Citas ziņas

Lielbritānijas Harbour Energy slēdz miljardos mērāmu darījumu ar BASF, kā arī ar Avenam daļēji piederošo LetterOne

Db.lv,10.01.2024

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

“Wintershall Dea” aktīvu vērtība, par kuru panākta vienošanās, ir 11,2 miljardi ASV dolāru. Šajā summā iekļautas arī “Wintershall Dea” nenomaksātās obligācijas, kuru nominālvērtība ir aptuveni 4,9 miljardi ASV dolāru. Pēc darījuma pabeigšanas BASF piederēs 46,5 % “Harbour” akciju un tam būs tiesības izvirzīt divus direktorus bez izpildpilnvarām “Harbour” valdē. Šis īpatsvars varētu samazināties līdz 39,6 %, ja investīciju uzņēmums “LetterOne”, kas daļēji pieder arī Pēterim Avenam, pret kuru noteiktas arī Lielbritānijas sankcijas, konvertēs aptuveni 251,5 miljonus “Harbour” akciju bez balsstiesībām parastajās akcijās. Tādā gadījumā “LetterOne” kļūtu par 14,9 % “Harbour” akcionāru.

Paredzēts, ka “Wintershall Dea” līdzšinējie akcionāri – BASF un “LetterOne” pēc darījuma noslēgšanas saņems atlīdzību 2,15 miljardu ASV dolāru apmērā un “Harbour” emitētās jaunās akcijas, kas veido 54,5 % no paplašinātā “Harbour” akciju kopapjoma. Tomēr, kā norādījis BASF finanšu direktors Dirks Elvermans, šis uzņēmums laika gaitā pakāpeniski izstāsies no naftas un gāzes nozares.

Līdz darījuma noslēgšanai “Wintershall Dea” un “Harbour” turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Darījuma noslēgšana plānota 2024. gada ceturtajā ceturksnī, tomēr tā pabeigšana cita starpā ir atkarīga arī no vairāku valstu apvienošanās kontroles un ārvalstu investīciju iestāžu apstiprinājumiem.

Saskaņā ar coatingsworld ziņoto, kopumā 2023. gada pirmajā pusgadā “Harbour” un “Wintershall Dea” ražošanas apjoms sasniedza 513 tūkstošus barelu naftas ekvivalenta dienā. Apvienoto uzņēmumu Pro-forma ieņēmumi 2022. gadā bija 13,5 miljardi ASV dolāru un EBITDA 10,3 miljardi ASV dolāru. 2022. gadā “Harbour” un “Wintershall Dea” ražošanas apjomi kopumā sasniedza 526 tūkstošus barelu naftas ekvivalenta dienā.

“Wintershall Dea” arī turpina sagatavošanās darbus, lai atsevišķi pārdotu savu daļu “WIGA Transport Beteiligungs-GmbH&Co”. WIGA darbojas Vācijas gāzes transporta nozarē un ir “Wintershall Dea” (50,02%) un “SEFE Securing Energy for Europe GmbH” (49,98 %) kopuzņēmums. WIGA meitasuzņēmumi, kas darbojas neatkarīgi, pārvalda augstspiediena cauruļvadu tīklus, tostarp GASCADE transporta tīklu, kā arī OPAL un NEL.

Savukārt coatingsworld norāda, ka līdztekus darījumam ar “Harbour” notiek arī ar Krieviju saistītās “Wintershall Dea” uzņēmējdarbības juridiskā nodalīšana. BASF un “LetterOne” paliks ar Krieviju saistīto uzņēmumu īpašnieki, kuriem ir piešķirtas ievērojamas Vācijas federālās ieguldījumu garantijas. Ar Krieviju saistītā uzņēmējdarbība ietver līdzdalību kopuzņēmumos Krievijā, līdzdalību “Wintershall AG” Lībijā (51%), “Wintershall Noordzee BV” Nīderlandē (50%), kā arī līdzdalību “Nord Stream AG” (15,5%).

Tikmēr, kā pagājušā gada 20.decembrī ziņoja Reuters, Vladimirs Putins devis rīkojumu atņemt “Wintershall Dea” un OMV daudzu miljardu dolāru vērtas daļas gāzes ieguves projektos Krievijas Arktiā – Južno-Russkoje atradnē un Ačimova projektos un atdot tās jaunizveidotām Krievijas sabiedrībām. Kā aģentūrai Reuters norādīja “Wintershall” pārstāvis: “Prezidenta dekrēts ir vēl viens apstiprinājums: Krievija vairs nav uzticams ekonomiskais partneris un ir neprognozējama – visos aspektos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru