Uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) mērķi nav sasniegti gan statistiski, gan pēc būtības, jo šie procesi pēc mēneša vai mazliet vairāk pārtop maksātnespējas procesos ar parādniekam lojālu administratoru, uzskata Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors Ervīns Ābele.

Viņš žurnālistiem apliecināja, ka Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē esošajā darba grupā, kas domā par iespējamiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, ir izskanējis priekšlikums no šīs ĀTAP iespējas atteikties un šo pozīciju atbalsta arī pats Ābele.

Šāds priekšlikums darba grupā, kas domā par grozījumiem, ir izskanējis un nākotnē būs iespējams redzēt, kāda būs likumdevēja nostāja, sacīja Ābele.

2011.gadā MNA ievērojusi tendenci, ka daudzi ĀTAP, kam bijušas labas domas, kā uzņēmumam iziet no šīs ierobežotās maksātspējas situācijas un kuros saskaņā ar likumu pats parādnieks izvēlējies administratoru, pēc kāda tiesai tiek prasīts izbeigt ĀTAP un ierosināt maksātnespēju. Šis pats ĀTAP bijušais administrators saskaņā ar likumu turpina administrēt šajā uzņēmumā jau maksātnespējas procesu.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pārvarot dažādus šķēršļus, SIA Saimnieks-Serviss ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas veiksmīgi realizējis ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesu un atguvis maksātspēju.

To paredz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) SIA Saimnieks-Serviss tika pasludināts ar 2010. gada 27. aprīļa minētās tiesas lēmumu.

Jāmin gan, ka ka SIA Saimnieks-Serviss turpmāko saimniecisko darbību neplāno saistīt ar būvmateriālu tirdzniecības biznesu, tālākā nākotnē plānots attīstīt SIA Saimnieks-Serviss nekustamos īpašumus. «Pašreiz, ņemot vērā esošo situāciju un iepriekšējo pieredzi, turpmākās saimnieciskās darbības plānošanā esam piesardzīgi ar pārsteidzīgu mērķu uzstādīšanu, jo to realizēšanai būs nepieciešami finanšu līdzekļi, kuru piesaiste ir tieši atkarīga no SIA Saimnieks-Serviss kapitāla daļu īpašnieku turpmākajiem lēmumiem,» skaidro uzņēmuma valdes locekle un juriste Ilze Elksne.

Bauskas rajona tiesa SIA PS Līdums lietu turpinās skatīt piektdien

Tiesa viena no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem SIA PS Līdums maksātnespējas pieteikuma lietu sāka skatīt ceturtdien. Pēc tam, kad PS Līdums īpašniece un valdes locekle Inese Karlova pieteica noraidījumu tiesnesim Aigaram Sniedzītim, lietas izskatīšanā tika izsludināts pārtraukums līdz piektdienai.

Lai pabeigtu ATAP un atjaunotu uzņēmuma maksātspēju PS Līdums līdz 2012. gada 13.oktobrim bija jāizpilda ATAP plāns, informē PS Līdums pārstāve, zvērināta advokāte Anete Bergmane. PS Līdums veikusi visus maksājumus, samaksājot kreditoriem, veicot tekošo izdevumu apmaksu un pat piesaistīja vairākus investorus. Savukārt a/s Swedbank pagarināja ATAP plānā norādīto 3.8 milj. Ls atmaksas termiņu. Līdz ar to Bauskas rajona tiesai tika iesniegts PS Līdums pieteikums par ATAP plāna grozījumiem. Kaut arī tiesai tika iesniegti pierādījumi, ka 95% kreditoru tai skaitā a/s Swedbank, ir rakstiski piekrituši ATAP plānam, Bauskas rajona tiesas tiesnesis A.Sniedzītis noraidīja pieteikumu par ATAP plāna grozījumiem. Kā viens no argumentiem minēts apstāklis, ka ATAP plāna grozījumi varētu būt pretrunā ar Swedbank interesēm. Šo Bauskas rajona tiesas lēmumu PS Līdums uzskata par nepamatotu un tāpēc Augstākās tiesas Civillietu tiesas departamenta priekšsēdētājam ir nosūtīts lūgums iesniegt protestu, informē A. Bergmane.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Uzņēmumi nepietiekami aktīvi izmantojot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ATAP) iespējas, norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (LSMPAA) valdes priekšsēdētāja Agnese Kveska.

Viņa skaidro, ka TAP vai ATAP procesa uzsākšana jau finansu problēmu sākumstadijā ļaus nodrošināt uzņēmumu atveseļošanos, nevis laika iegūšanu, lai uz brīdi aizkavētu uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

Agnese Kveska uzsver: «Tiesiskās aizsardzības process faktiski ir vienīgā alternatīva, kā glābt perspektīvu uzņēmumu no bankrota. Parādniekam maksātspējas problēmu gadījumā faktiski ir divas iespējas – «reanimēties», saskaņojot TAP vai ATAP plānu, vai uzsākt bankrota procedūru.» Savukārt TAP vai ATAP rezultativitāte atkarīga no tā, cik savlaicīgi tie tiekot uzsākti.

LSMPAA valdes loceklis, sertificēts administrators Māris Sprūds skaidro, ka līdz šim TAP un ATAP procesus uzņēmēji uzsāka, lai iegūtu sagatavošanas laiku pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Par šādas negatīvas situācijas iemeslu visbiežāk bijis tas apstāklis, ka ir uzņēmuma finanšu problēmu risināšana tika uzsākta novēloti.

SIA PS Līdums iesniegusi Augstākajā Tiesā kreditoru apliecinājumus, ka tiem nav pretenziju pret uzņēmumu.

Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, viens no lielākajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem SIA PS Līdums, kuram piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ATAP), Augstākās Tiesas (AT) Senāta Civillietu departamentam iesniegusi nodrošinātā kreditora a/s Swedbank, kuras prasījumi veido 87,66 % no galveno prasījumu summas, un nenodrošināto kreditoru LPKS Abra, sabiedrības Tornum AB, SIA Abra Trade, SIA Mītavas Celtnieks, SIA ALD Automotive un SIA Conexx Baltic vēstules, kurās apliecināts, ka kreditori ir saņēmuši visus ATAP pasākumu plānā paredzētos maksājumus un tiem nav pretenziju pret PS Līdums, tās ATAP norisi un pasākuma plāna izpildi. Turklāt kreditori ir ieinteresēti, lai tiktu izbeigts PS Līdums ATAP un atjaunota sabiedrības maksātspēja pilnā apmērā.

Pret sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Lido šomēnes plānots izbeigt Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP), informē laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina DB rīcībā esošā informācija.

Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons pastāstīja, ka jau panākta vienošanās ar DNB banku, kas pagarinās uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksu. Tas ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad uzņēmums iziet no ĀTAP, uzsver G. Ķirsons.

«Tagad uzņēmums var brīvi strādāt, maksāt kredītus un apkalpot cilvēkus,» stāstīja uzņēmējs. No tā ieguvēja būšot arī valsts, kam ir izdevīgi, ka «uzņēmēji strādā, nevis cīnās, jo skandāli neveicina attīstību». ĀTAP process nozīmējis daudz mācību, sapratni un kļūdu ieraudzīšanu un labošanu. Šī procesa laikā, pēc G. Ķirsona paustā, veikta pamatīga uzņēmuma reorganizācija un sistematizācija. Viņš nevēlējās detalizēti stāstīt par veikto reorganizāciju, vien piebilda, ka «reorganizētas biznesa kļūdas, taču to nevajag publiski cilāt».

Mores pagasta zemnieku saimniecībai Zemzari ir aizdomas, ka divi ārvalstu kapitāla uzņēmumi - Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks - ar sagrozītu informāciju mēģina iznīcināt vietējo uzņēmumu Zemzari, kas nodarbojas ar graudu, miltu izstrādājumu un lopbarības ražošanu, ar mērķi iegūt laiku kreditoru saistību nokārtošanai sastādīja un iesniedza tiesā ārpus tiesiskās tiesiskās aizsardzības plānu (ĀTAP), kas ar tiesas lēmumu arī tika apstiprināts.

Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks savtīgu apsvērumu dēļ, ignorējot ĀTAP plānā noteikto kreditoru prasījumu pakāpenisku dzēšanas kārtību, Cēsu rajona tiesā ir iesnieguši un prettiesiski panākuši zemnieku saimniecības Zemzari un ar tās īpašnieku saistīto uzņēmumu aktīvu arestu, kas pilnībā izslēdz iespēju minētā ĀTAP plāna izpildi, jo bez saimniecības aktīvas saimnieciskās darbības un papildus līdzfinansējuma piesaistes tas nav iespējams.

Šobrīd Cēsu rajona tiesas lēmumi ir pārsūdzēti, taču to izskatīšana prasa zināmu laiku.

Dēļ minēto aktīvu aresta ĀTAP pildīšana vairs nav iespējama un piespiedu kārtā ir panākta saimniecības pasludināšana par maksātnespējīgu, kas var novest pie uzņēmuma likvidācijas, kas varbūt arī ir divu Latvijas graudu biznesa lielāko monopolistu interesēs.

Visticamāk, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sēdē rīt, 7.martā, tiks atcelta Iki un Cento veikalu operatora SIA Palink pirmās instances tiesas pasludinātā maksātnespēja un nosūtīta lieta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, sacīja bijusī uzņēmuma maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa.

Vienlaikus viņa piebilda - ja maksātnespējas lēmums tiktu saglabāts spēkā, uzņēmums «viennozīmīgi ietu uz ārpustiesas aizsardzības procesu (ĀTAP)».

Viņa akcentēja, ka Palink piegādātāji, visticamāk, piekristu ĀTAP procedūrai, jo nav ieinteresēti sadarbības pārtraukšanā, par ko liecinot arī tas, ka piegādes turpinoties vēl arvien.

Rozmisa arī atzina - ja Palink mātesuzņēmums UAB Palink kapitalizētu investīciju parādu, kas, pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ir aptuveni 25 miljoni latu, kompānija teorētiski būtu maksātspējīga. Taču viņa uzsvēra, ka UAB Palink šo procedūru nepieciešamības gadījumā var veikt arī ĀTAP gaitā, turklāt Palink īpašnieki apsolījuši, ka strādās pie ĀTAP plāna.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

SIA PS Līdums tiesiskās aizsardzības process tuvojas nobeigumam.

Vienam no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem SIA PS Līdums ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ATAP) beigsies pēc nepilna mēneša. Jāatgādina, ka traģiski bojāgājušā Gata Karlova pēkšņā aiziešana un 2008.gadā daudzus lauksaimniekus skārusī krīze radīja haosu SIA PS Līdums, kā rezultātā pat bija šaubas par uzņēmuma maksātspēju un turpmāko pastāvēšanu. Šādos grūtos apstākļos 2009.gada sākumā uzņēmuma vadību pārņēma Inese Karlova.

«Sākums bija ļoti grūts,» saka tagadējā SIA PS Līdums īpašniece un valdes locekle Inese Karlova. «Norēķinu konti bija bloķēti, iepriekšējie sadarbības partneri atteicās pārdot sēklu un minerālmēslus, bet bija jānodrošina sēšanas darbi, jo lauksaimniecībā darbu atlikšana nav pieļaujama – viss jāveic tam paredzētajā laikā. Ar zvērinātas advokātes Anetes Bergmanes palīdzību tika sakārtoti juridiskie jautājumi, savukārt es biju spiesta veikt gan valdes locekļa, gan agronoma, gan finansista pienākumus, kā arī vienlaicīgi vienoties ar kreditoriem par maksājumu termiņu atlikšanu.» Vislielāko lomu šajā procesā spēlējusi a/s Swedbank, kas bija PS Līdums lielākais kreditors. Par labu a/s Swedbank bija reģistrētas komercķīlas un hipotēkas uz visu PS Līdums īpašumu. Tā kā ar banku tika panākta vienošanās, tad PS Līdums turpināja darbu. Swedbank uzskatījusi, ka neatņemama PS Līdums restrukturizācijas sastāvdaļa ir ATAP uzsākšana. Ņemot vērā, ka 2010.gadā ar lielāko daļu kreditoru jau bija panākta vienošanās par parādu atmaksas kārtību, I. Karlovas attieksme pret šādu procesu esot bijusi ļoti skeptiska. Tomēr nācies piekāpties un a/s Swedbank vadībā tika izstrādāts ATAP plāns, kas atspoguļoja nākamajos divos gados plānotos ienākumus un izdevumus, kā arī paredzēja kārtību, kādā PS Līdums jānorēķinās ar kreditoriem. Zvērināta advokāte Anete Bergmane skaidro, ka PS Līdums ATAP mērķis bija saglabāt sabiedrības maksātspēju un iespējami lielākā apmērā norēķināties ar kreditoriem.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības (ATAP) process pret SIA PS Līdums ir pabeigts.

Par to nolēmusi Bauskas rajona tiesa. Pilns tiesas lēmums būs zināms 7. novembrī. Kā informē PS Līdums advokāte Anete Bergmane, Bauskas rajona tiesa vajadzēja skatīt saimniecības administratora Raivja Stumberga iesniegumu par PS Līdums maksātnespēju un PS Līdums iesniegumu par ATAP izbeigšanu. Tā kā administrators atteicās no savas prasības uzturēšanas, tad tiesai nācās izskatīt Līduma iesniegumu, ko tiesa apmierināja. Tādējādi noslēdzies trīs ar pusi gadus ilgušais ATAP, kura dēļ Līduma darbība bija ierobežota. Gandarījumu par pozitīvo lēmumu pauda gan PS Līdums juriste, gan saimniecības īpašniece Inese Karlova.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Maksātnespējas jomas sakārtošanu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sauc par vienu no sava darba prioritātēm, vienlaikus pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību paša ministra birojā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas savukārt rada šaubas par tieslietu ministra spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (bij. Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosauca par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem. Savukārt tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, taujāts par iespējamu interešu konfliktu viņa ministra birojā vienā no skandalozākajām Latvijas maksātnespējas lietām, teic, ka viņam par to esot pirmā dzirdēšana.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Augstākās tiesas Senāts noraidījis ģenerālprokurora protestu saistībā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumiem, ar kuriem uzsākts aviokompānijas Konkors Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) un maksātnespējas process.

Senāts nolēma atstāt negrozītus pagājušā gada 7.jūlija, 8.augusta un 27.septembra Kurzemes rajona tiesas lēmumus. Lēmums nav pārsūdzams, bet pilns Senāta lēmums būs pieejams pēc 4.jūlija.

DB jau rakstīja, ka kompānijas, kurai pieder lidmašīnu tehniskās apkopes centrs Rīgas lidostā, situācijas izvērtēšanā iesaistījās Latvijas Ģenerālprokurors, kurš lūdza Augstākās tiesas Senātu lemt par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu, ar kuru uzsākts Konkors ĀTAP un maksātnespējas process, atcelšanu un lietas nodošanu jaunai izskatīšanai tiesā citā sastāvā.

Situācija ar Konkors maksātnespēju ir absurda, secina advokāts Viesturs Zauls. «Iepriekš uz brīdi ieceltā nelikumīgā valde panāca to, ka tiesa Konkors atzina par maksātnespējīgu, lai gan visi zina, ka kompānija veic lidmašīnu tehnisko apkopi, tajā skaitā airBaltic lidmašīnām, uzņēmums ir miljoniem latu vērts un peļņu nesošs. Konkors nevienu dienu nav nestrādājis, jo pretējā gadījumā arī airBaltic lidmašīnas nelidotu. Konkors turpina veiksmīgi strādāt arī maksātnespējas laikā, bet ne jau tāpēc, ka administrators kaut ko saprastu no aviācijas, bet tāpēc, ka darbinieki ir tik kvalificēti, ka neatkarīgi no tā, kas notiek starp uzņēmuma dalībniekiem, valdi, uzņēmums turpina strādāt. Maksātnespēja šajā uzņēmumā tuvu nestāv, nevar būt vispār, » tā viņš.

Maksātnespējas process ierosināts vēl pret divām Lido īpašnieka kompānijām ar mērķi pasargāt ēdināšanas biznesu.

Par to DB informēja Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) administrators Edgars Karelis.

Maksātnespējas process ierosināts pret Lido meitasuzņēmumu Lido Dizaina rūpnīca, kura jaunais nosaukums ir Dizaina Projekti, kā arī pret Lido tūrisma un atpūtas kompleksu. Pret SIA Dizaina Projekti process ierosināts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur pieteikumu iesniedzis Dizaina projektu darbinieks, pamatojoties uz to, ka uzņēmums nav pilnībā izmaksājis darba samaksu. Tiesa 3.novembrī ierosinājusi Dizaina projektu maksātnespējas procesa lietu, un paredzēts, ka tiesa to izskatīs 7.decembrī. Dienu vēlāk, 8. decembrī, kā jau iepriekš ziņots, tiesa vētīs Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātspēju. Savukārt Lido tūrisma un atpūtas kompleksa maksātnespēja tiesa vērtēs 9. decembrī.

Maksātnespējā nonākušo uzņēmumu sanācija – restrukturizācija – faktiski nenotiek, valsts zaudē darbavietas un nodokļu maksājumus; lai situāciju mainītu, būs vajadzīgas reformas

Tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija par maksātnespējas problēmām. Par veiksmīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsar- dzības procesā (ĀTAP)) gadījumiem var runāt kā par izņēmumu, nevis loģisku šo procesu iznākumu. DB jau rakstīja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka nozares sakārtošana jāsāk ar pamatdokumenta – nozares politikas – izstrādi, kurā jāatbild uz jautājumu, kāds ir maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru interešu aizsardzība, naudas līdzekļu atgūšana –, izpārdodot parādnieka mantu, vai uzņēmuma atgriešana tautsaimniecībā.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.