Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.
Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:
Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?
Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.
Līdzīgi visa postpadomju telpa uztraucas par e-vielām. Tajā pašā Amerikā, Vācijā, Anglijā un Francijā cilvēki varbūt baidās par atsevišķām e-vielām, piemēram, konkrētām krāsvielām, bet ne no visām. Viņi labi saprot, kas ir konkrētā e-viela un kāpēc tā pievienota.
Citi mīti ir puslīdz nekaitīgi – lai jau cilvēki ņemas, bet bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu. Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums.
Tāpat man ļoti nepatīk, ka piemeklē vainas normāliem produktiem. Piemēram, ajūrvēdā tiek uzskatīts, ka nedrīkst ēst nakteņus. Cilvēki ārpus ajūrvēdas pārķer šo domu, pārveido to, par to uzzina citi un atsakās no nakteņiem, jo kaut kur izlasījuši, ka tie ir slikti. Līdzīgi ir ar pienu, glutēnu un citiem produktiem.
Vēl man nepatīk tas, ka pie dažādām saslimšanām nepamatoti kaut kas tiek aizliegts. Visvairāk grēko dermatologi, ēdienkarti nogriežot līdz minimumam, lai gan tam nav pamatojuma. Tāpat, piemēram, cilvēkam, kam ir gastrīts, pasaka, ka nedrīkst ēst neko skābu. Viss atkarīgs no gastrīta veida, simptomiem. Visbiežāk šie cilvēki var ēst gandrīz visu, izņemot ļoti asu, ļoti treknu un ļoti ceptu ēdienu. Ja cilvēks kopumā jūtas labi, nav pamata nelietot salātos citronu sulu.
Man ļoti nepatīk, ka cilvēki pārvērtē uztura nozīmi. Liekas, ka man kā uztura speciālistei ar visām četrām būtu jābūt par labu uzturu, un es to daru, bet uzturs nav brīnumlīdzeklis. Cilvēka veselība ir saspēle starp ģenētiku, dzīvesveidu, fizisko aktivitāti, emocionālo stāvokli, garīgo veselību, uzturu un arī pilnīgi nejaušiem faktoriem. Nekad nebūs tā, ka uzturs 100% cilvēku nobeigs vai izārstēs. Protams, ja ēd neveselīgi, piemēram, lieto pārāk daudz tauku vai cukura, ir liels risks, ka vecumdienās būs sirds asinsvadu saslimšanas. Jā, tad uzturam ir nozīme. Jā, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis un cilvēks sāk mazāk patērēt dzīvnieku izcelsmes produktus un pāriet uz augu valsts diētu, holesterīna līmenis samazināsies. Ar uzturu var ietekmēt daudz, bet tas nekad nebūs vienīgais glābiņš. Cilvēkiem patīk domāt, ka dziedē sevi ar uzturu, bet ir slimības, kam ar uzturu nav nekādas saistības. Mani šausmina, ja kāds paziņo, ka ar uzturu vien var izārstēt vēzi, un aiziet galējībās, kad pārtiek no sulām un atsakās no normālas ārstēšanas.
Kāpēc pret ĢMO citviet nav tik kritiskas attieksmes?
Es teiktu, ka skepse ir divos līmeņos. Zaļo kustība uzskata, ka ĢMO lietošana vecina pesticīdu izmantošanu, kas ļoti kaitē videi, kā arī mazina nelielu saimniecību konkurētspēju. Nav manā kompetencē to vērtēt, bet zinātnieki diskutē par to, un kaut kāds pamats tam ir, bet jāzina, ka pesticīdi nav unikāls ĢMO jautājums, – tos lieto lauksaimniecībā kopumā.
Otra lieta ir tā, ka cilvēki vienkārši nesaprot, kas ir ĢMO, domā, ka tie ir produkti mutanti, tomāti ar zivju gēniem utt. Ja izaug liels tomāts, saka, ka tas ir ģenētiski modificēts. Tas ir kļuvis par simbolu visam sliktajam, kas var notikt ar pārtikas industriju. Cilvēki baidās no progresa. Viņiem ir bail no tā, ko nesaprot. Taču nez kāpēc cilvēki nav pret selekciju, kas ir atšķirīga metode ar līdzīgu rezultātu, krustojot savā starpā nekrustojamo, dabū pilnīgi trakus produktus.
Drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem. Tā bija milzīga kļūda. Nosaukumam būtu jāietver, ka šie ir produkti ir, piemēram, ar papildu funkcionalitāti. Kodolīgi vajadzētu uzsvērt, ka tie ir īpaši labi. Izdzirdot «ģenētiski modificēts», visiem uzreiz kļūst baisi un rodas asociācijas ar šausmu filmām, kur cilvēkiem uzbrūk ļaunie zirņi. Tas izraisa bailes pret šo jēdzienu.
Visu interviju Veselīgs ēdiens nav nekāds kosmoss lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.