Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2022.gadā pirmo reizi saražoja vairāk elektroenerģijas no vēja un saules, nekā no dabasgāzes, secinājusi domnīca "Ember".

Pērn no saules un vēja saražotā elektroenerģija sastādīja 22% no visas ES saražotās elektroenerģijas. Gāze veidoja 20%, bet ogles - 16%, secinājusi "Ember".

"Eiropa ir izbēgusi no ļaunākā enerģētikas krīzē," norādījis "Ember" pārstāvis.

Pieaugums no vēja un saules saražotajā elektroenerģijā palīdzēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, kas saražota, izmantojot hidroenerģiju un kodolenerģiju, kas joprojām ir vadošie elektroenerģijas avoti ES, dodot 32% no kopējās elektroenerģijas.

Lai gan daudzas ES valstis pielika pūles, lai kompensētu Krievijas enerģijas importa iztrūkumu, elektroenerģijas ražošana no oglēm palielinājās mazāk nekā gaidīts, secinājusi "Ember".

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Tirdzniecības centrs “Spice” ir spēris vēl vienu soli pretim ilgtspējai, uz sava jumta uzstādot saules paneļu parku.

Tādējādi “Spice” šobrīd ir kļuvusi par pirmo tirdzniecības centru, kas to izdarījis. Šis novatoriskais projekts ir pirmais šāda veida projekts Baltijā un ir daļa no tirdzniecības centra apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu un atjaunīgo enerģiju.

Saules paneļu parks, kas tika uzstādīts 2022. gada nogalē sadarbībā ar “Elektrum”, savā izmērā sasniedz 5000 kvadrātmetrus uz tirdzniecības centra stāvvietas jumta. Kopumā uzstādīti 1450 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 652 kW, kas tirdzniecības centram ik gadu saražos vismaz 555 531 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās 15% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa un sniedz iespēju būt neatkarīgākiem no elektroenerģijas ražotājiem un tirgus cenām.

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Latvijas valstij būtu aktīvāk jāiesaistās cenu regulēšanā un noteikšanā, kā to dara daudzas citas valstis, jo pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu cenu straujo pieaugumu, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram.

To intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir par unikālu situāciju, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija ir 19.2%, bet daudz turīgākajā un ekonomiski spēcīgākajā eirozonas valstī Vācijā vairāk nekā divas reizes mazāka?

Latvijā pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu inflāciju, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram. Tas ir nepareizi, jo valdībai šādos ārkārtas apstākļos vajag ātri un aktīvi regulēt cenas. Piemēram, tā pati elektroenerģija ir kļuvusi ievērojami dārgāka, tajā paša laikā Latvenergo valsts budžetā ir iemaksājusi dividendes 70 milj. eiro. Pašreizējos ārkārtas situācijas apstākļos, tas, manuprāt, nebija vajadzīgs. Lietderīgāk būtu bijis šos 70 miljonus eiro atstāt Latvenergo rīcībā un novirzīt kā subsīdiju elektrības cenu pieauguma slāpēšanai.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad ar saules paneļiem aprīkos aptuveni 20 mobilo sakaru bāzes stacijas.

Kopējā saules paneļu jauda bāzes stacijā būs aptuveni 3200 vati (W), un labvēlīgu laika apstākļu gadījumā saules paneļi ļaus nosegt līdz pat 100% nepieciešamās elektroenerģijas mobilo sakaru bāzes stacijas darbības nodrošināšanai. Tas ļaus ietaupīt aptuveni 65 000 kilovatstundu (kWh) gadā, salīdzinot, piemēram, viena mājsaimniecība gadā Latvijā vidēji patērē aptuveni 2 000 kWh gadā.

Kā atzīst uzņēmumā, elektroenerģija ir ļoti nozīmīga komponente mobilo sakaru nodrošināšanā, jo aptuveni 99% no kopējā “Tele2” elektroenerģijas patēriņa veido elektroenerģija, kas nepieciešama bāzes staciju darbības nodrošināšanai.

“Jau iepriekš mēs vairākām stacijām uzstādījām saules paneļus un tagad šo projektu esam nolēmuši turpināt daudz intensīvāk, jo redzam, ka tirgū ir parādījušies daudz jaudīgāki saules paneļi, kas spēj pietiekami efektīvi nodrošināt bāzes stacijas ar elektroenerģiju. Mūsu plāns ir uzstādīt saules paneļus visos objektos, kur bāzes stacijas atrodas uz mūsu torņiem. Tas ir būtiski, jo katru gadu pieaug bāzes staciju skaits un to noslodze, līdz ar to palielinās kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms. Turklāt saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt arī aptuveni vairākas tonnas CO2 gadā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).