Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Uzņēmējdarbības veicināšanai tieši pašvaldībās būs pieejams ES līdzfinansējums, savukārt investorus Latgalei piesaistīs ar speciālās ekonomiskās zonas labumiem, kā arī pārrobežu projektu programmu 253 milj. eiro apmērā

Tā intervijā DB saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš nenoliedz, ka pašlaik vislielākā uzmanība pievērsta tieši pašvaldību jomai, tomēr tas nenozīmē, ka novārtā palikuši tādi svarīgi jautājumi kā derīgo izrakteņu ieguves koncepcija, Eiropas biotopu kartēšana un dabas resursu nodokļa izmaiņas.

Krietnu kritikas devu saņēmāt par pašvaldību reformas piedāvājumu. Kāpēc tāda vispār tika izstrādāta?

Pērn valdībā tika apstiprinātas valsts pārvaldes pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kurās ministrijai līdz 2015. gada nogalei bija jāiesniedz priekšlikumi par sadarbības teritoriju veidošanu. Šādu sadarbības teritoriju veidošana sākotnēji tika izstrādāta ap lielajām pilsētām, vēlāk ap 21 nacionālās attīstības centru. Tādējādi tapa piedāvājums par 29 sadarbības teritoriju izveidi, kur pašvaldības var darboties kopā bez apvienošanās. Savukārt otrs modelis paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā iedzīvināt 58 pašvaldību modeli. Piedāvātie risinājumi nav grābti no gaisa, bet izvirzīti, vērtējot vairākus kritērijus – izglītības, kultūras, veselības pieejamību, infrastruktūru. Ir vēl kāds būtisks faktors, proti, pēc 2021. gada pašvaldībām vairs nebūs «dāvanu» no ES. Struktūrfondu līdzekļi pašvaldību ielām, ceļiem, skolām būs pieejami tikai kā ilgtermiņa kredīts, nevis kā pašlaik – dāvana grantu veidolā. Pašvaldībām šādu ES kredītu saņemšanā būs jākonkurē ar citu valstu vietējām varām un šos aizņemtos līdzekļus jāspēj atmaksāt. Diemžēl ļoti daudzas no pašreizējām pašvaldībām šādas prasības izpildīt nevarēs. Tāpat nevar noliegt, ka padomju laiku ēra, kad viens kolhozs bija ar 2000 ha un 200 strādājošajiem, ir beigusies, jo tehnoloģiju progress ir gājis uz priekšu un pašlaik tos pašus 2000 ha apstrādā viena zemnieku saimniecība ar dažiem darbiniekiem. Notiek urbanizācijas process, kad cilvēki nevis dzīvo laukos un ik dienu brauc uz darbu 20 vai 50 km, bet labprāt izvēlas dzīvot pilsētā, kur ir darbs. Rezultātā pašvaldībās samazinās iedzīvotāju skaits, sarūk skolnieku skaits, kas velk līdzi arī pārmaiņas skolu tīklā un dzīvošanu uz pašvaldību izlīdzināšanas fonda rēķina. Tomēr piedāvājums nav kaut ko darīt steigā, bet par šiem jautājumiem diskutēt visos iespējamos līmeņos. Tieši tāpēc arī piedāvājam vienu no jaunajiem modeļiem ieviest tikai no 2021. gada, kurā notiktu nākamās (neskaitot 2017. gadā paredzētās) pašvaldību vēlēšanas. Jāņem vērā, ka perspektīvā tiek vērtētas iespējas par vairāku valsts funkciju nodošanu pašvaldībām.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Divu gadu laikā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) plānots ieguldīt 52 miljonus eiro labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai Latgalē. Iecerēts, ka rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latgale tradicionāli ir viens no ekonomiski atpalikušākajiem Latvijas reģioniem. Jau gadiem tajā ir viszemākā vidējā darba samaksa, kā arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā kopumā Latvijā, nemaz nerunājot par bezdarbu, kas šā gada februārī tuvojās 20%, kamēr valstī vidēji tas nesasniedz 10%. Lai situāciju mainītu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie kārtējā rīcības plāna Latgales izaugsmei.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze stāsta, ka potenciālie projekti jau ir apzināti un tos piedāvā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Iecerēts, ka ieguldīto 52 miljonu rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem.

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Lai veicinātu Latgales izaugsmi un piesaistītu investīcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, kuru līdz 2015. gada beigām plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Likumprojekta būtība – uzņēmēji, kuri darbojas teritorijās, kam piešķirts SEZ statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, trešdien raksta laikraksts Diena.

Uzreiz jāteic, ka SEZ statuss netiks piešķirts visai Latgalei, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām, kuru kopējā platība nevar pārsniegt 5% no visas Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Kā skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, teritorijām, kurām paredzēts noteikt SEZ statusu, nav administratīvā iedalījuma robežas, respektīvi, tās nav sadalītas novados. «Minētais statuss tiks piešķirts tukšām industriālajām teritorijām, kuras ir piemērotas ražotņu izvietošanai. No industriālās zonas teritorijas tikai 30% drīkstēs piederēt privātīpašniekiem, pārējai teritorijai jāatrodas pašvaldības īpašumā. Nodokļu atlaides tiks piešķirtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šajās teritorijās ir faktiskās darbības adrese, ar juridisko adresi vien nepietiks,» skaidro R. Bremšmits. Taujāts, vai citi plānošanas reģioni nav greizsirdīgi uz šo iniciatīvu, R. Bremšmits atzīst, ka diskusijas bijušas. Taču jaunais likumprojekts attieksies tikai uz Latgali tāpēc, ka tās atpalicība no citiem reģioniem ir ievērojama.

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,1% - budžeta ieņēmumi plānu pārsniedz par 4,375 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Pērn faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 7,468 miljardi eiro, bet ieņēmumu plāns bija 7,464 miljardi eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 99,8%, iekasējot 3,64 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 3,649 miljardus eiro. Plāns nav izpildīts par 8,75 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,903 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 98,3% no plānotā apjoma - 1,936 miljardiem eiro.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn bija 796,292 miljoni eiro jeb 103,5% no plānotā. Plāns paredzēja akcīzes nodoklī iekasēt 769,228 miljonus eiro.

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts 428,317 miljonu eiro apmērā jeb par 5,8% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 177,265 miljonu eiro apmērā jeb par 4,6% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 128,666 miljoni eiro jeb par 2,5% mazāk, nekā plānots, par alu - 27,123 miljonu eiro apmērā jeb par 4,1% vairāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 20,572 miljonu eiro apmērā jeb par 4,5% mazāk, nekā plānots, bet par pārējām akcīzes precēm - 14,351 miljons eiro jeb par 6,4% mazāk, nekā plānots.

Šī gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 54,84 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada deviņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 5,538 miljardi eiro, bet deviņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 5,593 miljardi eiro.

Astoņos mēnešos budžeta ieņēmumi no plāna atpalika par 47,64 miljoniem eiro (izpilde - 99%), tas nozīmē, ka septembra laikā budžeta ieņēmumu «robs» palielinājies par 7,2 miljoniem eiro.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 97,5%, iekasējot 2,714 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,783 miljardus eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,405 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 95,9% no plānotā apjoma - 1,465 miljardiem eiro.

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.