LNT jaunā raidījuma Latvija, mēs tevi dzirdam politisko angažētību lai pēta KNAB, bet ne mazāk svarīgi ir izvērtēt, kas tajā notiek pēc pieteikto jautājumu būtības, galvenokārt - pašu šo aplūkojamo tautsaimniecības jautājumu dēļ. Līdz šim pēc latu monētu un banknošu vizuālo tēlu motīviem iknedēļas vērība tikusi pievērsta attiecīgi zivsaimniecībai un lauksaimniecībai, un, sekojot šai loģikai, kā nākamajai vajadzētu pievērsties kokrūpniecībai. Vērtējot iepriekšējās polemikas saturu un stilu, tas diez vai notiks par mata tiesu konstruktīvāk, profesionālāk vai mazāk gaudulīgi.
Tas arī šā raidījuma lielākais trūkums - vaimanāšana par iepriekš sadomātām tēzēm, ignorējot faktus un pat studijā esošus attiecīgo jomu pārstāvjus. Kad to aizklīšanu raidījumā valdošajai «nacionāli konservatīvajai» ideoloģijai nevēlamos faktu uzskaitījumos un analīzē neizdodas citādi novērst, imitētās sarunas moderators gluži vienkārši «aiziet» hrestomātiskajā reklāmas pauzē.
Nebūtu slikti, ja tikpat vienkārši dzīvē varētu apiet arī ekonomiskās problēmas, kuru uzklausīšanai un noteikšanai raidījums it kā ir domāts. Diemžēl iznāk klusie telefoni: Latvija runā gan ar pārraides laikā piesūtītajās īsziņās uzdotiem jautājumiem un komentāriem, gan ar nedaudzo pieaicināto profesionāļu muti, tikai ar raidījuma moderatora un tā klātesošo ideologu vēlmi sadzirdēt tā ir, kā ir. TV diskusijas iznākums kā bērnības rotaļā - saka vienu, dzird otru, bet beigu secinājums vēl citādāks. Kluso telefonu konstruktīvā un (atkarībā no rotaļnieku gatavības tam) varbūt pat pedagoģiskā daļa ir čukstētāju ķēdes radītā pārpratuma atšķetināšana līdz sākotnējai patiesībai un novirzīšanās procesa analīze. Par analītisku maskētajā klišeju iebarošanas raidījumā, kura nosaukums drīzāk varētu būt Runā vien, Latvija, atšķirību šķetināšana, vērtēšana un patiesības meklēšana nav paredzēta. Tāpat arī ne konstruktīvu un likumdevējiem tiešām vērā ņemamu priekšlikumu radīšana, kādus varam rast vairākos jau esošos profesionālo, sabiedrisko un valsts pārvaldes (piemēram, KNAB) organizāciju izstrādātajos likumprojektos un ierosinājumos. Un, ja ar raidījumu netiek ne pateikts, ne secināts kas jauns, ne radīti konstruktīvi priekšlikumi, tad kam tas der?