Ja līdzekļi un termiņš uzkrājuma veikšanai ir ierobežoti, visienesīgākie būs klasiskie noguldījuma produkti.
Cik daudz var nopelnīt, ja cilvēkam kabatā ir vien 100 lati, turklāt peļņu viņš grib saņemt pēc iespējas ātrāk? Manevra iespēju šādam investoram nav daudz, atzīst banku speciālisti. Taču arī ar šādu summu pietiek, lai, piemēram, kļūtu par ieguldījumu fonda dalībnieku, vienlaikus, ja termiņš ir īss, noguldītājam jābūt gatavam arī zaudējumiem. Ja summa ir lielāka, arī drošības līmenis ir augstāks, jo jau sākot ar 300 latiem var pieteikties strukturētam depozītam, kas nozīmē lielākas peļņas iespēju, neriskējot ar pamatsummu.
Ar akcijām labāk neaizrauties
Potenciālam noguldītājam vispirms ir jātiek skaidrībā par to, kādā veidā viņš vēlas uzkrāt – vai tā ir vienreizēja summa, vai regulāri ieskaitījumi kontā, spriež SEB Bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda. Būtiski ir arī saprast, cik daudz klients ir gatavs riskam un – vai spēs samierināties ar zaudējumiem, kuru varbūtība ienesīgākos ieguldījumu veidos ir samērā liela.
Lai arī ar 100 latiem pietiktu, lai kļūtu par uzņēmumu akciju īpašnieku, un pat ja investors psiholoģiski ir gatavs uzņemties lielu risku, veicot ieguldījumu uz īsu laika periodu – līdz diviem gadiem, investēt akcijās nebūtu prāta darbs, iesaka Swedbank IPS līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš. «Protams, peļņas iespējas būtu vislielākās, ja tiktu iegādātas viena uzņēmuma akcijas, taču šāda ieguldījuma risks būtu ļoti, ļoti augsts. Gaidītās peļņas vietā, iespējams, būtu negaidīti zaudējumi. Īsais laika horizonts ieguldījumu akcijās, akciju fondos vai citos augsta riska objektos ieguldījumus padara spekulatīvus un tie nebūtu ieteicami,» brīdina P. Stepiņš.
Šķērslis – izmaksas
Tajā pašā laikā varētu apsvērt iespēju ar saviem 100 latiem «iestāties» kādā ieguldījumu fondā. Kā skaidro Nordea bankas ieguldījumu produktu attīstības vadītājs Armands Jaševs, ieguldījumu fonda daļas nodrošina peļņu, ja to pārdošanas brīdī daļu vērtība ir lielāka, nekā pirkšanas cena. Ja nopirkāt daļu par desmit latiem, bet pēc diviem gadiem tā maksā 15 latus, peļņa veido piecus latus. Fondi piedāvā iespēju gūt maksimālu peļņu, jo apvieno profesionāla pārvaldnieka darbību, kas diversificē risku, ieguldot dažādos vērtspapīru komplektos, uzsver A.Jaševs. Līdz ar to risks ir mazāks, nekā ieguldot pa tiešo akcijās, taču svārstību iespēja joprojām ir liela.
Ieguldījumu fondu minimāla ieguldījumu summa ir atkarīga no katra konkrēta fonda, stāsta A. Strazda, un, piemēram, SEB pārvaldītajos fondos tie 15 dolāri vai eiro. Izvēloties fondu, jānovērtē gan sava riska apetīte, gan tas, kā konkrēta fonda darbība var attīstīties nākotnē, jo līdzšinējais ienesīgums līdzīgu peļņu nākotnē negarantē, atgādina A.Strazda.
Uzziņai. Ieguldījumu fondi mēdz būt ar dažādu specifiku (nekustamā īpašuma fondi, sabalansētie fondi, akciju fondi, obligāciju fondi utt.). Ar to ienesīgumu un nosacījumiem var iepazīties biržas Nasdaq OMX Riga mājas lapā, sadaļā «Fondi».
Taču ja runa ir par 100 vai 200 latiem, arī ieguldījumu fonds peļņu gūšanai neder, uzskata Swedbank pārstāvis. «Parasti vērtspapīru vai fondu iegādei ir noteiktas minimālas komisijas maksas. Vai šie būtu 5,10 vai 20 lati, šīs izmaksas var veidot lielu īpatsvaru no kopējiem ieguldījumiem, tādā veidā «noēdot» daļu vai pat visu gaidāmo peļņu». Jāatceras, ka peļņas no ieguldījumu fondiem ienākuma nodoklis veido 15%, turklāt šie ienākumi ir jādeklarē pašam (depozītu gadījumā nodoklis ir 10% un to automātiski ietur banka).
Iesaka klasiku
Tāpēc, pēc P.Stepiņa teiktā, no riska, izmaksu un sagaidāmās peļņas viedokļa nelielās summas uz samērā īsu termiņu ieteicams tomēr izvietot depozītā. Alternatīva klasiskajam termiņnoguldījumam varētu būt strukturētais (progresīvais) depozīts, taču lai to atvērtu, ar 100 latiem būs par maz, arī termiņi mēdz būt garāki – līdz pat trīs gadiem. Swedbank minimālā strukturēta depozīta summa ir 500 lati, Nordea bankai – 1000 eiro, SEB Bankai – 300 lati. Strukturētais depozīts ļauj investoram sevi pasargāt no zaudējumiem, vienlaikus saglabājot peļņas potenciālu, ko sniedz akciju vai citi finanšu tirgi, uz kuru depozīts ir vērsts. Ja depozīts tiek turēts līdz perioda beigām, pamatsummas izmaksa tiek garantēta – pat ja nesanāca nopelnīt.
Piemērs: Strukturētais depozīts var tikt piesaistīts kādam akciju tirgus indeksam, nozarei, vai reģionam. Bankas regulāri sagatavo strukturēto depozītu piedāvājumus. Strukturētā depozīta peļņas iespējas ir neierobežotas, taču bieži vien jāsamierinās ar to, ka termiņa beigās peļņa veido 0%.
Piemēram, ja strukturētajam depozītam, kas piesaistīts kādam akcijas tirgus indeksam, līdzdalības koeficients (tas procentuālais apjoms, kādu noguldītājs var saņemt no attiecīgā aktīva peļņas) eiro noguldījumiem ir 50%, gadījumā, ja termiņa beigās indekss būtu pieaudzis par 10%, tad ieguldītājs saņem pusi no šiem 10%, jeb būtu nopelnījis 5%.