Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Tehnoloģijas palīdz piekļūt biznesa finansējumam, kur korupcija un postkoloniālie aizspriedumi to liedz

Tehnoloģijas afrikāņiem dod iespēju pašiem noteikt savu likteni un attīstības trajektoriju, paliekot savā sociālajā un kulturālajā vidē, saka Āfrikā strādājošas aizdevumu platformas Ovamba Solutions dibinātāja Vaiola Luelina (Viola Llewellyn). Rīgā viņa viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu esat norādījusi uz inovācijām un tehnoloģijām kā demokratizējošu spēku. Kad mēs Rietumos runājam par demokrātiju, tad ar to saprotam varas dalīšanu, bet jūs acīmredzot to saprotat citādi, jo jūsu Ovamba Solutions pozicionē sevi kā pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šariata likumiem.

Par šariatu mēdz būt nepareizs priekšstats. Kad cilvēki Rietumos dzird šo vārdu, tad tas viņiem saistās ar terorismu un slepkavošanu. Kad mēs ar biznesa partneri Marvinu Kolu (Marvin Cole) sākām Kameronā un Centrālāfrikā veidot šo biznesu, tad sapratām, ka Āfrikas tirgū vienkārši ir spēkā zināmas ekonomiskās struktūras, un tās vietējā situācijā ir visnotaļ jēdzīgas.

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Ekonomiski motivēta migrācija nav vienā virzienā, un migrantu naudas pārvedumi ir nozīmīgi arī Eiropai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli migrantu pieplūduma krīzei Eiropā notiek arī pretēja kustība, un Eiropā naudu sapelnījušie atgriežas Āfrikā, lai sāktu patstāvīgu biznesu. Tā publikācijā par Senegālu un Subsahāras Āfriku vispār secina biznesa datu un ziņu aģentūra Bloomberg. «Šis ir izcils piemērs, ka cilvēks, nopelnot starta kapitālu attīstītā Eiropas valstī, atgriežas dzimtajā zemē un uzsāk savu biznesu. Faktiski gan pašam imigrantam un viņa ģimenei, gan tā dzimtajai zemei tas ir ideāls imigrācijas variants, kad ārzemēs uzkrātā pieredze un kapitāls atvesti un ieguldīti savā valstī,» DB saka farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs, migrācijas jautājumos specializējies ekonomikas zinātņu doktors Eduards Vanags.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Pasaulē pašlaik ir 2473 cilvēki, kuru turība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērn, bet Lielbritānijā saistībā ar mārciņas vērtības kritumu pēc konsultatīvā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības miljardieru skaits sarucis par 20%.

Par to liecina konsultāciju kompānijas Wealth-X jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem miljardieru kopējā turība pasaulē sasniedz 7,68 triljonus ASV dolāru (6,9 triljonus eiro), kas ir 3,9% no visiem pasaules civiliedzīvotājiem piederošajiem aktīviem. Pērn miljardieri kontrolēja 4% no pasaules mājsaimniecībām piederošajiem aktīviem.

Visvairāk miljardieru - 806 - ir Eiropā, veidojot 32,6% no visiem pasaules miljardieriem. Gada laikā to skaits ir pieaudzis par 4%, lai gan, piemēram, Lielbritānijā, kur pērn bija 130 miljardieru, pašlaik to skaits ir sarucis līdz 106 cilvēkiem.

Āzijā dzīvo 26,1% no visiem pasaules miljardieriem, to skaitam sasniedzot 645, kas ir par 15,2% vairāk nekā pērn. Savukārt Ziemeļamerikā miljardieru skaits pieaudzis par 3,1% - līdz 628 cilvēkiem - un tur dzīvo 25,4% no pasaules miljardieriem.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Mintos aizdevumu tirgus ir uzsācis sadarbību ar vieno no vadošajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem Botsvānā - GetBucks. Tādējādi GetBucks ir kļuvis par pirmo aizdevuma izsniedzēju Mintos aizdevumu tirgū, kas piedāvā iespēju investēt aizdevumos, kas izsniegti vienā no visstraujāk augošajiem reģioniem pasaulē - Āfrikā, informē Mintos Mārketinga un komunikācijas vadītāja Diāna Krampe.

Līdz ar to Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits šobrīd sasniedzis jau 27, nodrošinot investoriem iespēju ieguldīt aizdevumos, kas izsniegti 13 valstīs Eiropā, Āzijā un tagad arī Āfrikā.

GetBucks Mintos aizdevumu tirgū izvietos Botsvānā izsniegtus aizdevumus vidēji 250 eiro apmērā ar 30 dienu atmaksas termiņu. Investoru vidējā neto peļņa sasniegs 11% gadā. Aizdevumiem, kuru atmaksa kavēsies ilgāk par 60 dienām, GetBucks nodrošinās atpirkšanas garantiju.

GetBucks ietilpst Frankfurtes biržā kotētā finanšu tehnoloģiju uzņēmumā MyBucks. Tā vadītāja vietnieks Tims Nuijs (Tim Nuy) norāda: «Daudzi Āfrikas tirgi nav ievērojami atšķirīgi no Austrumeiropas valstīm. Piemēram, Botsvānā ir ļoti stabila ekonomika, un IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 16 tūkstošus ASV dolāru. Tas padara Āfrikā izsniegtus aizdevumus par ļoti pievilcīgu investīciju objektu.»

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek demonstrēts atraktīvs reklāmas klips, kurā popularizē AS «Dobeles dzirnavnieks» mannu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja AS «Dobeles dzirnavnieks» mārketinga vadītāja Zanda Lūse, uzņēmums ar šo klientu - mazumtirgotāju - sadarbojas salīdzinoši nesen. Interesanti, ka Āfrikā atšķiras mannas pielietojums, piemēram, Gambijā no tās vāra ne tikai putras, bet pagatavo arī nacionālos ēdienus, kas redzami reklāmas klipā.

Video attēlo, kā divi Gambijas iedzīvotāji priecājas, lielveikala plauktā ieraugot «Dobeles dzirnavnieka» mannu. Tomēr mums paliek noslēpums, ko viņi savā starpā runā, jo, tā kā šī ir vietējā klienta iniciatīva, reklāmas tulkojums nav pieejams pat pašam «Dobeles dzirnavniekam».

«Ar Gambiju un citām Āfrikas valstīm strādājam jau vairāku gadu garumā, eksportējot ne tikai mannu, bet arī citus mūsu produktus – makaronus, miltus un graudaugu pārslas,» biznesa portālam db.lv sacīja AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvija Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā plāno piešķirt no 30 000 līdz 50 000 eiro, pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

«Visticamāk, summa būs kaut kur pa vidu,» sacīja Eihenbaums, prognozējot, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu varētu būt gaidāms jau tuvākajā laikā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) plāno rosināt valdību piešķirt līdzekļus Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā, teikts ministra paziņojumā tviterī.

Rinkēvičs norādīja, ka rosinās valdību piešķirt līdzekļus Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā, iemaksājot attiecīgajā ANO fondā.

«Labāk to darīt tur, nevis šeit,» uzskata ministrs.

Ebolas vīruss ir nāvīgs tropiskais vīruss, kas izraisa drudzi un - sliktākajā gadījumā - neapturamu iekšēju un ārēju asiņošanu.

Ducis puskailu sieviešu kabinetā ir a/s Lauma Lingerie vadītājas Lindas Matisones ikdiena. Veļa mūsdienās top pat no kafijas biezumiem un spēj aizstāt plastisko ķirurģiju. Laumas zīmola lidojumam pasaulē nav radošu šķēršļu, taču to apgrūtina Latvijas biznesa vides purvs.

Kā nokļuvāt uzņēmuma vadībā? Tā bija nejaušība vai likumsakarība?

Šogad, 3. janvārī, kolēģi atgādināja, ka ir 15 gadu, kopš strādāju šajā uzņēmumā. Sāku kā tirgus pētījumu analītiķe, un man bija diezgan straujš karjeras kāpums. Pēc gada kļuvu par vadošo analītiķi, vēl pēc kāda laiciņa – par pārdošanas un mārketinga direktora vietnieci. Acīmredzot vadība saskatīja manī potenciālu. Tad aizgāju atvaļinājumā ar pirmo bērnu. Pa to laiku nomainījās īpašnieki, arī direktors – sāka strādāt Edgars Štelmahers. Viņš mainīja uzņēmuma struktūru un izveidoja produktu attīstības grupu. Mani aicināja atpakaļ, lai es vadītu šo jauno struktūrvienību. Tas bija ļoti interesanti – darbs kopā ar dizaineriem, konstruktoriem. Tolaik pie mums bija uzaicināts franču dizainers Ēriks Leruā, un mēs strādājām cieši kopā. Tad īpašnieki izlēma uzņēmumu sadalīt – materiālu ražošanu atsevišķi no veļas šūšanas. Štelmahers bija nostrādājis gadu un atklāti pateica, ka nevēlas vairs Liepājā uzkavēties. Tika izsludinātas divas vakances – gan uz Lauma Fabrics, gan Lauma Lingerie direktora amatu. Mani iedrošināja piedalīties konkursā gan Štelmahers, gan bijušais Laumas līdzīpašnieks Viktors Aišpurs. Konkurss bija starptautisks, izvērtēšanai tika izveidota vesela komisija. Beigās, izsverot visus «par» un «pret», es biju uzvarējusi konkursā un kopš tā laika vadu a/s Lauma Lingerie, kam rudenī būs desmit gadu. Deviņus no tiem esmu valdes locekle.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecību Latvijā turpmāk vadīs Kārlis Ķezberis. Taxify tuvākā prioritāte Latvijā ir sadarbība ar valsts iestādēm, ietekmes pusēm un sabiedrību, lai sakārtotu situāciju ar esošo regulējumu, kas šobrīd būtiski ierobežo pakalpojuma pieejamību, informē K. Ķezberis.

K. Ķezberim ir vairāk nekā septiņu gadu pieredze biznesa vadības un finanšu konsultācijās dažāda veida industrijās, t.sk. loģistikā, ražošanā, mazumtirdzniecībā, finanšu un publiskajā sektorā. Viņa iepriekšējais amats bija konsultāciju uzņēmumā Deloitte.

K. Ķezberis pārņems pienākumus no līdzšinējā vadītāja Jura Krūmiņa, kurš turpinās strādāt Taxify galvenajā mītnē Tallinā jaunā amatā.

«Ir būtiski uzlabot privāto vadītāju regulējumu, kas dotu iespēju iedzīvotājiem gūt papildu ienākumus savā brīvajā laikā, izmantojot tos auto, kas jau ir ielās. Esošie noteikumi aptur nozares attīstību, ierobežo vadītāju vēlmi iesaistīties pārvadājumos ar savu privāto auto lielās birokrātijas, papildu izmaksu un skaidrās naudas maksājumu ierobežošanas dēļ. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visā taksometru nozarē pēdējo nedēļu laikā ir manāmi samazinājies pieejamo vadītāju skaits un attiecīgi arī pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem,» skaidro K. Ķezberis.

ASV finansistu Rokfelleru ģimenes izveidotais labdarības fonds ieguldīs 97 miljonus ASV dolāru, lai Āfrikā izviedotu jaunas darbavietas digitālajā jomā. Investīcijas ir daļa no fonda pūliņiem radīt darbavietas Āfrikas jauniešiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē.

Paredzēts, ka finansējums tiks piešķirts, lai apmācītu jauniešus Āfrikas valstīs, tādējādi nodrošinot viņiem darbu IKT jomā, kā, piemēram, servisu centros, tiešsaistes pētījumos un interneta vietņu izstrādē, vēsta Forbes.

Rokfelleru fonds iecerējis, ka tādējādi nākamo septiņu gadu laikā varētu tikt apmācīts aptuveni viens miljons jauniešu sešās Āfrikas valstīs – Nigērijā, Ganā, Dienvidāfrikas Republikā, Kenijā, Ēģiptē un Marokā. Kā norāda fonds, šajās valstīs ir augošs pakalpojumu sektors, un pastāv ievērojams potenciāls IKT attīstībai.

Lai panāktu savus mērķus, Rokfelleru fonds plāno sadarboties ar privātā sektora kompānijām un valdības aģentūrām.

Ķīnas izaugsmes bremzēšanās apdraud arī «melnā kontinenta» nākotni, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar Ķīnas visai spēju uznācienu uz pasaules ekonomikas skatuves, šī valsts aktīvi lūkojusies, kā pasaulē audzēt gan savu politisko, gan ekonomisko ietekmi. Interesanti, ka Ķīna lielas summas investējusi Āfrikā, kur nauda plūdusi galvenokārt uz izejvielu ieguves nozarēm. Šāds naudas virziens saskan ar Ķīnas stratēģiskajām interesēm, kas, vienkāršoti sakot, ir vērstas uz to, lai iegūtu pieeju dabas resursiem.

Tiesa gan, nu, Ķīnas ekonomikas izaugsmei bremzējoties, šādi naudas plūdi uz Āfriku var apstāties.

Jāpiebilst, ka izejvielu cenu kritums (zināmā mērā tā paša Ķīnas faktora ietekmē) jau tā attīstības un mazattīstības valstu kopumam ir smags cirtiens pa to ieņēmumiem. Izejvielu eksports lielākajai daļai šo valstu veido pārliecinoši lielāko ieņēmumu daļu.

Apskatot Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu TOP, redzams, ka ar nelielām «pārbīdēm» līderos joprojām ir uzņēmumi, kas arī 2016. gadā bijuši pirmajās vietās, vērtējot pēc to apgrozījuma.

Raksta galerijā - Lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma 2017. gadā (TOP 10)!

TOP augšgalā ir miltu izstrādājumu ražotājs AS Dobeles dzirnavnieks, kas gada laikā savu apgrozījumu kāpinājis par 26,7%, sasniedzot 113,7 milj. eiro. Tas ir rekordapgrozījums. Uzņēmuma peļņa bija 4,17 milj. eiro, kas sasniegta, pateicoties efektīvai ražošanas jaudu noslodzei. Gadu iepriekš peļņa bijusi 2,7 milj. eiro. «Pagājušo gadu vērtējam kā veiksmīgu. Uzņēmuma dinamiskās izaugsmes pamatā ir pēdējo gadu mērķtiecīgs darbs pie jaunu ražotņu izveides, esošo modernizācijas un aktīvas noieta tirgu apgūšanas, kas ļauj ik gadu audzēt graudu pārstrādes apjomus. Pērn esam kāpinājuši ražošanas un pārdošanas apjomus visos galvenajos produktu segmentos un kopumā pārstrādājām 226 tūkst. tonnas graudu, kas ir par 39 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Ražošanas jaudas kāpinām arī šajā gadā, plānojot pārstrādāt jau vairāk nekā 250 tūkst. tonnu graudu,» stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Kopbraukšanas uzņēmums Eiropā un Āfrikā Taxify paziņojis par stratēģiskās partnerības veidošanu ar pasaules vadošo mobilo transporta platformu Didi Chuxing. Saskaņā ar vienošanos, Didi investēs Taxify, atbalstot inovācijas starptautiskajos tirgos, teikts paziņojumā medijiem.

Taxify dibinātājs un izpilddirektors Markuss Villigs uzsver, ka Taxify izmantos stratēģiskās partnerības piedāvātās iespējas, lai nostiprinātu savas pozīcijas galvenajos tirgos Eiropā un Āfrikā. «Mēs ticam, ka Didi Chuxing ir labākais iespējamais partneris, lai palīdzētu mums sasniegt mērķi kļūt par populārāko un efektīvāko transporta risinājumu Eiropā un Āfrikā,» norāda M. Villigs.

«Taxify piedāvā inovatīvus un kvalitatīvus mobilitātes pakalpojumus ļoti dažādos tirgos. Mēs paužam stingru apņemšanos izmantot mobilo tehnoloģiju plašās iespējas, lai apmierinātu strauji augošās patērētāju prasības un paceltu tradicionālo transporta nozari jaunā līmenī. Esmu pārliecināts, ka šī partnerība palīdzēs veicināt un stiprināt starpreģionu transporta tīklus starp Āzijas, Eiropas un Āfrikas tirgiem,» abu uzņēmumu sadarbību komentē Didi Chuxing dibinātājs un izpilddirektors Vils Čens Vei.

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

Ja kāds, veicot ieguldījumus, būtu sekojis līdzi bagātāko miljardieru ieguldījumiem pagājušajā ceturksnī, to kopējā peļņa trīs mēnešos 2,5 reizes pārspētu S&P 500 indeksa pieaugumu, raksta MarketWatch.

Indekss iBillionaire, kas apkopo to ieguldījumu cenas, kuros investējuši miljardieri, pēdējo trīs mēnešu laikā pieaudzis par vairāk nekā 4,3%, savukārt S&P 500 pieaudzis vien par 1,73%.

Indeksā iekļauti tādu miljardieru kā Vorena Bafeta, Karla Ikana, Leona Kūpermana, Džona Polsona un citu ieguldījumi.

iBillionaire indekss identificē S&P 500 akcijas, kuras izvēlējušies miljardieri, un iekļauj tādas akcijas kā Netflix, Forest Laboratories, Yahoo, Apple un Google.

Indeksā apkopotas 30 S&P 500 iekļautās akcijas, kurās vislielāko naudas apjomu ieguldījuši finanšu miljardieri.