Ierastais globālās ražošanas un pārdošanas ekonomikas modelis vairs nestrādā, uzskata zviedru eksperti. Šis modelis radies resursu pārpilnības un ražošanas efektivitātes izaugsmes laikā – preces un materiālu cenas kritās, tāpēc izmest veco un nopirkt jaunu patērētājam bija izdevīgi. Izaugsme un XX gadsimta otrās puses ASV sabiedrības vērtību maiņa veicināja tā saukto patērniecības kultūru, kas vēlākos gados tika pārņemta arī daudzās citās pasaules valstīs, kurās iedzīvotāji varēja atļauties ciklu pirkt–izmest–pirkt atkal, piektdien raksta laikraksts Diena.
Taču jau vairāk nekā 20 gadu plaši tiek runāts par dažādu neatjaunojamo resursu, it īpaši naftas, izsīkšanu, un, kā skaidro konsultāciju uzņēmuma Sustainable Leadership Laboratory vadītājs Stjuarts Pledžers, «ir laiks pievērsties cita veida ekonomikai», jo, viņaprāt, gandrīz katrs uzņēmums var atrast veidu, kā iekļauties ilgtspējīgās apļveida ekonomikas lokā.
Mērķis ir panākt, ka resurss vai produkts neiet tradicionālo ceļu – ražotne–pārdevējs–patērētājs–izgāztuve (labākajā gadījumā – pārstrāde) –, bet gan vairākas reizes paliek apritē, uzsver ekonomikas konsultants.
Lineārā ekonomika nebija ieinteresēta preces noderīgumā tās otrajā vai trešajā dzīvē, jo uzturēšana sanāca dārgāk nekā jaunu produktu radīšana, tomēr, pēc S. Pledžera domām, tam jāmainās. Pārmaiņas nenesīs zaudējumus, jo apļveida ekonomikas pieeja nesola peļņas samazinājumu vides vārdā, bet rada jaunas darbvietas un mudina uzņēmējus domāt, kā iespējams nopelnīt vēlreiz. Pakalpojums tiek padarīts ilgtspējīgs arī ekonomiskā ziņā.
«Mērķis ir mācīties no dabas, izmantot dabā novērojamo hiperefektivitāti, kur visi resursi tiek izmantoti pilnībā,» izklāsta eksperts.
Zviedrijā tiek šķiroti 99% atkritumu, apmēram 50% no tiem – sadedzināti, liela daļa pārējo atkritumu tiek pārstrādāti, tas, kā sacīja Stokholmas uzņēmuma INREGO pārstāvis Ēriks Petersons, «ir sliktākais no apļveida ekonomikas paņēmieniem». INREGO nodarbojas ar valsts iestāžu un uzņēmumu datoru uzpirkšanu, apstrādi, kvalitātes pārbaudi un pārdošanu tālāk atkal tirgū, piemēram, skolām.
Apļveida ekonomikā bieži vien tiek demonstrēti četri loki. Pirmais loks ir uzturēšana, produkta, preces vai pakalpojuma apkalpošana, lai paildzinātu tā ilgtspēju, otrais ir atkārtota priekšmeta izmantošana, trešais – pārveidošana par citu vai līdzīgu produktu, un tikai ceturtais, ārējais un pēdējais, loks ir pārstrādāšana. «Pārstrādāšana nozīmē samalšanu un pāris vērtīgāko metālu izsijāšanu,» par to, kā pārstrādā datorus, stāsta Ē. Petersons. Viņaprāt, tas nav slikti, ja alternatīva ir darbs raktuvēs – tonnā izmestu viedtālruņu ir vairāk zelta nekā tonnā raktuvēs iegūtās rūdas. INREGO pārstāvju ieskatā mūsdienās dators pēc garantijas termiņa beigām vēl vismaz divas reizes var piedalīties ekonomikas lokā pirms samalšanas.
Uzņēmums darbojas jau kopš 1995. gada – to nodibināja divi studenti, kuriem nebija gana daudz naudas, lai nopirktu jaunus datorus. Kopš tā laika uzņēmums ir audzis, katru gadu palielinot apgrozījumu. Pašlaik uzņēmums gada laikā apstrādā apmēram 260 000 datoru, LCD ekrānus un viedtālruņus, bet, pēc INREGO datiem, Zviedrijā aizvien vismaz 500 000 lietojamu portatīvo datoru katru gadu tiek izmesti vai pārstrādāti.
Plašāk lasiet rakstā Izmantot, nevis lietot maz piektdienas, 30.oktobra laikrakstā Diena (6.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu