No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.
Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.
Ar apņēmību paspēt vēl šosezon
Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Kāds ir praktiskais iznākums tiem, kas kvalificējās un mēģināja darīt visu iespējamo? “SIA Liepājas enerģija ir pieteikusies ES fondu atbalstam, lai uzbūvētu šķeldas katlu māju Slimnīcas ielā 2, Liepājā, ar jaudu 4 MW. Šī katlu māja varēs aizstāt dārgo dabasgāzi ar ievērojami lētāko vietējo kurināmo – šķeldu – un nodrošinās zaļās enerģijas ražošanu slimnīcas rajonā, pieslēdzot apkurei arī Liepājas slimnīcu, kura līdz šim ir apkurināta ar dabasgāzi. Jauno katlu māju ekspluatācijā plānots nodot 2023. gada rudenī,” atklāj SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Proti, uzņēmums ar lielu pieredzi pašvaldībai ārkārtīgi nozīmīgā objektā ar lielu patēriņu jauno katlu spēs uzstādīt tikai nākamā, nevis šī gada rudenī, kā E. Šaicāns sākotnēji plānoja, cerot, ka formalitāšu izskatīšana aizņems vien dažas nedēļas un vasarā katlus varēs mainīt.
Tomēr viss iet parastajā kārtībā, un izskatīšana noslēdzās, kā likumā termiņš rakstīts – augustā, turklāt arī veiksmīgākajiem vēl aizvien ir nelielas piezīmes, kas jāprecizē. Kāds būtu kopējais ieguvums tieši šoziem, ja apkures katlus varētu nomainīt vasarā, varam tikai minēt.
Visu rakstu lasiet 6.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!