Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Pēdējo mēnešu laikā, ārvalstu apdrošinātājiem tiekot iesniegtas viltotas izziņas, kuras Latvijas Transportlīdzekļa apdrošinātāju birojs (LTAB) izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi.

Iegādājoties OCTA polisi viltotāji cenšas iegūt atlaidi, kas var sasniegt līdz 65 % no kopējās summas. Pēc LTAB rīcībā esošās informācijas, līdz ar straujo latviešu imigrāciju uz ārvalstīm, šādu krāpniecisku gadījumu skaits arvien pieaug.

Pagājušā gada nogalē LTAB saņēmusi vairākus oficiālus pieprasījumus no Īrijas un Lielbritānijas apdrošinātājiem ar lūgumu sniegt atzinumu par LTAB izsniegto izziņu autentiskumu.

«Izvērtējot ārvalstu apdrošinātāju pieprasījumus, esam konstatējuši, ka pārbaudāmās izziņas par apdrošināšanas vēsturi tiek viltotas dažādi. Atsevišķos gadījumos viltotāji ir izcēlušies ar īpašu izdomu, tomēr pamatā viltotās izziņas LTAB var atpazīt jau vizuāli – tās neatbilst pēc formas, nelabvēlīgie dati tiek aizkrāsoti, izgriezti, tiek uzlikts neatbilstošs zīmogs vai mēģināts viltot parakstu u.tml. Protams, visas šīs izziņas tiek pārbaudītas arī datu bāzē,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Pēdējā laikā aktuāli ir palikuši krāpšanas mēģināmi, kad iedzīvotāji saņem zvanus un sms it kā no bankas, kuros prasa atklāt paroles vai PIN kodus, lai gan bankas tā nekad nedarītu.

Tā Db rīkotajā konferencē Risinājumi biznesa drošībai 10.decembrī norādīja Danske Bankas klientu apkalpošanas pārvaldes direktors Lauris Ozoliņš.

Viņš apliecināja, ka, pieaugot skaidras naudas darījumu apjomam, aktivizējas tieši «shēmotāji», mahinatori un viltotāji. Tāpēc būtiski, ka par drošību domā ne tikai finanšu institūcijas, bet arī paši lietotāji.

Piemēram, saistībā ar elektroniskajiem norēķiniem diemžēl zaudējumi lietotājiem rodas tieši rupjas neuzmanības rezultātā, akcentēja L.Ozoliņš. Tāpēc ir svarīgi ievērot pamatprincipus: neturēt paroli zem klaviatūras, neturēt karti kopā ar PIN kodu, regulāri atjaunot antivīrusu programmu u.c.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai naudas viltotāji kopumā apgrozībā iepludinājuši nepilnus 80 000 eiro, tai skaitā šogad līdz vasararai - 20 000 eiro, otrdien ziņoja LNT raidījums 900 sekundes.

Visstraujāk eiro viltojumi Latvijā pieauga pērnā gada vasarā, kad melnajā tirgū sāka parādīties profesionāli izplatītāji. Salīdzinot ar laiku uzreiz pēc pievienošanās eirozonai, šogad viltojumu skaits audzis. Pirmajos sešos mēnešos Latvijā atklātas 316 viltotas banknotes un 134 monētas, un tas ir vairāk nekā pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas, kad atklāja vairāk nekā 300 viltotas eiro naudas zīmes.

Tomēr Latvijas Bankā norāda, ka šis nav augsts rādītājs un ka Baltijas valstis viltojumu izplatības anti-topā atrodas pēdējās vietās.

Vēl aizvien visvairāk Latvijā ienāk 50 un 20 eiro banknošu viltojumi, un visbiežāk viltojumu pēdas ved uz Itāliju. Tāda tendence ir arī visā eirozonā.

Līdz šā mēneša beigām Skandināvijā tiks slēgta pēdējā naudas kaltuve, raksta Bloomberg.

Sekojot Zviedrijas un Norvēģijas piemēram, Dānija nolēmusi naudas kaltuves pakalpojumus izmantot kā ārpakalpojumu no Somijas, un Dānijas centrālā banka jau pārtraukusi printēt banknotes.

Patlaban visā pasaulē, sākot no Eiropas Centrālās bankas līdz pat Indijai un Venecuēlai, amatpersonas cenšas izvairīties no skaidras naudas, īpaši – liela nomināla banknotēm, ko iecienījuši naudas viltotāji un narkotirgoņi.

Elektroniskie maksājumi palīdz samazināt nodokļu izvairīšanās gadījumus, kas ir galvenais faktors, kas kavē kļūt par labklājīgu valsti.

Patlaban Dānija un Zviedrija ir vienas no valstīm ar zemāko skaidras naudas īpatsvaru apgrozībā. 1991.gadā skaidra nauda veidoja 82% no Dānijas darījumiem, tagad to īpatsvars samazinājies līdz piektdaļai.

Bulgārijas policija kopīgā operācijā ar Eiropolu piektdien ir likvidējusi kādu naudas viltotāju grupējumu, ir paziņojis Eiropols. Bulgārijas policija aizturēja sešus aizdomās turamos un izņēma vairāk nekā pusmiljonu ļoti augstas kvalitātes eiro banknošu.

Viltotā nauda tika paredzēta galvenokārt Rietumeiropas valstīm.

Tiesībsargi uzskata, ka naudas viltotāji savu darbību bija uzsākuši salīdzinoši nesen. Tomēr, spriežot pēc naudas viltošanas iekārtu izsmalcinātības un konfiscētajiem materiāliem, grupējums naudu būtu viltojis ievērojamos apjomos. Šo naudas viltotāju aizturēšana ir uzskatāma par svarīgu ieguldījumu eiro aizsardzībā.

Operācija tika realizēta sadarbojoties Eiropolam, Bulgārijai, Spānijai un Eurojust (Eiropas Savienības tieslietu sadarbības aģentūra). Eiropols izmeklēšanā asistēja ar analītisko, tehnisko un finanšu palīdzību.

Deviņdesmitajos gados Daniils Kostinskis nodarbojās ar reklāmas ražošanu – filmēja klipiņus un ar savām idejām nonāca reklāmas aģentūrā. Tagad ar klipu ražošanu viņš vairs nenodarbojas, taču ideju formulēšanu klientiem veic joprojām.

Kas šobrīd notiek Krievijas reklāmas tirgū?

Daudzviet, tostarp arī Krievijā reklāmisti ir reklāmdevēju ķīlnieki. Visi grib ātrāk izveidot kaut ko, kas momentā sekmētu pārdošanas rādītājus. Klipa efektivitāte ir radošuma ienaidnieks – jo banālāka reklāma, jo labāk tā iedarbojas.

Šobrīd mērķis ir gūt atdevi no reklāmas uzreiz. Tāpēc kopumā reklāma ir neinteresanta skatītājam, patērētājiem tā nepatīk. Tāpēc rīkojam Reklāmas rīmu nakti, lai dotu iespēju saprast, ka ir arī laba un interesanta reklāma.

Kā nozari ietekmē rubļa vērtības kritums?

Ietekme ir spēcīga. Šobrīd ir nogaidīšanas periods. Daudzi cenšas saglabāt savu budžetu, neveikt liekus tēriņus reklāmai, nezinot, kas sagaida. Krīze vienmēr ir īpašs periods – tai ir gan plusi, gan mīnusi. Ir reklāmas kompānijas, kas arī šajā laikā var gūt sev labumu, un tās tagad aktivizējas.

Polijas Centrālais pretkorupcijas birojs (CAB) kopā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis trīs Latvijas iedzīvotājus, kuri nodarbojušies ar naudas viltošanu.

Veiktā aizturēšana ir pirmās lielās CAB starptautiskās operācijas rezultāts, liecina Polijas pretkorupcijas biroja interneta vietnē publicētais paziņojums. Aizturētajiem draud līdz 10 gadiem ilgs cietumsods.

Divi Latvijas iedzīvotāji aizturēti kādā viesnīcā Ļubļinā, bet viens – Rīgā. Aizturēšanā Polijā piedalījušās CAB uzbrukuma vienības, kā arī speciālisti, kas pārstāvējuši Polijas antiteroristisko operāciju biroju. Visi aizturētie ir vecumā no 35 līdz 51 gadam.

Savas darbības laikā naudas viltotāji apgrozībā laiduši naudas zīmes gandrīz 100 tūkstošu eiro vērtībā. Grupējums viltojis 20, 50 un 100 eiro banknotes un darbojies Polijas pilsētās Ļubļinā, Keļcē, Vroclavā, kā arī Latvijā.

Lietuvas policijai izdevies pasargāt savas valsts un citu valstu tirgus no viltotas naudas gandrīz 3,5 miljonu eiro vērtībā, atklājot divas spiestuves un konfiscējot viltojumu sagataves un viltošanas iekārtas.

Slepenā operācijā 13.jūlijā Kauņā un tās tuvumā aizturēti seši Lietuvas pilsoņi. Daži no viņiem policijai jau labi zināmi. Trim aizturētajiem noteikts apcietinājums, visiem sešiem izvirzītas apsūdzības.

Noziedzīgās darbības organizators apcietināts uz trim mēnešiem. Par šāda veida darbību viņš aizturēts un saukts pie atbildības jau iepriekš, piektdien preses konferencē Viļņas Policijas departamentā paziņojis Kriminālpolicijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Andžejs Roginskis.

Viltotāji izgatavojuši tikai 50 eiro banknotes. Vienā atklātajā spiestuvē izgatavoti zemas kvalitātes eiro viltojumi, otrā izmantota tehnoloģija, kas ļauj atdarināt visas naudaszīmju aizsardzības pazīmes. Konfiscēti arī jau pabeigti viltojumi 17 000 eiro vērtībā.

Policijas darbinieki aizturējušas trīs personas, kas apgrozībā pamanījušies laist ārkārtīgi zemas kvalitātes viltotas divdesmit latu nominālvērtības banknotes.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākā speciāliste Zane Bērziņa pastāstīja, ka viltotajām banknotēm nav bijusi neviena drošības pazīme un viltojums bijis tika primitīvs, ka vispār esot brīnums, kā tās nonākušas apgrozībā.

Realizējot operatīvo informāciju, policijas darbinieki aizturējuši divus iepriekš tiesātus vīriešus un vienu sievieti. Dzīvoklī, kurā naudas viltotāji aizturēti atrastas 50 viltoto divdesmitnieku banknotes.

Sākts kriminālprocess par viltotas naudas un valsts vērtspapīru izgatavošanu un izplatīšanu. Vienam no aizdomās turamajiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, pārējām divām personām - policijas uzraudzība.

Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā aizturēta naudas viltotāju banda, kura gada laikā nodrukājusi viltotus ASV dolārus aptuveni 20 milj. vērtībā, vēsta Komsomoļskaja Pravda.

Kopumā aizturēti 12 cilvēki, kā arī konfiscētas drukāšanas iekārtas un speciāls papīrs banknošu drukāšanai, bet tās vadītājs bijis kāds izbijis Zinātņu akadēmijas darbinieks Valentīns Rimskis, kurš jau 2005. gadā ticis sodīts par naudas viltošanu.

«Viltotā nauda nokļuva gan NVS, gan Eiropas Savienībā,» apgalvo Kišiņevas policijas amatpersona Vladimirs Botnars.

«Pēc aptuveniem aprēķiniem, mazliet vairāk nekā gada laikā šī kriminālā grupa nodrukājusi aptuveni 20 milj. ASV dolārus un viltojumi bijuši tik kvalitatīvi, ka tos atklāt bija iespējams tikai izmantojot speciālu aparatūru, kāda ir pieejama bankās,» viņš norādījis.

Viltotāji pašu nodrukāto naudu tirgojuši par ļoti pievilcīgām cenām – 100 viltotus ASV dolārus bijis iespējams iegādāties par 10 īstiem ASV dolāriem.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija janvāra sākumā aizturēja 1959., 1991. un 1994. gadā dzimušus vīriešus, kuri gandrīz gada garumā Rīgā izgatavojuši viltotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes. Šie vīrieši tālāk caur paziņām invalīdu kartes realizējuši autovadītājiem, par to iekasējot ikmēneša maksu, kas savukārt autovadītājiem ļāvis bez maksas stāvēt Rīgas pašvaldības autostāvvietās, informē VP.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas rīcībā bija nonākusi informācija par to, ka Rīgā, iespējams, uzdarbojas invalīdu karšu viltotāji, kuri tādā veidā veic nelegālu biznesu. Policija noskaidroja, ka viltotās invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes realizētas automašīnu īpašniekiem un lietotājiem, kuri vēlējušies savas automašīnas novietot RP SIA Rīgas satiksme autostāvvietās 11. novembra krastmalas, Vecrīgas un Rīgas centra apkārtnē.

Veicot izmeklēšanu, noskaidrots, ka vairākas personas izgatavojušas viltotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes un tālāk caur paziņām tās realizējuši, no ieinteresētajiem automašīnu īpašniekiem un lietotājiem par to iekasējot ikmēneša «īres» maksu 85 eiro apmērā. Izmantojot šīs kartes un maksājot nelikumīgo īres maksu, auto lietotāji varējuši bez maksas novietot auto minētajās stāvvietās.

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka