Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.
Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!
Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.
Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.
Sākām ar vienu zobārstniecības kabinetu, ar vienu tehniķa vietu, un mūsu komandā sākotnēji bija pieci cilvēki. Nepilnos trijos gados mums ir divi kabineti, pieci tehniķi, mūsu komanda jau ir izaugusi līdz 20 cilvēkiem. Varētu teikt, ka strādājam ideālā savienībā – es atbildu par biznesa lietām, bet mana sieva Elīna ir zobu tehniķe, vada laboratoriju un atbild par produktu. Tieši Elīnas vadībā top daudzie skaistie smaidi.
Mūsu veiksmes pamatā ir divi faktori. Pirmkārt, mēs sākumā bijām piesardzīgi, nedarījām vairāk, kā varētu pacelt. Otrkārt, būtiska ir pakalpojuma kvalitāte. Zobārstniecībā uz vietas ir arī laboratorija. Ar zobu tehniķiem strādājam tepat, līdz ar to arī protezēšanas rezultāts ir labāks, un tas ļoti patīk pacientiem.
Mēs noteikti gribam augt, tomēr augt kvalitātes nevis kvantitātes ziņā. Ja ir liels apjoms, tas jau ir konveijers, bet konveijeru mēs noteikti negribam.
Vairāk par uzņēmēju pieredzi skaties video un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.
Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.
No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.
Valdības lēmumam ierobežot medicīnas tūrismu būs ilgtermiņa sekas, jo pacientu plūsmu atjaunot būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process, pauda AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.
"Mūsu valsts ir īpaši akcentējusi vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu Latvijā, tam vairākās medicīnas nozarēs ir labs potenciāls un jau izveidojušās ilgstošā laika posmā iedibinātas tradīcijas augstas konkurences apstākļos ar citu valstu pakalpojuma sniedzējiem. Ja tagad šos pakalpojumus piedāvās un nodrošinās citās Eiropas valstīs, pacientu plūsmu pagriezt atpakaļ uz Latviju būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process," skaidroja Lapiņa.
Viņa minēja, ka "Veselības centru apvienības" struktūrvienība "Aiwa Clinic" nodrošina valsts finansētos un maksas ķirurģiskos pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, bariatrijā, vispārējā ķirurģijā, proktoloģijā, ginekoloģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, LOR, pēdas ķirurģijā un bērnu ķirurģijā. Tieši šajā klīnikā ir plaši attīstīta maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšana medicīnas tūrisma ietvaros personām no Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.
Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.
Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.
Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic
Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.
Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:
Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?
Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.
Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies Vācijas uzņēmuma "FotoFinder GmbH" ražotu aparatūru "FotoFinder ATBM Master", kas ir pirmā šāda veida diagnostikas tehnoloģija Baltijas valstīs.
Uzņēmums neatklāj precīzu darījuma summu, informējot, ka šādas iekārtas cena tirgū ir, sākot no 75 tūkstošiem eiro.
"Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnā melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanā. Šajā medicīnas nozarē tas principiāli neatšķiras no mākslīgā intelekta pielietojuma, piemēram, radioloģijā vai arī jebkurā citā ar medicīnu nesaistītā nozarē. Iekārta ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem, gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Klīnikas ārsti ir piedalījušies vairākos mākslīgā intelekta pielietojuma pētījumos, kuru rezultāti šobrīd iekārtas veidā darbojas klīnikā, " stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.
Rīgā, Kalnciema ielā kopš septembra darbu uzsācis medicīnas pakalpojumu sniedzējs onkoloģijas nozarē ar ārvalstu investīcijām - Integratīvās Medicīnas klīnika (Integrative Medicine Clinic), teikts paziņojumā medijiem.
Kopējais investīciju apjoms, ko plānots ieguldīt tuvāko divu gadu laikā, ir aptuveni 150 000 eiro.
Klīnikas mērķis ir piedāvāt komplementāros jeb papildinošās terapijas veidus onkoloģijā, kuri Latvijā vēl tikai attīstās.
Klīnika piedāvās arī vēža viroterapiju, kā arī citus neinvazīvus ārstniecības veidus. Kā atsevišķs virziens tiks piedāvāta detoksikācija pēc radikālajām terapijām (stari, ķīmija). Viens no klīnikas mērķiem ir padarīt šos pakalpojumus pieejamus arī Latvijas pacientiem par samērīgu cenu, kā arī piesaistīt pacientus no ārzemēm. Tas nozīmē, ka Integratīvās Medicīnas klīnika būs vēl viens medicīnas eksporta nozares spēlētājs, kas šobrīd tiek atzīta par vienu no perspektīvākajām nozarēm Latvijā, norādījusi klīnikas vadība.
Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.
“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.
LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.
Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem
Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.
Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.
Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons,18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.
Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).
Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?
Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.
1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.
„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.
Līdz šim maksā valsts
„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.
No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.
«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.
«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»
Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.
Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.
Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.
Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.
Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.
Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.
Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.
Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.
Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi "Luminor Bank" grupas privātā pensiju fonda AS "Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds" izveidoto indeksu plānu "Ilgtspējīgā nākotne".
Bankā skaidro, ka pensiju plāns ieguldīs indeksu fondos, kas savukārt ieguldīs pasaules uzņēmumos, kas ir līderi savās nozarēs attiecībā uz vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) kritērijiem, no ieguldījumu spektra izslēdzot fosilās enerģijas ieguves jomā iesaistītos uzņēmumus.
Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne ir pirmais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns Latvijā, kas veicina ESG kritēriju ievērošanu. Līdz 100 % no fonda aktīviem tiks ieguldīti akciju indeksa fondos. Šis būs arī pirmais Luminor pasīvi pārvaldītais pensiju fonds.
“Pieaugot iedzīvotāju ieinteresētībai gan par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, gan par to, kā dzīvot videi draudzīgāk, esam spēruši nākamo soli un piedāvājam klientiem iespēju uzkrāt nākotnei ilgtspējīgi. Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne investēs līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savās nozarēs pēc vides, sociālās atbildības un pārvaldības kritērijiem. Tāpat no ieguldījumu spektra pilnībā tiek izslēgti uzņēmumi, kas iegūst fosilo enerģiju. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem fondiem, Luminor indeksu plāns izceļas ar to, ka apvieno pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju ar ilgtspējas kritēriju veicināšanu, padarot to piemērotu Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas atbalstīt sociāli atbildīgas investīcijas,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.
Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.
Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.
Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.
Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.
Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.
«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš
Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?
Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.
Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?
Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.
AS "Sadales tīkls" ir izveidojusi jaunu klientu pašapkalpošanās e-vides rīku – virtuālo asistentu Valtu. Tas funkcionē 24/7 un atbild uz jautājumiem par "Sadales tīkla" pakalpojumiem arī ārpus uzņēmuma darba laika, brīvdienās un svētku dienās, informē uzņēmums.
Virtuālais asistents atbild uz jautājumiem par klientiem svarīgākajiem tematiem – jaunu elektrības pieslēgumu, patērētās enerģijas uzskaiti un norēķiniem, projektu un darbu saskaņošanu, energoapgādes pārtraukumiem, klientu portālu e-st.lv, digitālo karti u.c. Valts ir apguvis jau vairāk nekā 6000 iespējamo klientu jautājumu un atbilžu, un ar katru sarunu turpina mācīties un attīstīties, gan paplašinot tematu loku, gan atbildot uz jautājumiem vēl precīzāk. Šobrīd Valts ir pieejams vietnē www.sadalestikls.lv, bet nākotnē – arī citās "Sadales tīkla" platformās.
"Jau šobrīd 100% "Sadales tīkla" pakalpojumu ir pieejami e-vidē. Valts klientiem pieejams tieši tagad, kad virtuālie asistenti ir pierādījuši savu funkcionalitāti un efektivitāti. Mūsu klienti pārsvarā meklē informāciju, piesaka un saņem pakalpojumus uzņēmuma digitālajās platformās – kopumā e-vidē klienti veic 97% darbību. Viņu pieredze jebkurā saskarsmē ar uzņēmumu ir svarīga, un virtuālais asistents Valts būtiski atbalstīs klientu vajadzību saņemt atbildi uzreiz. Virtuālais asistents ikdienā sekmēs klientu pašapkalpošanos, savukārt "Sadales tīkla" darbinieki spēs vairāk atbalstīt ar padomu un nodrošināt speciālistu konsultācijas, radot lielāku pievienoto vērtību mūsu klientiem," skaidro "Sadales tīkla" valdes locekle Baiba Priedīte.
Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.
Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.
Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.
Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.
No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.
Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.
Vairāku faktoru rezultāts
«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.
Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.
To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.
23% nešķiroja
“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).
"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.
Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.