Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere,07.09.2018

Jaunākais izdevums

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Līdzīgi visa postpadomju telpa uztraucas par e-vielām. Tajā pašā Amerikā, Vācijā, Anglijā un Francijā cilvēki varbūt baidās par atsevišķām e-vielām, piemēram, konkrētām krāsvielām, bet ne no visām. Viņi labi saprot, kas ir konkrētā e-viela un kāpēc tā pievienota.

Citi mīti ir puslīdz nekaitīgi – lai jau cilvēki ņemas, bet bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu. Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums.

Tāpat man ļoti nepatīk, ka piemeklē vainas normāliem produktiem. Piemēram, ajūrvēdā tiek uzskatīts, ka nedrīkst ēst nakteņus. Cilvēki ārpus ajūrvēdas pārķer šo domu, pārveido to, par to uzzina citi un atsakās no nakteņiem, jo kaut kur izlasījuši, ka tie ir slikti. Līdzīgi ir ar pienu, glutēnu un citiem produktiem.

Vēl man nepatīk tas, ka pie dažādām saslimšanām nepamatoti kaut kas tiek aizliegts. Visvairāk grēko dermatologi, ēdienkarti nogriežot līdz minimumam, lai gan tam nav pamatojuma. Tāpat, piemēram, cilvēkam, kam ir gastrīts, pasaka, ka nedrīkst ēst neko skābu. Viss atkarīgs no gastrīta veida, simptomiem. Visbiežāk šie cilvēki var ēst gandrīz visu, izņemot ļoti asu, ļoti treknu un ļoti ceptu ēdienu. Ja cilvēks kopumā jūtas labi, nav pamata nelietot salātos citronu sulu.

Man ļoti nepatīk, ka cilvēki pārvērtē uztura nozīmi. Liekas, ka man kā uztura speciālistei ar visām četrām būtu jābūt par labu uzturu, un es to daru, bet uzturs nav brīnumlīdzeklis. Cilvēka veselība ir saspēle starp ģenētiku, dzīvesveidu, fizisko aktivitāti, emocionālo stāvokli, garīgo veselību, uzturu un arī pilnīgi nejaušiem faktoriem. Nekad nebūs tā, ka uzturs 100% cilvēku nobeigs vai izārstēs. Protams, ja ēd neveselīgi, piemēram, lieto pārāk daudz tauku vai cukura, ir liels risks, ka vecumdienās būs sirds asinsvadu saslimšanas. Jā, tad uzturam ir nozīme. Jā, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis un cilvēks sāk mazāk patērēt dzīvnieku izcelsmes produktus un pāriet uz augu valsts diētu, holesterīna līmenis samazināsies. Ar uzturu var ietekmēt daudz, bet tas nekad nebūs vienīgais glābiņš. Cilvēkiem patīk domāt, ka dziedē sevi ar uzturu, bet ir slimības, kam ar uzturu nav nekādas saistības. Mani šausmina, ja kāds paziņo, ka ar uzturu vien var izārstēt vēzi, un aiziet galējībās, kad pārtiek no sulām un atsakās no normālas ārstēšanas.

Kāpēc pret ĢMO citviet nav tik kritiskas attieksmes?

Es teiktu, ka skepse ir divos līmeņos. Zaļo kustība uzskata, ka ĢMO lietošana vecina pesticīdu izmantošanu, kas ļoti kaitē videi, kā arī mazina nelielu saimniecību konkurētspēju. Nav manā kompetencē to vērtēt, bet zinātnieki diskutē par to, un kaut kāds pamats tam ir, bet jāzina, ka pesticīdi nav unikāls ĢMO jautājums, – tos lieto lauksaimniecībā kopumā.

Otra lieta ir tā, ka cilvēki vienkārši nesaprot, kas ir ĢMO, domā, ka tie ir produkti mutanti, tomāti ar zivju gēniem utt. Ja izaug liels tomāts, saka, ka tas ir ģenētiski modificēts. Tas ir kļuvis par simbolu visam sliktajam, kas var notikt ar pārtikas industriju. Cilvēki baidās no progresa. Viņiem ir bail no tā, ko nesaprot. Taču nez kāpēc cilvēki nav pret selekciju, kas ir atšķirīga metode ar līdzīgu rezultātu, krustojot savā starpā nekrustojamo, dabū pilnīgi trakus produktus.

Drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem. Tā bija milzīga kļūda. Nosaukumam būtu jāietver, ka šie ir produkti ir, piemēram, ar papildu funkcionalitāti. Kodolīgi vajadzētu uzsvērt, ka tie ir īpaši labi. Izdzirdot «ģenētiski modificēts», visiem uzreiz kļūst baisi un rodas asociācijas ar šausmu filmām, kur cilvēkiem uzbrūk ļaunie zirņi. Tas izraisa bailes pret šo jēdzienu.

Visu interviju Veselīgs ēdiens nav nekāds kosmoss lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kurš kuru izaicina

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas kompānija GMO prezentējusi pirmo bitkoinu ieguves platformu, kas pilnībā izveidota Japānā, raksta CCN.

Šis ir arī pirmais bitkoinu racējs, kas izmanto 7 nm pusvadītāju čipus, tādējādi aktivitātes un efektivitātes ziņā pārspējot citas iekārtas, kas tiek piedāvātas tirgū. Bitmain piedāvātais Antminer S9 izmanto 16 nm čipu, bet Halong Mining DragonMint T1 – 10 nm čipu, ko ražojis Samsung.

B2 cena tirgū būs 1999 dolāri, salīdzinot ar 837 dolāriem par S9.

Kompānija jau paziņojusi, ka ar šo produktu cer pārspēt Bitmain iekārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējība kā cietā valūta mazumtirdzniecības nozarē

Zanda Šadre, "Rimi" korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā,27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru