Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.

Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Kopš 2024. gada jūnija, Eiropas Centrālā banka ir uzsākusi procentu likmju samazināšanas ciklu, samazinot bāzes procentu likmes par 0.25%. Latvijā un citās Baltijas valstīs šo lēmumu sekas būs īpaši jūtamas, jo vairums kredītu tiek izsniegti ar mainīgo procentu likmi.

Pirmie šīs izmaiņas sajutīs tieši aizņēmēji. Tomēr jautājums, kas daudzus interesē, ir šāds: vai procentu likmju kritums nozīmēs pieejamāku kreditēšanu un kā tas ietekmēs tautsaimniecību kopumā?

Vai likmju izmaiņu ietekmi jutīsim savā ikdienā?

Procentu likmju izmaiņas ir būtisks faktors ekonomikas attīstībā. Samazinoties procentu likmēm, teorētiski palielinās kreditēšanas pieejamība, jo aizņēmēji var aizņemties par zemākām izmaksām. Tomēr realitāte ir sarežģītāka. Likmes krītas, bet tas notiek tik lēni, ka pamanāmu ietekmi uz ekonomiku tas neradīs. Cilvēki to neizjutīs, jo inflācija ir stabila un situācijā nav nekā kritiska.

Latvijas mājsaimniecību kreditēšana pēdējā laikā uzrāda pozitīvas tendences, taču uzņēmumu kreditēšana joprojām stagnē. Tas lielā mērā saistīts ar ģeopolitiskajiem faktoriem, augstajām procentu likmēm un nenoteiktām attīstības perspektīvām, kas attur uzņēmējus no jaunu kredītsaistību uzņemšanās.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Valsts atbalsta programmā grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem palīdzēs tikai tad, ja alga kopš gada sākuma būs kritusies par 30% un atlikušie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz iztikas minimumu (pašlaik 168.38 Ls).

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) precizētais informatīvais ziņojums par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju.

Kā Db jau vairākkārt rakstīja grūtībās nonākušos kredītņēmējus plānots atbalstīt, izsniedzot valsts galvojumu restrukturizētajiem kredītiem. FM norāda, ka šī piedāvātā modeļa mērķis ir atslogot aizņēmēju kredītu nastu līdz to maksātspējai atbilstošam līmenim, nosakot kredīta maksājumus tiem pieejamā un ilgtspējīgā līmenī.

Tādēļ valstij ir jārada stimuli bankām, lai tās restrukturizētu maksātnespējīgos hipotekāros kredītus, kā dēļ aizņēmēji varētu veikt zemākus maksājumus nekā pašlaik prasa bankas.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Finanšu ministrija (FM) rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.

Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas diskusijai un vērtēšanai tika prezentētas divas banku nodokļa alternatīvas, ko pēc rūpīgas izvērtēšanas un analīzes varētu iekļaut nākamā gada budžeta paketē - risinājumu, ko iespējams piemērot ierobežotu laiku trīs gadus - banku solidaritātes maksājuma par procentu ienākuma virspeļņu ieviešanu līdzīgi kā Lietuvā, vai arī pastāvīgu risinājumu līdzīgi kā Igaunijā - obligātu UIN samaksu avansā, Latvijā piedāvājot bankām UIN avansus noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Kreditēšana pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, taču vēl nav skaidrs, cik ātri un organiski spēsim šīs papildu iespējas implementēt mūsu uzņēmējdarbības vidē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Viņš atzīst, ka kreditēšana ir bijusi un būs svarīga sfēra, jo papildu līdzekļi gan kapitālieguldījumiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem ir nepieciešami gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, un pašlaik par naudas pieejamību potenciālie aizņēmēji nevar sūdzēties; vienlaikus ir salīdzinoši zemas aizdevumu procentu likmes un sīva konkurence par labiem klientiem potenciālo aizdevēju – banku – vidū.

Fragments no intervijas

Kas un kā mainījies kreditēšanā?

Nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās, arī kreditēšanā izmaiņas notika gan pirms 20 gadiem, kad Latvijā darbu sāka Reģionālā investīciju banka, gan ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2010. gadā, gan arī 2017. gadā, kad tika uzsākts finanšu sektora kapitālais remonts, un savā ziņā var teikt, ka turpinājums sekos.

Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū.

Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī? “Salīdzinot datus par 2024. un 2023. gada pirmo pusgadu, redzams, ka jauniešu interese par mājokļiem šogad augusi gandrīz divas reizes – šogad teju katrs piektais jeb 18 % hipotekāro kredītu līgumu ir noslēgti ar jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Bankas dati liecina, ka jaunākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir 20 līdz 22 gadus veci.

“Šajos darījumos vienmēr ir iesaistīti arī solidārie aizņēmēji, visbiežāk kāds no vecākiem. Visbiežāk arī tieši vecāki ir tie, kuri palīdz aizņēmējam ar pirmās iemaksas nodrošināšanu. Šiem jauniešiem darba stāžs nav liels, un lielākoties viņi strādā klientu apkalpošanā, mārketingā vai valsts un pašvaldību iestādēs, algā saņemot vidēji 1000 eiro,” norāda Jānis Mūrnieks.

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Lielbritānijā ieviests piedāvājums pirmā hipotekārā kredīta ņēmējiem – pāriem, jo darba zaudēšanas gadījumā otrs cilvēks varēs turpināt maksāt, raksta Telegraph.

Šis lēmums pieņemts, pieaugot bezdarba līmenim un bažām, ka vientuļi mājokļu īpašnieki darba zaudēšanas gadījumā nevarētu turpināt maksāt savus kredīta maksājumus.

Aizdevējs Platform piedāvā divu gadu fiksēto likmi 3,19% pāru aizņēmējiem ar 30% depozītu. Neviens no aizdevēju fiksētas likmes piedāvājumiem ar šādu likmi nav pieejams vientuļiem aizņēmējiem. Labākā likme vientuļām personām ir augstāka par 3,49%.

«Mūsu analīze parāda, ka aizņēmēji - pāri ir mazāk riskanti un labāk maksā nekā citi,» norāda Platform direktors Lī Gladvels.

Vairāki hipotekāro kredītu eksperti gan šādu soli nosodījuši, norādot, ka vientuļie aizņēmēji nav augstāk riskanti.

Banku klientu vidū šobrīd fizisko personu, kam uzsākts maksātnespējas process, ir maz un galvenokārt šie kredīti ir iepriekšējās krīzes mantojums, savukārt ārpustiesas parādu piedzinēju vidū novērojams parādnieku iesniegto maksātnespējas procesu lietu skaita pieaugums, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2018.gadā uzsākto fizisku personu maksātnespējas lietu skaits sasniedza 1281, savukārt šajā gadā tas ir 1043, tādējādi visdrīzāk kopējais gada skaitlis varētu būt līdzīgs kā pērn. Banku pārstāvji novērojuši, ka pēdējo gadu aizņēmēji maksātnespējas ierosina maz. Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis stāsta, ka patlaban bankai ir atsevišķi klienti, kuri iziet maksātnespējas procesu.

«Maksātnespējas process ir likumīgs veids kā atbrīvoties no saviem parādiem, ja visi citi veidi, kā censties atrisināt savas finanšu saistības, ir cietuši neveiksmi. Tomēr, piemēram, Swedbank ir izveidojusi programmu, kas ļauj atbrīvoties no saistībām, nemaz līdz maksātnespējai nenonākot,» viņš piebilst. Novērojumi liecina, ka klienti, kas nonākuši maksātnespējas procesā, lielākoties tajā ir krīzes radīto seku dēļ.

Uzņēmumiem, kuri vēlas palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, ir jāveic investīcijas, attīstībā, taču ne vienmēr pietiek ar paša uzņēmuma līdzekļiem. Tā rezultātā aizvien biežāk rodas vajadzība pēc aizdevuma, turklāt, lai nekavētu izaugsmi, finansējumu uzņēmēji vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, bez liekām formalitātēm. Tāpat nereti rodas nepieciešamība pēc finansējuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, stāsta AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs Raivis Ruskulis. Tādēļ uzņēmums izstrādā jaunus piedāvājumus gan fiziskām personām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie saņemtu finansējumu pēc iespējas ātrāk. Intervijā AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs stāsta par uzņēmuma piedāvāto produktu un tā priekšrocībām.

Kāds ir AIZDEVUMS.LV piedāvājums fiziskām personām un kādiem mērķiem iespējams saņemt aizņēmumu?

Fiziskām personām ir iespēja saņemt naudas aizdevumus dažāda veida precēm un pakalpojumiem, tai skaitā transportlīdzekļu iegādei, kā arī veikt esošo saistību pārkreditāciju. Aizdevums auto iegādei pieejams no 701 līdz 15 000 eiro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 84 mēnešiem. Savukārt, Naudas aizdevuma iespējas ir no 70 līdz 5000 eiro, ar atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.Labākajiem klientiem ir iespēja iegūt VIP PROGRAMMAS dalībnieka statusu, kas nodrošina individuālu apkalpošanu un citas būtiskas priekšrocības, kas izstrādātas īpaši VIP klientu vajadzībām. Kā arī VIP PROGRAMMAS dalībnieki saņem papildus priekšrocību – nelaimes gadījuma apdrošināšanu! Ne vienmēr klients var tikt līdz AIZDEVUMS.LV klientu apkalpošanas nodaļai, tādēļ aizņemtajiem klientiem piedāvājam iespēju saņemt līgumu parakstīšanai sev ērtā vietā ar DPD kurjeru bez maksas.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Šonedēļ pirmo reizi eirozonas pastāvēšanas vēsturē, izsolot valdības parādzīmes sākotnējā tirgū, Vācijas sešu mēnešu parādzīmju vidējais ienesīgums bija negatīvs. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Vācija aizņemoties spēj pat pelnīt.

Šajā gadījumā tas nozīmē to, ka investors, lai pēc sešiem mēnešiem dabūtu atpakaļ 100 eiro, Vācijai samaksāja 100,00616 eiro. Situācija ir ļoti neierasta, jo tas, kas aizņēmās, var nopelnīt un šajā gadījumā Vācijas obligāciju pircēji valstij «saziedojuši» aptuveni 240 tūkst. eiro (obligācijas Vācijai izdevās pārdot 3,9 miljardu eiro apmērā). Savukārt naudas aizdevēji drīzāk maksā par likviditātes nolikšanu drošā vietiņā (Vācijas obligācijās) – gluži kā par seifa izmantošanas pakalpojumu.

Eksperti skaidro, ka šonedēļ pieredzētās negatīvās Vācijas aizņemšanās likmes ir vairāku apstākļu sakritības, tai skaitā mērķtiecīgas naudas drukāšanas, rezultāts.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.