Lai 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem saglabātu arī pēc trim gadiem, Finanšu ministrija rosina nozarei nākamo 2,5 gadu laikā sasniegt vairākus rezultatīvos rādītājus. Proti, nodokļu maksātāju skaitam augļu un dārzeņu nozarē jāpalielinās par 10%, apgrozījuma kāpumam nozarē jābūt par 10%, atalgojumam jāaug par 35%, bet patēriņam jāaug pat par 60%. Tas nozīmē tikai vienu – katram iedzīvotājam augļi un dārzeņi jāpatērē par 60% vairāk nekā pašlaik. Lieki teikt, ka šāds kāpums nav iespējams pat pie pozitīvākā iedzīvotāju uzvedības scenārija.
Lauksaimnieki uzskata, ka Finanšu ministrijas risinātie augstie rezultatīvie rādītāji nav pamatoti. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieki lielākoties ir vienisprātis, ka prasītie rādītāji ir kosmoss un faktiski nesasniedzami, jo nozarē pastāv posmi, ko paši ražotāji nevar ietekmēt. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis rezultatīvo rādītāju noteikšanu nosauca par absurdu. Līdzīgu viedokli jau izteicis ne viens vien nozares pārstāvis. Kuluāros joko, ka, strauji palielinot dārzeņu patēriņu, ātri vien var vieglas kājas dabūt.
Jāņem vērā arī šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi, kas negatīvi atsaukušies uz ražas novākšanu. Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa prognozē, ka daļa no lauka dārzeņiem tiks realizēta jau ziemas vidū, kaut kas būs palicis pāri vien vietējiem lielaudzētājiem. Līdz ar to ļoti būtisku ietekmi no PVN samazināšanas, sākot no 1. janvāra, pat īsti nevarēšot just. Reālā ietekme sāksies līdz ar jauno sezonu, kas nozīmē nākamā gada jūliju. E. Strazdiņa uzskata, ka samazinātās PVN likmes ietekmes izvērtēšanai ir atvēlēts nepietiekami īss laiks un tas būtu jādara piecu gadu laikā.
Pārtikas izejvielu ražotāji arī uzskata, ka vidējam atalgojumam augļu un dārzeņu nozarē jābūt analogam valstī plānotajam algas pieaugumam visā lauksaimniecības nozarē. Te der atgādināt, ka pēc Centrālās statistikas datiem šā gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājusies par 74 eiro jeb 8,7 %. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, šī gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 %.
Zemniekus neapmierina tas, ka PVN 5 % likmes piemērošana augļiem un dārzeņiem plānota uz trīs gadiem, un faktiski tas nozīmē, ka šajā trīs gadu periodā tiek «iesaldēta» LOSP iniciatīva par samazināto PVN pienam un gaļai. Jāatgādina, ka, ieviešot 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem, mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku, radot konkurētspējīgus apstākļus Latvijas ražotājiem. Piemērojot 5% PVN likmi, pieprasījums pēc vietējās izcelsmes produkcijas viennozīmīgi palielināsies, bet ne kopīgais augļu un dārzeņu patēriņš pārtikā. Lieki gan piebilst, ka lēmums par 5 % PVN likmi augļiem un dārzeņiem Saeimā vēl nav pieņemts un galvenā cīņa par to vēl priekšā. Zemnieki aicina neizgudrot riteni no jauna un ieviest samazināto PVN likmi, jo Latvija ir viena no četrām valstīm ES, kur šādas likmes nav.
