Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.
«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.
Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.
Arī Daugavpilī veiksmīgi strādājošie Vācijas un Šveices uzņēmumi Zieglera mašīnbūve un Rhodia nav radušies uz līdzenas vietas, bet gan uz kādreiz funkcionējušu metālapstrādes un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu bāzes. Iekārtas jau var atvest no visas pasaules, bet galvenais, lai būtu bāze, tradīcijas un cilvēki ar nepieciešamajām zināšanām, uzskata Valsts prezidents.
Daloties vizītes gaitā par Daugavpili gūtajos iespaidos, Valsts prezidents atzina, ka pilsētā ir jūtama izaugsme. Ņemot vērā, ka tas notiek laikā, kad daudz kur vērojama lejupslīde, «tas jau ir labi».
Jau ziņots, ka, atklājot investīciju forumu Daugavpilī, Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādīja: «Ja nav stabilitātes ekonomikā, nav iespējama arī stabila politika.»
Lai būtu stabila ekonomika, vajadzīgs stabils pamats - nodarbinātība. Daugavpilī un dažās Latvijas pilsētās ir vairāk nekā simt gadu industriālā pieredze, kas ir varbūt ne katrai pilsētai. Kā liecina bijušās Austrumvācijas attīstības pieredze, pamatlietas, kurās var iet uz priekšu ar jauniem sasniegumiem, ir tās, kurās ir bijusi bāze. Šo pieredzi apstiprina arī Daugavpilī esošā Ditton pievadķēžu rūpnīca, uz kuras bāzes pavisam nesen ir izveidota jauna, moderna ražotne, sacīja A. Bērziņš.
Otrs faktors, kas var sekmēt Daugavpils reģiona attīstību, ir ES ārējā robeža. Ja paskatās uz ES rietumu, ziemeļu robežām, redzams, ka daudzviet tie ir ļoti attīstīti reģionii.
Kā vēl vienu veidu, kā sekmēt nodarbinātību un ekonomisko attīstību, Valsts prezidents minēja rietumu ražotņu pārvietošanai uz Latviju izdevīgu noteikumu radīšanu.
Runājot par ES fondu naudas apguvi, A. Bērziņš brīdināja, ka tas ir jādara uzmanīgi, lai pēc tam mēs spētu uzturēt to, kas ir uzbūvēts.
Tiekoties ar Daugavpils domes un Daugavpils novada domes vadītājiem, deputātiem un struktūrvienību pārstāvjiem, Valsts prezidentam tika uzdots jautājums, vai ir plānots saglabāt valsts līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākumu un dzīvokļu pabalstu izmaksai. Uz to A. Bērziņš atbildēja, ka faktiski šī pabalstu nauda būtu jādala pašvaldībām, kā arī pauda cerību, ka budžetā šīm vajadzībām būs pietiekams finansējums.
Kāds Saskaņas pamatskolas audzēknis uzdeva jautājumu, kā novērst «smadzeņu» aizplūšanu no valsts, uz ko A. Bērziņš atbildēja, - tas, ka jauni un perspektīvi cilvēki brauc uz ārzemēm mācīties, ir normāli, bet galvenais ir panākt, lai pēc tam šie cilvēki atgriežas mājās. Tam ir jāveicina gan reģiona ekonomiskā attīstība, gan nodarbinātība.
Valsts prezidents A. Bērziņš šodien viesojas Daugavpilī, kur notiek Valsts prezidenta un Stratēģiskās attīstības komisijas (SAK) koordinētajā forumu ciklā «Stratēģisko investīciju piesaiste darba vietu radīšanai Latvijā» pirmais forums.
Vizītes laikā viņš apmeklēja Daugavpils universitāti, tikās ar Daugavpils pilsētas Domes deputātiem, Daugavpils novada Domes vadību, pašvaldības, izglītības iestāžu un sabiedrisko organizāciju vadītājiem, piedalījās ceļu pārvada starp Jauno Forštati, Jaunbūvi un Ķīmiķu rajonu atklāšanas ceremonijā, apmeklēja Ditton pievadķēžu rūpnīcu, apskatīja Daugavpils cietoksni un iepazinās ar tā restaurācijas un attīstības plāniem.
Vizītes noslēgumā Bērziņš viesojās Daugavpils novada Medumu vidusskolā un tikās ar skolas audzēkņiem un pedagogiem.