Ja Dinamo būvēs savu arēnu Rīgā, tā būs multifunkcionāla halle. Tā intervijā DB apgalvo sezonu veiksmīgi noslēgušā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas Dinamo ģenerāldirektors un valdes loceklis Zigmārs Priede. Viņš arī norāda, ka jau šovasar tirdzniecībā būs pieejams arī Dinamo alus.
Cik veiksmīga vai neveiksmīga ir bijusi nu jau aizvadītā Rīgas Dinamo otrā sezona?
Tā ir bijusi veiksmīga gan apmeklētības un skatītāju attieksmes, gan arī finansiālajā ziņā. Taču mēs nedomājam apstāties pie sasniegtā. Neiešana uz priekšu nozīmē iešanu atpakaļ. Mūsu ieņēmumi ir palielinājušies, bet izdevumi - samazinājušies, neraugoties uz to, ka šobrīd mums ir pilnvērtīgs fārmklubs Dinamo Juniors. Attiecībā uz fārmklubu mēs šobrīd varam runāt tikai par izdevumiem, jo ienākumu tur nekādu nav.
Uz kā rēķina mazāki kļuvuši izdevumi?
Esam optimizējuši faktiski visas izdevumu pozīcijas. Runājām ar saviem sadarbības partneriem, piegādātājiem. Izvērtējot pašreizējo ekonomisko situāciju, kā arī nākotnes prognozes, no šiem sadarbības partneriem pretimnākšana bija, un katrs no viņiem samazināja savu pakalpojumu cenas. Tika optimizēts arī kluba menedžmenta skaits un veiktas atlikušo darbinieku algu korekcijas. Nevar nepieminēt arī šāgada KHL reglamentu, kas paredzēja 24 līgas klubus sadalīt divās konferencēs, un tas ļāva optimizēt lidojumu izmaksas, jo bija mazāk jādodas uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem, kas ļāva ieekonomēt nepilnus 200 tūkst. Ls.
Par cik lielu peļņu šīs sezonas ietvaros tad īsti var runāt?
Kluba ieņēmumi ir bijuši par pusotru miljonu latu lielāki nekā iepriekšējā sezonā, kas ļāva nopelnīt vairākus simtus tūkstošus latu. Savukārt kluba apgrozījums bija nedaudz virs deviņiem miljoniem.
Laiku pa laikam izskanējis, ka Dinamo sadarbība ar Arēnu Rīga ir visnotaļ neveiksmīga, taču citas iespējas vienkārši nav. Kāda īsti ir situācija šajā jomā?
Nevaru piekrist apgalvojumam, ka sadarbība bijusi neveiksmīga. Gluži pretēji - sacensību organizēšanā un ar to saistīto tehnisko jautājumu risināšanā no Arēnas Rīga vienmēr esam sagaidījuši atsaucību, izpratni, un es nešaubos par šādu attieksmi arī turpmāk. Bet, protams, mēs vēlējāmies pretimnākšanu arī arēnas sniegto pakalpojumu maksās. Arēna Rīga ir vienīgā halle Latvijā, kas mums spēj piedāvāt KHL prasībām atbilstošus pakalpojumus. Pirmām kārtām runa ir par skatītāju vietu skaita nodrošinājumu - KHL paredz, ka hallē, kur notiek spēles, jābūt vismaz 5000 skatītāju vietām. Tātad citas alternatīvas sacensību rīkošanai Arēnai Rīga nav, kas nozīmē, ka šī halle ir mūsu vienīgā iespēja ar atsevišķiem izņēmumiem, kad sacensības tika rīkotas Liepājā, iepriekš mēģinot vienoties ar KHL un mūsu pretinieku klubiem par šādu kompromisa risinājumu.
Protams, jau kopš pirmās sezonas ar Arēnu Rīga tiek diskutēts par izmaksām. Viedokļi šajā sakarā ir bijuši abām pusēm, taču mums nākas pieņemt arēnas noteikumus.