji virzienā no Juglas uz Ķengaragu brauks pa Krišjāņa Barona ielu, Radio ielu, 13. janvāra ielu un tālāk pa maršrutu. Maršruta pieturvieta Aspazijas bulvāris tiks aizstāta ar pieturvietu Stacijas laukums. Maršrutam mainīsies arī kustības saraksts. Virzienā uz Juglu tramvaji brauks bez izmaiņām.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) 2012. gadā sabiedriskajā transportā pārvadājusi 141 371 668 pasažierus. Visvairāk pasažieru pārvadāti RS autobusos.

Pērn RS autobusos pārvadāti vairāk nekā 64,44 milj. pasažieru, trolejbusos – 46,22 milj. pasažieru, tramvajos – 30,69 milj. pasažieru.

Pārvadāto pasažieru skaits pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājies par 1%.

Visvairāk pasažieru pārvadāts 3. autobusu maršrutā (vairāk nekā 8,55 milj.), 15. trolejbusu maršrutā (vairāk nekā 7,93 milj.) un 7. tramvaju maršrutā (vairāk nekā 6,56 milj.).

Vismazākais pasažieru skaits pagājušajā gadā bijis 34. autobusu maršrutā (23 tūkst.), 20. trolejbusu maršrutā (45,4 tūkst.) un 9. tramvaju maršrutā (276 tūkst.).

Vidējais RS autobusa ātrums pērn bija 20,95 km/h, trolejbusi pārvietojās ar vidējo ātrumu 15,72 km/h, bet tramvaji ar ātrumu 15,99 km/h.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.