Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot arī jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti.
Tomēr ap 86% bankas akciju īpašumā saglabājuši līdzšinējie lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (kopā ar Niku Berni). Par to, kāpēc banka spēra šādu soli un kādi ir tās nākotnes plāni, intervijā DB pastāstīja E. Bernis.
Par cik Aizkraukles banka ir palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus? Kāpēc tas tika darīts?
Pēdējā pusgada laikā būtiski pieauga apjomi visos biznesa segmentos - privāto un korporatīvo personu apkalpošanā, to kreditēšanā, operācijās ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad biznesa apjomi pieauguši vismaz par 30%, tajā skaitā aktīvu, ieņēmumu, arī operāciju skaita ziņā. Šāds biznesa pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt kapitālu. Palielinājām pamatkapitālu par 6,5 miljoniem latu, papildus emitējot jaunas akcijas 10% apjomā. Lai gan emisija bija slēgta un piedāvājumi tika izteikti ierobežotam dalībnieku lokam, kopīgais apmaksātais pieteikumu apjoms bija virs deviņiem miljoniem latu - par 40% pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķus pieprasījumus apmierinājām daļēji.
Vai nākotnē vēl tiek plānota pamatkapitāla palielināšana?
Kapitāla lielumu un nepieciešamību pēc tā var ietekmēt daudzi faktori, tajā skaitā darbības rezultāti, biznesa pieaugums, regulējošo normatīvu izmaiņas. Tomēr tuvākā gada laikā neredzam nepieciešamību vēl palielināt pamatkapitālu.
Vai banku jaunie akcionāri var cerēt uz dividendēm vai tiem ir doti kādi citi solījumi?
Šī bija pirmā šāda veida Aizkraukles bankas akciju emisija pēdējo 14 gadu laikā. Bankas jaunajiem akcionāriem - klientiem tā ir papildu iespēja nopelnīt, jo, protams, daļa no peļņas tiks izmaksāta dividendēs. Lai arī šī bija slēgtā akciju emisija, nekad nav bijis un neredzu nākotnē problēmas tiem akcionāriem, kas vēlēsies pārdot bankas akcijas.
Vai bankas akcionāri nenožēlo 2007. gada lēmumu mainīt bankas darbības stratēģiju un vairs plaši neizsniegt hipotekāros kredītus?
Jā, lēmums bija ļoti savlaicīgs. 2008. gada laikā, sevišķi pirmajā pusgadā, optimizējām darbu, jaunu kredītu izsniegšanu, slēdzām vairākus apkalpošanas centrus - toreiz daudziem radās jautājumi, bet 2008. gada nogales notikumi pilnībā pierādīja mūsu lēmumu pareizību.
Ja lēmums nebūtu pieņems, tad bankai būtu krietni lielākas problēmas šodien?
Jā, protams. Mēs gatavojāmies Latvijas krīzei, bet notika arī pasaules krīze, kam mēs mazāk gatavojāmies, bet jebkurā gadījumā bijām sagatavojušies. Aizkraukles banka šogad plāno labākus rādītājus nekā pērn, to skaitā būs mazāki gan zaudējumi, gan jaunveidojamo uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem. Kopumā, lai saprastu, cik lieli uzkrājumi jāveido klientam, kas pārstāj maksāt aizņēmumu, paiet aptuveni gads pusotrs. Mēs redzam rādītāju uzlabošanos, jo pamata uzkrājumu «smagums» jau ir aiz muguras, proti, 2/3 uzkrājumu no nepieciešamajiem jau ir izveidoti, bet pārējie tiks izveidoti šā gada otrajā pusē, nākamā gada sākumā. Mēs arī plānojam palielināt korporatīvo kredītu portfeli šogad par desmitiem miljonu latu.