No 15. marta "Zinātkāres centri ZINOO" ir bijuši slēgti, bet nākamnedēļ Cēsīs un jūlijā Rīgā tiek plānots atsākt darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja "ZINOO" vadītājs Pauls Irbins.

Viņš sacīja, ka vīrusa radītā krīze trāpījusi "pļaujas laikā", jo pavasarī bija plānotas nodarbības sadarbībā ar Latvijas skolām. Tā kā tās nevarēja notikt, radās problēmas nosegt fiksētās izmaksas, kas saistītas ar centru uzturēšanu, un darbinieku skaits bijis jāsamazina no desmit līdz diviem cilvēkiem.

Darbību šā gada vasarā atsāks divi "Zinātkāres centri ZINOO" - Cēsīs, Poruka ielā un Rīgā, tirdzniecības centā "Galleria Riga", pārējos centrus - Liepājā un Daugavpilī - pārņēmušas pašvaldības. Plānots, ka Rīgas "Zinātkāres centrs ZINOO" atsāks strādāt nedēļu nogalēs. Ja vien nebūs otrā Covid-19 viļņa, septembrī atkal plānots atsākt nodarbības skolās.

Sarežģītas lietas bērniem māca vienkārši un aizraujoši.

Prieks bērnu acīs bija viens no dzinuļiem, kas Elīnai Laubertei un Madarai Šustei lika izveidot biedrību STEM izglītības vēstniecība. Tā nodarbojas ar skolēnu izglītošanu četrās disciplīnās: zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Viņas satikās 2016. gadā, darbojoties Zinātkāres centrā Zinoo Liepājā.

Prieks būt kopā ar bērniem

Doma par savu biedrību Madarai un Elīnai brieda jau ilgāku laiku. Taču, kad Zinoo nonāca Liepājas Izglītības pārvaldes pārziņā un nebija īstas skaidrības par nākotni, viņas nosprieda, ka ir īstais laiks pamest algotu darbu, lai sāktu ko savu. «Laika gaitā mēs jau bijām iemīlējušas šo procesu – būt kopā ar bērniem, redzēt vienkāršo, radošo veidu, kā lietas darīt, redzēt, ka viņiem sanāk, ka tas viņus aizrauj un iedvesmo,» stāsta Elīna.

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī, kādreizējā pilsētas kinoteātra ēkā kopš 2015.gada 1.jūlija darbojas zinātkāres centrs Zinoo Daugavpils.

Apmeklētāju skaits kopš atklāšanas katru gadu pieaug - pērn Zinoo centru apmeklējuši 11 593 apmeklētāji (2016.gadā 11 022; 2015.gadā 8012).

Arī šeit tāpat kā citos zinātkāres centros izveidotas dažādas interaktīvas ekspozīcijas, ļaujot apmeklētājiem izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus: gravitāciju, berzi, skaņu, līdzsvaru utt.

Salīdzinājumā ar citiem zinātkāres centriem, Zinoo Daugavpils apmeklējums ir nedaudz zemāks nekā Rīgā, bet aptuveni līdzīgs vai pat lielāks nekā Cēsīs, stāsta Zinoo Daugavpils vadītāja Kristīna Valaine. Pieaug arī izbraukuma pasākumu, kā arī centrā rīkoto ballīšu pieprasījums. Centra darbinieki rīko arī izbraukuma nodarbības skolās, kā arī skolēnu grupas aicina pie sevis uz atklātajām nodarbībām par dažādām tēmām.

Rekonstruētajā zonā modes un izklaides centrā Rīga Plaza atklāta Zinoo centra aktivitātes telpa, kas darbosies līdz septembrim, informē Rīga Plaza.

Aktivitātes telpā bez maksas var izmēģināt dažādas aktivitātes: pabraukt ar greizo skrejriteni, uzbūvēt tiltu, izgatavot un izmēģināt, kā lido lidmašīna un raķetes, uzspēlēt florbolu un iedarbināt gaisa lielgabalu.

«Šajā mēnesī esam priecīgi par jaunās iepirkšanās zonas atklāšanu, ko ar lepnumu atrādām saviem klientiem - tajā radītas 40 jaunas tirdzniecības vietas un šobrīd mājvietu atradusi arī «Zinoo» aktivitātes telpa. Jaunās zonas dizains ir plašāks un pārskatāmāks, tajā ir pārtikas tirdziņš, atvērtā plānojuma kulinārijas, konditorejas un kafejnīcas, kā arī daudz jaunu veikalu,» norāda Rīga Plaza mārketinga vadītāja Urzula Spickus.

Tev varētu interesēt arī:

Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.

Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. Pašlaik valsts tehniskā projekta izstrādei piešķīrusi 35 000 eiro.

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs Ahhaa zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī, piesaistot apmeklētājus ne tikai no Latvijas un tās kaimiņvalstīm, bet arī no turienes, apgalvoja Madelāne.

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsākuši projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. Raķete, kura startu piedzīvoja 20. aprīlī, ir otrais izmēģinājuma lidaparāts, kas spēj attīstīt ātrumu līdz pat 200 m/s un sasniegt 2 km augstumu. Lai sasniegtu maksimālo lidojuma augstumu, raķetes svars ir tikai 300 grami un tā ir aprīkota ar 4 g vieglu video kameru, kā arī borta datoru, kas sver 9 gramus. Šodien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atšaušanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.

Novembra sākumā Igaunijā, Tartu notikušājā kosmosa hakatonā «Garage48 SpaceTech» Latvijas komanda izcīnija pirmo vietu, kad 48 stundu laikā tika radīts stratosfēras balona komplekts ar nosaukumu «iDO Baloon», informē komandas pārstāvis Jānis Ķirpītis.

Izstrādātais stratosfēras balona komplekts ir paredzēts skolām, ģimenēm un zinātnes muzejiem. Tas ir «DIY - do it yourself» jeb dari pats komplekts, kas sniegs iespēju jebkuram cilvēkam salikt un palaist debesīs balonu, un ar tā zondē esošās elektronikas palīdzību veikt nelielus izzinošus eksperimentus.

Ar šo ideju Latvijas komanda risina sabiedrības pieaugošo interesi par kosmosu un vēlmi pašiem kaut ko izdarīt, piemēram, palaist debesīs balonus un kosmiskās zondes.

Pēc uzvaras igauņu ekspertu komanda palīdzēs latviešiem sagatavaties Eiropas Kosmosa Aģentūras Bizesa Inkubācijas Centra akselerācijas programmai. Idejas autors un ZINOO vadītājs Pauls Irbins uzsver, ka «Igaunija ir ļoti labs piemērs kā maza valsts var veicināt pasaules līmeņa kosmosa tehnoloģiju attīstību.»

Ar kosmosa industriju saistīti uzņēmumi izveidojuši asociāciju, lai veicinātu kosmosa industrijas un eksporta attīstību Latvijā. Tuvākie darbības mērķi saistīti ar kosmosa jomas popularizēšanu un politiskā atbalsta stiprināšanu nozarei.

Pieci ar kosmosa industriju cieši saistīti Latvijas uzņēmumi nodibinājuši Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju. Tās mērķi ir sekmēt Latvijas Kosmosa industrijas uzņēmumu attīstību, veicināt sadarbības saiknes Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu starpā un veicināt Latvijas sekmīgu iekļaušanu Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā.

Asociācijas dibinātāji ir A/S «RD ALFA Mikroelektronikas Departaments», nodibinājums «VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTS», SIA «BALTIC SCIENTIFIC INSTRUMENTS», SIA «EVENTECH», biedrība «LATVIJAS ZINĀTNES CENTRU APVIENĪBA» un SIA «HELIOCENTRIC TECHNOLOGIES LATVIA».

Par LAIK prezidentu ievēlēts Pauls Irbins, kosmosa entuziasts, zinātkāres centru «ZINOO» un misijas «Pirmie Latvijas 100km kosmosā» vadītājs. Savukārt, par valdes priekšsēdētāju apstiprināts A/S «RD ALFA mikroelektronikas departaments» attīstības nodaļas vadītājs Ļevs Lapkis.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Draugiem Group uzņēmums Gift Card pirms divām nedēļām Latvijas tirgū sācis īstenot jaunu dāvanu karšu konceptu. Uzņēmums darbojas kā dāvanu karšu izplatītājs, kas Rimi veikalu ķēdē piedāvā iegādāties sadarbības partneru dāvanu kartes.

Artis Rozentāls, SIA Gift Card (SIA Gift Card, zīmols GiftCard) līdzdibinātājs, biznesa portālam db.lv stāsta par GiftCard konceptu un plāniem Latvijas tirgū.

GiftCard ideja aizgūta ASV pirms diviem gadiem, taču ieviešanas process nav bijis viegls un ātrs. Mutiskās vienošanās gan ar Rimi, gan ar citiem sadarbības partneriem prasījušas neilgu laiku, taču tehniskā puse - ilgāku.

ASV šis koncepts ir populārs - tiek pārdotas, piemēram, restorānu, apģērba un elektronikas veikalu, SPA, ātrā ēdinātāja McDonald's dāvanu kartes.

«Redzējām ar kolēģiem, kā viss notiek ASV, sākām pētīt viņu biznesu,» stāsta A. Rozentāls.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien, 30.jūnijā notika ASV Neatkarības 242. Gadadienas svinības, informē pasākuma rīkotāji - Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL).

Svētku pikniku bagātināja Amerikas tradīcijas, ēdieni, mūzika un aktivitātes. Pasākuma viesus klātienē sveica ATPL prezidents Arnis Kākulis, ASV vēstnieces Latvijā vietnieks Pols Polītiss (Paul Poletes).

Pasākuma viesi baudīja plašu ēdienu un dzērienu klāstu, ieskaitot tradicionālos amerikāņu un latviešu ēdienus un dzērienus: burgerus, hotdogus, sidru un alu. Bērniem bija sarūpētas dažādas aktivitātes, piemēram, zinātkāres centra Zinoo šovs, piepūšamās atrakcijas un sejas apgleznošana. Viesus priecēja arī antīkie amerikāņu auto.

Pasākuma ietvaros notika arī labdarības loterija, kurā savāktie 1000 eiro tiks nodoti Bērnu Mobilā veselības aprūpes centra, Latvijas Audžuģimeņu biedrības un SOS Bērnu ciematu Latvijā rīcībā, lai atbalstītu Latvijas bērnus un jauniešus, kas palikuši bez vecāku aprūpes, kā arī lai nodrošinātu Latvijas bērniem medicīnas aprūpes pakalpojumus.

Lai 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem saglabātu arī pēc trim gadiem, Finanšu ministrija rosina nozarei nākamo 2,5 gadu laikā sasniegt vairākus rezultatīvos rādītājus. Proti, nodokļu maksātāju skaitam augļu un dārzeņu nozarē jāpalielinās par 10%, apgrozījuma kāpumam nozarē jābūt par 10%, atalgojumam jāaug par 35%, bet patēriņam jāaug pat par 60%. Tas nozīmē tikai vienu – katram iedzīvotājam augļi un dārzeņi jāpatērē par 60% vairāk nekā pašlaik. Lieki teikt, ka šāds kāpums nav iespējams pat pie pozitīvākā iedzīvotāju uzvedības scenārija.

Lauksaimnieki uzskata, ka Finanšu ministrijas risinātie augstie rezultatīvie rādītāji nav pamatoti. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieki lielākoties ir vienisprātis, ka prasītie rādītāji ir kosmoss un faktiski nesasniedzami, jo nozarē pastāv posmi, ko paši ražotāji nevar ietekmēt. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis rezultatīvo rādītāju noteikšanu nosauca par absurdu. Līdzīgu viedokli jau izteicis ne viens vien nozares pārstāvis. Kuluāros joko, ka, strauji palielinot dārzeņu patēriņu, ātri vien var vieglas kājas dabūt.

Jāņem vērā arī šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi, kas negatīvi atsaukušies uz ražas novākšanu. Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa prognozē, ka daļa no lauka dārzeņiem tiks realizēta jau ziemas vidū, kaut kas būs palicis pāri vien vietējiem lielaudzētājiem. Līdz ar to ļoti būtisku ietekmi no PVN samazināšanas, sākot no 1. janvāra, pat īsti nevarēšot just. Reālā ietekme sāksies līdz ar jauno sezonu, kas nozīmē nākamā gada jūliju. E. Strazdiņa uzskata, ka samazinātās PVN likmes ietekmes izvērtēšanai ir atvēlēts nepietiekami īss laiks un tas būtu jādara piecu gadu laikā.

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu, nākamās mobilo sakaru standarta paaudze varētu būt realitāte jau 2027. gadā.

Tā pieļauj Japānas telekomunikāciju operatora "NTT DoCoMo" 6G laboratorijas vecākais viceprezidents un ģenerāldirektors Takehiro Nakamura.

Šobrīd viņš kopā ar kolēģiem strādā pie 6G koncepcijas izstrādes. Viņi pēta to, kāda būs sabiedrība un tās vajadzības 2030. gadā, lai varētu identificēt prasības pret pārklājumu, datu pārraidi un aizturi. Paralēli tiek pētītas tehnoloģijas, proti, kāda veida radiotehnoloģijas nepieciešams attīstīt, kāda veida tīkls būs vajadzīgs. Uzņēmuma 6G laboratorijā strādā 20 cilvēki un komanda arvien paplašinās, turklāt ne tikai Japānā, bet arī citur, piemēram, kompānijai ir laboratorija arī Minhenē.

"Mēs pētām, kādas vajadzības sabiedrībai būs 6G ērā. Protams, 6G jānodrošina daudz labāki tīkla pakalpojumi, mazāka aizture, jādod iespēju pieslēgt desmitreiz vairāk ierīces, nekā 5G tīklā. 6G būs labāks pārklājums un darbības areāls, turklāt ne tikai uz zemes, bet arī jūrā un kosmosā. Iespējams, 2030. gados daudzi cilvēki baudīs ceļošanu kosmosā, tāpēc arī kosmoss mums jāapsver kā viens no virzieniem," teic T. Nakamura. Par 6G viņš stāstīs Baltijas jūras reģiona ekosistēmas forumā "5G Techritory".

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Koka māju ražotāja SIA Līvas Grupa īpašnieks Agris Smelteris savu biznesu attīsta soli pa solim.

Viņš ir lokālpatriots ar pārliecību – lai augtu un attīstītos, galvenais ir laba izglītība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Jau 1989. gadā izveidojāt zemnieku saimniecību. Kas pamudināja to darīt?

Tikko varēja to darīt, nodibināju zemnieku saimniecību, kas bija viena no pirmajām Latvijā. Audzējām kartupeļus, graudaugus, gāja labi. Mazliet audzējām cukurbietes. Kad cukurs bija deficīts, man zem trepēm stāvēja trīs tonnas, un viss bija lieliski. Tā bija cietā valūta, jo pret cukuru visu ko varēja iemainīt. Tas bija laiks, kad Latvijā vēl darbojās cukurfabrikas.

Lauksaimniecībā gāja labi, biju to sakārtojis, bet radās pārdomas – kā tas var būt, ka cilvēks gadā nostrādā divus, trīs mēnešus un no tā visu gadu var dzīvot zaļi. Es vienkārši neticēju, ka tik labi var būt dzīvē. Sāku domāt par diviem variantiem – vai nu lauksaimniecība jāpaplašina, vai jānodarbojas ar ko citu. Pēc dabas neesmu lauksaimnieks, man nepatīk nekontrolējami procesi, kad visu laiku ar vienu aci uz debesīm jāskatās un esi pakļauts laikapstākļiem. Raksturā esmu nedaudz perfekcionists, un, ja visu labi esmu izdarījis, bet kaut kas noslīkst, man sāp sirds.

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram, šomēnes no negatīviem likmju ūdeņiem faktiski izšāvusies ārā sešu mēnešu Euribor likme, kura, tuvojoties Līgo, bija iespējusi palielināties jau gandrīz līdz 0,3% atzīmei. Jau gadiem ierasta tāda situācija, ka šo populāro starpbanku likmju vērtība ir zemāka par nulli. Tādējādi dažiem šāda jaunā realitāte varētu būt gandrīz vai brīnumaina parādība.

Mūsu likumi un līgumi ar Latvijā darbojošamies bankām pamatā paredz to, ka negatīvo Euribor likmju vērtības ietekme beidzas pie nulles. Tas jau visai ilgi nozīmējis situāciju, kad, piemēram, vienkāršs hipotekārā kredīta ņēmējs par savu šo aizņēmumu maksā tikai bankas pievienoto likmi, lai kāda tā arī būtu. Savukārt nu, ja līgumā bankas pievienotajai likmei paredzēts rēķināt klāt, piemēram, minēto sešu mēnešu Euribor, šī kopējā likme jau būtu par 0,3 procentpunktiem augstāka.

Pagaidām tas nav nekāds kosmoss, lai gan viss notiekošais liecina, ka procentu likmju kāpums pārskatāmā periodā turpināsies. To ātri vien sajutīs arī maciņi, kuriem jau tā jāsagremo teju visa cenu pieaugums. Straujāk savu ASV dolāru refinansēšanas likmi sākusi palielināt ASV Federālā rezervju sistēma. Pagaidām ar kādiem šādiem soļiem, šķiet, līdz pēdējam gaida Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr augstā inflācija arī te liek neizbēgami sagaidīt šādus soļus, kas attiecīgi jau tiek iecenoti starpbanku tirgū. Tā pati sešu mēnešu Euribor likme negatīvā teritorijā ieslīdēja tālajā 2015. gada rudenī.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Latvijas iesācējuzņēmumam Eventech uzticēts izstrādāt daļu no Luna-27 kosmosa kuģa nolaišanās sistēmas, pastāstīja investors un Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.

2012.gadā Komercializācijas reaktorā dzimušais un akcelerētais uzņēmums nule ir noslēdzis vienošanos ar Lielbritānijas kosmosa tehnoloģiju izstrādes kompāniju Neptec, kas sadarbojas ar NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), AirBus, Lielbritānijas Kosmosa aģentūru u.c.

Luna-27 misijas projektā Eventech nodrošinās daļu no nolaišanās sistēmas izstrādes, proti, lāzerskanēšas jeb LiDAR (light detection and ranging) sensorus. LiDAR sistēmai jānodrošina augstas izšķirtspējas 3D Mēness virsmas attēlus, lai palīdzētu atrast piemērotu un drošu vietu, kur varētu nolaisties kosmosa kuģis. Mērījumu precizitāte ir īpaši svarīga, lai lidaparāts varētu droši nolaisties.

Huawei Mate 20 X 5G ļauj ielūkoties, kā izskatīsies interneta lietošana viedtelefonos 5G mobilo sakaru laikmetā

Tālajā 2001. gada vasarā šo rindu autoram uzsmaidīja veiksme paviesoties tolaik vēl gluži jaunajā Vācijas uzņēmumā T-Mobile un padarboties ar 3G mobilo sakaru tīklam piemērotu viedtelefonu prototipiem. Uz tā laika podziņtelefonu fona šīs ierīces šķita «pilnīgs kosmoss» – ar lieliem ekrāniem un tolaik prātam neaptveramām interneta lietošanas iespējām. Gadi gāja, tika ieviests 3G tīkls, un tālruņi kļuva aizvien līdzīgāki Vācijā redzētajiem. Senās atmiņas uzjundīja viens no pirmajiem Latvijā nopērkamajiem 5G telefoniem – Huawei Mate 20 X 5G. Lai arī tas no pašreizējiem tālruņiem neatšķiras tik radikāli kā 3G ierīces no 2G, tomēr iezīmē svarīgu robežšķirtni tehnoloģiju attīstībā.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.