Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi restorāna "Steak House" pārvaldnieka SIA "El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa lieta kompānijai izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

"El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lieta tika ierosināta 2020.gada 26.augustā, bet tā izbeigta - 28.oktobrī.

Pēc "Firmas.lv" informācijas, "El Gaucho Argentina Steak House" šogad 26.oktobrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 46 290 eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka pērn jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka kriminālprocesu par aplokšņu algu izmaksu kādā ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 eiro apmērā.

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Zimbabve laidusi apgrozībā jaunu valūtu, lai nomainītu Zimbabves dolāru, kas pārmērīgas devalvācijas dēļ ir zaudējis iedzīvotāju uzticību.

Jaunā valūta zigs (ZiG) jau aprīļa sākumā tika ieviesta elektroniski, bet tagad ir iespējams lietot šo valūtu arī banknošu un monētu formā.

Šis ir Zimbabves jaunākais mēģinājums iziet no ilgstošas valūtas krīzes, kura uzsver valsts ekonomiskās problēmas. Valdība iepriekš bija apsvērusi vairākas idejas par Zimbabves dolāra nomaiņu, tostarp ieviešot zelta monētas un pat izmēģinot digitālu valūtu.

Jaunā valūta, kura nosaukums ir vārdu Zimbabves zelts (Zimbabwe Gold) saīsinājums, ir atbalstīta ar valsts zelta rezervēm. Kopš elektroniskās ieviešanas 5.aprīlī tā tomēr nav ieguvusi uzticību un pat dažas valdības iestādes atteikušās to pieņemt.

Zigs ir sestā valūta, kas Zimbabvē lietota kopš Zimbabves dolāra kursa sabrukuma 2009.gadā piecu miljardu procentu hiperinflācijas apstākļos. Tam sekoja haotiska notikumu virkne - vispirms ASV dolārs tika atļauts kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, pēc tam to aizliedza, bet tad atkal atļāva.

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) regazifikācijas kuģis "Exemplar", kas no Argentīnas sācis ceļu uz Baltijas jūru, pietauvosies Somu līcī Somijā vai Igaunijā atkarībā no tā, kura valsts pirmā pabeigs kuģa uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru, piektdien paziņoja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā.

Ministrijas enerģētikas un minerālu resursu ģenerālsekretāra vietnieks Timo Tatars Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka "pagaidām nav zināms, vai šis kuģis reģiona gāzes piegādes problēmu atrisināt ieradīsies Somijā vai Igaunijā".

"No gāzes patērētāju viedokļa vissvarīgākais ir tas, ka kuģis ir ceļā, ka šis kuģis ieradīsies reģionā un neatkarīgi no tā, kurā piekrastē to darbinās, vienlīdzīgi atrisinās gāzes piegāžu drošības problēmu, kas nomoka Eiropu un mūsu reģionu," klāstīja Igaunijas ierēdnis.

Ziņu portāls "LNGPrime" ceturtdien vēstīja, ka ASV kompānijas "Excelerate Energy" sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģis "Exemplar" pēc ziemas līguma izpildes Argentīnā ir ceļā uz Eiropu.

Lēmums, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies terminālī Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, nekādi būtiski nemaina Latvijas situāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" 20.oktobrī teica ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka "Latvenergo" nepārtraukti uztur kontaktus ar LNG termināļa attīstītājiem un jau ir pieteicies un saņems gāzi no pirmā kuģa, kas tiks pietauvots decembrī, veicot termināļa ieregulēšanu.

Ministre teica, ka "Latvenergo" Paldisku vai Inko terminālis vairs nav akūti nepieciešams, jo ir panākta ilgtermiņa vienošanās par Klaipēdas LNG termināļa izmantošanu, tomēr tiks izmantota iespēja gāzi piegādāt arī caur Igauniju. I.Indriksone uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visu to Inko vai Paldiskos saņemto gāzi, kas nav nepieciešama Somijas energodrošības nodrošināšanai, brīvi varētu iegādāties jebkurš cits tirgotājs, kas darbojas vienotajā gāzes tirgū. Vienošanās par to ar partneriem Somijā un Igaunijā esot panākta.

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Personalizētā ziņu lietotne jauniešiem – SQUID App, kas pieejama visā Eiropā, tagad tiek izlaista arī Latvijā.

SQUID lietotāji var izvēlēties tēmas, kas viņus patiesi interesē, sekot līdzi jaunākajām ziņām un radoši izpausties, uzlabojot aizraujošākos rakstus.

SQUID ir bezmaksas aplikācija kurā nav nepieciešams reģistrēties. Tajā pieejamas vairāk nekā 100 ziņu kategorijas un vairāk nekā 20 000 laikrakstu, žurnālu un blogu. Lietotne nodrošina personalizēšanas iespējas - tēmu izvēle un kārtošana, rakstu saglabāšana un avotu bloķēšana.

Lietotne piedāvā plašu tēmu klāstu, no kura lietotāji var izvēlēties un izveidot sev personalizētu ziņu plūsmu. SQUID algoritmi vāc, šķiro un prioritizē ziņas no avotiem internetā, ļaujot lietotājiem sekot līdzi vissvarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem.

Pasaules akciju tirgos otrdien bija kāpums un pieauga arī naftas cenas, investoriem izjūtot atvieglojumu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atlika muitas tarifu noteikšanu svarīgām patēriņa precēm no Ķīnas, raisot cerību par atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Paziņojums par tarifu atlikšanu izraisīja dramatisku pārmaiņu akciju tirgos, kuri pirms tam pieredzēja kritumu, ko noteica politiskais saspīlējums Honkongā, ekonomikas krīze Argentīnā, bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Noskaņojums uzlabojās pēc ASV paziņojuma, ka tā atliek līdz 15.decembrim jaunu 10% tarifu noteikšanu svarīgiem Ķīnas ražojumiem, tai skaitā klēpjdatoriem, viedtālruņiem, apģērbiem un apaviem.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers otrdien pa telefonu runāja ar Ķīnas vicepremjeru Liu He, un nākamo divu nedēļu laikā tiek plānota jauna telefonsaruna, paziņoja ASV tirdzniecības pārstāvja birojs.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.

Viens no plašāk izmantotajiem valsts un tās iedzīvotāju turības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju, un, atbilstoši Pasaules bankas pieejamajiem datiem, Latvija kopš 1995. gada, kad valsti bija pametuši Krievijas bruņotie spēki, ir apsteigusi daudzas pasaules valstis, līdztekus atpaliekot no kaimiņiem.

Skaidrojot metodoloģiju, dati ņemti no Pasaules bankas statistikas vietnes, kur apskatīts IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts aktuālajos starptautiskajos dolāros, konvertējot pēc pirktspējas paritātes (PPP) konversijas koeficienta. Tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā, cik preču par konkrēto dolāru iespējams nopirkt noteiktā valstī. Savukārt IKP ir visu valsts rezidentu ražotāju bruto pievienotās vērtības summa, pieskaitot visus produktu nodokļus un atņemot nost subsīdijas, kas nav iekļautas produktu vērtībā. Konversijas koeficients ir telpisks cenu deflators un valūtas konvertētājs, kas kontrolē cenu līmeņa atšķirības starp valstīm. Kopējais iedzīvotāju skaits ir gada vidus iedzīvotāju skaits, kas balstīts uz de facto iedzīvotāju definīciju, kurā tiek skaitīti visi iedzīvotāji neatkarīgi no juridiskā statusa vai pilsonības.

Argentīnas valdība otrdien paziņoja, ka pēc septiņus mēnešus ilgušajām sarunām ir panākusi vienošanos ar galvenajiem kreditoriem par 65 miljardus dolāru lielā ārzemju parāda pārstrukturēšanu.

Vienošanās nozīmē "būtisku atvieglojumu parādu jomā", veicot izmaiņas attiecībā uz maksājumu datumiem, bet nepalielinot kopējo kapitāla apjomu un nemaksājot procentus, pavēstīja prezidenta Alberto Fernandesa valdība.

Valdība norādīja, ka vienošanos par parādu pārstrukturēšanu panākusi ar Argentīnas obligāciju turētāju grupu, Argentīnas kreditoru komiteju, Biržas obligāciju turētāju grupu un citiem kreditoriem.

Argentīna šogad oficiāli pasludināja defoltu attiecībā uz savām parādsaistībām. Tā bija jau otrā šāda reize divu desmitgažu laikā. Valsts ekonomika bija nonākusi grūtībās vēl pirms Covid-19 pandēmijas krīzes sākuma.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Lielbritānijas valdība atļāvusi Latvijas miljardierim Pjotram Avenam daļēji piederošajam uzņēmumam LetterOne iegādāties Londonas biržā kotētā naftas un gāzes uzņēmuma Harbour Energy akcijas, vēsta theguardian.com.

2024.gada 4. septembrī uzņēmums LetterOne paziņoja par darījuma noslēgšanu, kura rezultātā tas ieguva 14,87% akciju daļu Londonas biržā kotētajā naftas un gāzes uzņēmumā Harbour Energy par 11,2 miljardiem ASV dolāru. Lai gan LetterOne nav sankcionēts uzņēmums, tas daļēji pieder sankcionētajam Avenam un par Krievijas miljardierim Mihailam Fridmanam.

Lielbritānijas valdības lēmums attiecas uz akciju iegādi, kas sastāv no nekotētām konvertējamām parastajām akcijām bez balsstiesībām, ar prioritārām tiesībām. Saskaņā ar darījuma nosacījumiem LetterOne nebūs balsstiesību uzņēmumā Harbour Energy, taču tas saņems daļu no Harbour peļņas kā dividendes. Vienlaikus ar šo lēmumu Lielbritānija ieviesusi arī grozījumus sankciju regulējumā, kas attiecas uz juridiskajiem pakalpojumiem un tirdzniecības kontroles ieviešanu.

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**