Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Pie Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic labā vārda atgūšanas būs cītīgi jāstrādā, norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš uzsvēra, ka airBaltic labā tēla atgūšanai gan pašmāju, gan starptautiskajos tirgos būs nepieciešams mārketinga darbs. «Tas būs viens no uzdevumiem, pie kuriem cītīgi būs jāstrādā,» teica Augulis.

Viņaprāt, jaunu zīmolu nebūtu prātīgi veidot. «airBaltic zīmols kā tāds ir labs un atpazīstams. Ieiet tirgū ar pilnīgi jaunu zīmolu būs diezgan grūti,» norādīja satiksmes ministrs.

Augulis neprognozēja, cik ilgs laiks paies, lai airBaltic vārds atgūtu labo slavu. «To ir grūti pateikt. Pie tā vienkārši ir cītīgi jāstrādā. airBaltic jau arī nav tas sliktākais mārketings,» piebilda Augulis.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

Valdība otrdien slēgtajā sēdē iepazinās ar ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia ziņojumu par nacionālo lidsabiedrību airBaltic un tās finansiālo situāciju, žurnālistiem pēc slēgtās sēdes pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Valdībā tika uzklausīts Prudentia ziņojums, kā arī ieteikumi valsts pārstāvjiem padomes apstiprināšanai akcionāru sapulcē, viņš sacīja un piebilda, ka sēdē valdība pieņēma lēmumu, kā valsts pārstāvjiem rīkoties akcionāru sapulcē, un uzsvēra, ka pats galvenais uzdevums akcionāru sapulcē, kas plānota 25.jūlijā, ir apstiprināt jaunu airBaltic padomi.

Augulis informēja, ka valsts airBaltic padomē atkārtoti virzīs jau esošos pārstāvjus. Tādējādi, pēc ministra teiktā, atkārtoti airBaltic padomē valsts virzīs Gintu Kiršteinu, Santu Glāznieci un Raiti Tukānu.

«Galvenais uzdevums, kas ir pašlaik Prudentia, ir izvērtēt esošo situāciju un visas iespējas. Galvenais, lai kompānija varētu attīstīties turpmāk,» norādīja ministrs un, atsaucoties uz Prudentia ziņojumu, minēja, ka airBaltic pašlaik nodrošina 1,4 līdz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp desmit tūkstošus darbavietu, tādējādi valdībai ir svarīgi nodrošināt kompānijas attīstību un izaugsmi.

Latvijas nacionālā aviosabiedrība Air Baltic Corporation (airBaltic) preses konferenci starptautiskajiem medijiem par kompānijas finanšu situāciju rīkosVācijas galvaspilsētā Berlīnē.

Tikmēr 15.jūnijā paredzēta arī airBaltic padomes sēde, kurā padomes locekļi uzklausīs uzņēmuma finanšu vadības ziņojumu par finanšu situāciju lidsabiedrībā, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

U. Augulis sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā "airBaltic" lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija būtu ieinteresēta iegādāties līdz pat 6% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju, atklāj satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš norādīja, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšana ir iespējama vairākos veidos, tostarp caur jaunu akciju emisiju.

«Te ir iespējami dažādi risinājuma varianti. Viens no tiem paredz piesaistīt investoru caur jaunu akciju emisiju. Šādā scenārijā ir pieļaujams, ka, pārdalot akciju skaitu, valstij uzņēmumā vairs nebūs vairākuma. Taču šādā gadījumā valstij jāpanāk tāds akcionāru līgums, ar kuru tai ir ietekme pār uzņēmuma tiešo menedžmentu,» uzsvēra Augulis.

Otrs risinājums paredz valsts naudas ieguldīšanu. «Bet, vai šādas iespējas valstij ir, jāvaicā Finanšu ministrijai (FM). Pati FM ir vairākkārt norādījusi, ka arī nākamgad ir jāveic budžeta konsolidācija. Te nu rodas jautājums – kur ņemt airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo naudu, jo Satiksmes ministrijai (SM) ir tikai ministrijas budžets, un šie līdzekļi nebūt nav lieli,» klāstīja satiksmes ministrs.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamā summa varētu būt līdzīga kā iepriekšējā kapitāla palielināšanas reizē, atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pērn vasaras sākumā aviokompānijas kapitāls tika palielināts par 30 miljoniem latu – airBaltic privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas ieguldīja 14,19 miljonus latu, savukārt Latvijas valsts obligācijas 15,8 miljonu latu apmērā iegādājās ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) palīdzību.

Augulis gan konkrētu nepieciešamo summu neminēja un norādīja, ka auditoriem ir dažādi viedokļi.

«Pašlaik no auditoriem ir saņemti dažādi viedokļi. Es tagad nesaukšu konkrētas summas, lai nebūtu spekulācijas publiskajā telpā. PricewaterhouseCoopers ir norādījuši – lai sniegtu analīzi par šo jautājumu, jāredz, kā airBaltic dzīvos un attīstīsies vismaz gadu uz priekšu. To pašu saka arī Prudentia – arī viņi norāda, ka jāizanalizē visa situācija kopumā, ne tikai tagadējais finanšu stāvoklis. Jāsaprot, cik daudz un kādas lidmašīnas kompānijai ir vajadzīgas? Vai tās jāpērk operatīvajā līzingā, vai arī izmantojot kredītlīdzekļus. Es pašlaik nevaru nosaukt konkrētu summu, kāda jāiegulda pamatkapitālā. Labāk, lai to man pasaka finanšu speciālisti,» teica Augulis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic jaunais vadītājs tiek meklēts, taču labi vadītāji zemē nemētājas, atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš norādīja, ka tieslietu, satiksmes un finanšu ministriem kopā ar piesaistīto konsultantu Prudentia ir uzdots atlasīt cilvēkus jaunajai airBaltic valdei un padomei.

Uz jautājumu, vai ir jau izkristalizējušies konkrētāki kandidāti, Augulis atbildēja, ka tiek saskaņoti un izvērtēti cilvēki gan valdē, gan padomē. «Tos, kas ir bijuši kompānijas vadībā vai menedžmentā, protams, arī izvērtēs, kā viņi ir strādājuši atbilstoši izvēlētajam biznesa modelim, vai tas ir bijis pareizs, vai ne. Kompānijā katrā ziņā menedžments paliek strādāt uz kādu laiku, lai jaunie varētu pārņemt lietas. Savukārt valdē un padomē ir jāstrādā cilvēkiem, kas ir spējīgi uzreiz ātri saprast kompānijas darbību un finanšu plūsmu, lai varētu kontrolēt valsts daļas ieguldījumu,» sacīja ministrs.

Labklājības ministrijas (LM) jaunais aprēķinātais minimālā ienākuma līmenis ir 129 eiro vienam ģimenes loceklim, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Saskaņā ar LM izstrādāto koncepciju šāds minimālais ienākumu līmenis vai nu no pašvaldības, vai no valsts budžeta būs jānodrošina ikvienam iedzīvotājam.

Saskaņā ar koncepciju minimālo ienākumu līmeni izmantos, rēķinot, piemēram, minimālos pabalstus, nosakot ienākumu neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru.

Kā skaidroja Augulis, noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni bijis nepieciešams, jo neviens no līdzšinējiem dažādiem minimālajiem līmeņiem nav sociāli ekonomiski pamatots. LM minimālo ienākuma līmeni aprēķinājusi, ņemot vērā esošo ekonomikas situāciju.

Koncepcijas ieviešana gan nav paredzēta uzreiz, bet no 2017.gada. «Neplānojam rītā uz pusdienas laiku,» sacīja Augulis. Iespējams, ka pašreiz aprēķinātā summa - 129 eiro - līdz 2017.gadam vēl mainīsies, visticamāk, pieaugs, sacīja Augulis.

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

«Ja tiesībsargājošās iestādes laicīgi pieņemtu lēmumu, tad airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku varētu saukt pie atbildības un tas visiem atvieglotu dzīvi,» uzsvēra Satiksmes ministrs Uldis Augulis, piebilstot, ka lielākie akcionāri un kreditori ir vienojušies par airBaltic vadības maiņu, kas arī bija zināms jau iepriekš.

Tiesa gan valstij nav skaidrības par neizpirktajām akcijām, - tas bija vienīgais skaidri saprotamais secinājums no Satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktā preses konferencē saistībā ar pēdējiem notikumiem aviokompānijā airBaltic.

No preses konferencē sniegtās informācijas nepalika skaidrs, kāpēc valstij būtu jāizpērk nelikumīgi reģistrētas akcijas. Augulis vien teica, ka Valsts kancelejas juristi norādījuši, ka tā esot Uzņēmumu reģistra interpretācija, ka šīs akcijas ir izpirktas saistībā ar SAS līgumiem. Akcionāriem būtu nepieciešams šīs akcijas proporcionāli izpirkt, lai nebūtu domstarpību, cik un kādas akciju daļas kuram pieder, norādīja Augulis. Valsts darīs visu, lai vairākumu nepazaudētu.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Flikts, kurš ir arī kompānijas privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) līdzīpašnieks, neatbalsta izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, kas Latvijas valstij dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Fliks intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzīmēja, ja viņa atrašanās airBaltic vadībā ir vienīgais priekšnosacījums turpmākajām valsts darbībām, viņš neturēsies pie sava krēsla, taču nekādā gadījumā nepiekritīs izmaiņām akcionāru līgumā, kas valstij dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Viņš pauda, ka par līgumu var runāt jebkurā laikā, taču uzņēmuma vadībā ir jābūt profesionāliem cilvēkiem, nevis politiski nozīmētiem. "Uzskatu, ka uzņēmuma vadībā var būt tikai profesionāli cilvēki. Tas, kāpēc airBaltic vēl ir dzīva, strādā un ir ar izaugsmi, tas ir tikai pateicoties tam, ka kompānijā strādā profesionāli cilvēki nevis politiski ielikti cilvēki," sacīja Fliks un atzīmēja, ka tādēļ kompromisi nav īsti iespējami.

Lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 km ceļu, un papildus ik gadu būtu jārekonstruē ap 190 km ceļu segu.

Pašlaik asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu, to Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pareizi izbūvēts asfalta segums, atkarībā no satiksmes, pirmos 8–10 gadus kalpo nevainojami, taču šajā laikā segā veidojas deformācijas, rodas seguma izdilums rišu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi – sega noveco. Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami, un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus, tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir viszemākās.

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.