Pastāv iespēja, ka reiderismā smagi cietušajai aviokompānijai Konkors beidzot atjaunos maksātspēju, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Kompānijas, kurai pieder lidmašīnu tehniskās apkopes centrs Rīgas lidostā, situācijas izvērtēšanā iesaistījās Latvijas Ģenerālprokurors, kurš lūdza Augstākās tiesas Senātu lemt par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu, ar kuru uzsākts Konkors Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) un maksātnespējas process, atcelšanu un lietas nodošanu jaunai izskatīšanai tiesā citā sastāvā. Situācija ar Konkors maksātnespēju ir absurda, secina advokāts Viesturs Zauls. «Iepriekš uz brīdi ieceltā nelikumīgā valde panāca to, ka tiesa Konkors atzina par maksātnespējīgu, lai gan visi zina, ka kompānija veic lidmašīnu tehnisko apkopi, tajā skaitā airBaltic lidmašīnām, uzņēmums ir miljoniem latu vērts un peļņu nesošs. Konkors nevienu dienu nav nestrādājis, jo pretējā gadījumā arī airBaltic lidmašīnas nelidotu. Konkors turpina veiksmīgi strādāt arī maksātnespējas laikā, bet ne jau tāpēc, ka administrators kaut ko saprastu no aviācijas, bet tāpēc, ka darbinieki ir tik kvalificēti, ka neatkarīgi no tā, kas notiek starp uzņēmuma dalībniekiem, valdi, uzņēmums turpina strādāt. Maksātnespēja šajā uzņēmumā tuvu nestāv, nevar būt vispār, » tā viņš.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Ir apritējis gads, kopš stājies spēkā un darbojas jaunais Maksātnespējas likums. Tā tapšanas gaitā bija neskaitāmi daudz diskusiju, strīdu, publikāciju un ierosinājumu, un varēja vērot, kā veidojās gluži vai veselas «frontes» ar dažādām bieži pretrunīgām interesēm, vēlmēm un lozungiem.

To vidū izskanēja gan prasības pēc tā, lai process kopumā būtu ātrāks, gan tā, lai būtu lielāka kontrole pār administratoru darbu, gan arī dažādas citas vēlmes.

Tomēr likums, lai kāds tas būtu, jau gadu ir spēkā, un visiem, kuriem nācies ar to saskarties, ir radušies secinājumi par tā efektivitāti. Palūkojoties skaitliski, jāsecina, ka šī gada laikā ir sarucis juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, savukārt pieaudzis fizisko personu maksātnespējas procesu apjoms – šai grupai likums pavēra pavisam jaunas iespējas. Ja pērn līdz 1. novembrim tika ierosinātas 2478 juridisko personu un 199 fizisko personu maksātnespējas lietas, no kurām attiecīgi pasludināti 2049 un 123 maksātnespējas procesi, tad šogad juridisko personu gadījumā ierosināto lietu skaits ir 651, bet fizisko personu – 624. Lielākai daļai no tām arī pasludināti maksātnespējas procesi.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

SIA Palink ir pārliecināta, ka 2. maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izbeigs Palink maksātnespējas lietu, un «Latvijas tiesību sistēma uzņēmumu pasargās no atkārtotiem nepareiziem tiesas lēmumiem», Palink vārdā ziņo sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola.

Augstākās tiesas (AT) Senāts savā spriedumā, ar kuru atcelts šā gada janvārī pieņemtais spriedums par SIA Palink maksātnespēju, atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA Palink maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmes 92. pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumā Senāts atzinis, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, patvarīgi grozījusi SIA Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu, teikts SIA Palink paziņojumā.

Savukārt UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Haršti (Marcel Haraszti) paudis, ka nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma labojumus, «lai šādas situācijas kā ar SIA Palink vairs nevarētu atkārtoties».

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā Ģenerālprokuratūras protestu par Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu atzīt veikalu tīklu Iki un Cento operatoru SIA Palink par maksātnespējīgu, kā arī lietu nodot izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē.

Ar šo lēmumu Senāts ir apturējis Rīgas Kurzemes rajona tiesas sprieduma izpildi līdz lietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Senāts lietu tiesas sēdē skatīs 7.martā.

Jāatgādina, ka ar Rīgas Kurzemes rajona tiesas šā 5.janvāra spriedumu tika apmierināts Sergeja Guščina pieteikums un pasludināts SIA Palink maksātnespējas process. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Gundega Rozmisa. Ģenerālprokuratūra iesniedza protestu par šo spriedumu, lūgdama to atcelt materiālo un procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu dēļ.

Savukār Latvija Palink lietā ir sniegusi savas atbildes Eiropas Komisijai par Maksātnespējas likumu. Tieslietu ministrija Komisijai un komisāriem skaidro maksātnespējas likuma normas, taču nevērtē tiesas lēmumu, kā arī par maksātnespējīgu atzītā SIA Palink darbības