Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību
Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.
Miljardi piedzīšanai
Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.
Amerikāņu investīcijas būs plašā diapazonā, ziņo FT. Tā privātā kapitāla grupa Black- stone sadarbosies ar Āfrikas bagātākā cilvēka Aliko Dangotes industriālo konglomerātu. Plāns ir par kopējiem enerģētikas projektiem. Arī General Electric kontinentā sola ieguldīt divus miljardus B. Obamas iniciētā elektrifikācijas projektā Power Africa. Arī Coca-Cola un IBM sola attiecīgi pa pieciem un diviem miljardiem dolāru.
Nu tik iepirksies
«Es gribu, lai Āfrika pērk vairāk Amerikas produktu. Es gribu, lai Amerika pērk vairāk Āfrikas produktu,» tik vienkārši, lai katram būtu skaidrs, B. Obama par jauno stratēģiju sacīja samitā, ko ASV rīkoja Ņujorkas bijušais mērs un ziņu aģentūras Bloomberg īpašnieks Maikls Blumbergs.
Pēc ASV prezidenta vārdiem pirmie lielie darbi pasaules lielākās ekonomikas vērienīgākā iesaistē Āfrikā ir tirdzniecības barjeru nojaukšana un infrastruktūras izbūve kontinentā.
Arī Pasaules Banka uz samita entuziasma viļņa Power Africa ir apsolījusi piecus miljardus dolāru un Zviedrija – miljardu. Tas šai iniciatīvai kopā dod jau 26 miljardu dolāru lielu «plecu», raksta FT. Praktiski ar šo naudu varētu pietikt, lai pat trīskāršotu elektrības pieejamību diennakts tumšajā daļā šai ziņā burtiski Melnajā kontinentā. Sākotnējā iecere bija elektrifikāciju kontinentā dubultot.
Melnādainā B. Obamas kļūšanu par ASV prezidentu 2008. gadā daudzi afrikāņi uzņēma ar sajūsmu, traktējot to kā rasu līdztiesības triumfu un cerību jaunu, līdztiesīgāku attiecību sākumam starp Āfriku un Ameriku. Pašmāju politisko kolīziju un globālo izaicinājumu dēļ B. Obamas pirmā prezidentūra, kas sakrita ar Amerikas izraisīto globālo finanšu krīzi, šim entuziasmam gan lika noplakt, jo attiecības no Bila Klintona un Džordža Buša varas laiku humanitārajām palīdzības iniciatīvām nepārgāja Āfrikas strauji augošajiem tirgiem piemērotā ekonomikas politikā.
Laiku Āfrikas iespēju pārvēršanai naudā zaudējuši šajos gados gan nav lielāki un mazāki ekonomiskie konkurenti – Ķīna, Indija, Turcija un Brazīlija. B. Obamas solījums ir «vienlīdzīgo partnerība», kas fokusēsies gan uz Āfrikas spējām ar zināmu palīdzību pašai atrisināt savas problēmas, gan uz kontinenta ekonomiku izaugsmes spējām.
FT vērtē, ka amerikāņu noslēgtie investīciju līgumi ir gandrīz līdzvērtīgi līdz šim veiktajiem Pekinas ieguldījumiem kontinentā, turklāt ASV gadījumā nauda nāk no privātā sektora, kam vajadzētu nozīmēt arī lielāku atdevi. Ķīnas premjers Li Kecjans iepriekš solījis divpusējiem tirdzniecības sakariem papildus asignēt vēl desmit miljardus dolāru, kopējo Ķīna un Āfrikas kredītlīniju kapacitāti šā un nākamā gada laikā ceļot līdz 30 miljardiem. Bet B. Obama no savas puses sola līdzvērtīgu ASV un Ķīnas kredītlīniju kapacitātes pieaugumu par septiņiem miljardiem dolāru gadā. To mērķis ir amerikāņu eksporta veicināšana uz Āfriku.