Valdība otrdien slēgtajā sēdē iepazinās ar ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia ziņojumu par nacionālo lidsabiedrību airBaltic un tās finansiālo situāciju, žurnālistiem pēc slēgtās sēdes pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Valdībā tika uzklausīts Prudentia ziņojums, kā arī ieteikumi valsts pārstāvjiem padomes apstiprināšanai akcionāru sapulcē, viņš sacīja un piebilda, ka sēdē valdība pieņēma lēmumu, kā valsts pārstāvjiem rīkoties akcionāru sapulcē, un uzsvēra, ka pats galvenais uzdevums akcionāru sapulcē, kas plānota 25.jūlijā, ir apstiprināt jaunu airBaltic padomi.
Augulis informēja, ka valsts airBaltic padomē atkārtoti virzīs jau esošos pārstāvjus. Tādējādi, pēc ministra teiktā, atkārtoti airBaltic padomē valsts virzīs Gintu Kiršteinu, Santu Glāznieci un Raiti Tukānu.
«Galvenais uzdevums, kas ir pašlaik Prudentia, ir izvērtēt esošo situāciju un visas iespējas. Galvenais, lai kompānija varētu attīstīties turpmāk,» norādīja ministrs un, atsaucoties uz Prudentia ziņojumu, minēja, ka airBaltic pašlaik nodrošina 1,4 līdz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp desmit tūkstošus darbavietu, tādējādi valdībai ir svarīgi nodrošināt kompānijas attīstību un izaugsmi.
Augulis pastāstīja, ka nākamajā valdības sēdē 26.jūlijā plānots skatīt arī konsultāciju firmas PriceWaterhouseCoopers ziņojumu, kā arī Prudentia gala ziņojumu. Viņš paskaidroja, ka otrdien slēgtajā sēdē valdība izskatīja Prudentia ziņojumu kā projektu, taču Satiksmes ministrijā jau patlaban ir parakstīts un iesniegts arī oficiālais gala rezultāts, kas tiks izskatīts nākamajā valdības sēdē.
Jau vēstīts, ka valdība 5.jūlija slēgtajā sēdē nolēma piesaistīt finanšu speciālistu, kas izvērtētu, kā nodrošināt airBaltic likviditāti. Satiksmes ministrs jūlija sākumā sacīja, ka darbu veiks ieguldījumu brokeru sabiedrība Prudentia un tā ar piedāvājumu varētu nākt klajā jūlija beigās.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis iepriekš žurnālistiem paskaidroja, ka airBaltic darba grupa, kas izveidota visu ar aviokompānijas darbību saistīto jautājumu koordinēšanai valdības līmenī, ir valsts pārvaldes darba grupa un tajā nav tāda līmeņa finansistu, kas varētu sīki vērtēt uzņēmuma dažādas attīstības iespējas un iespējamos finanšu darījumus. Tādēļ pieņemts lēmums par finanšu konsultanta piesaisti.
Iepriekš Augulis klāstīja, ka viena no iespējām likviditātes nodrošināšanai ir kompānijas pamatkapitāla palielināšana, lai tā varētu nodrošināt tālāko darbību, taču ir arī citi priekšlikumi, kurus finanšu eksperti izvērtēs un sniegs valdībai redzējumu par nepieciešamajām tālākajām darbībām. Uz jautājumu, vai būtu iespējama situācija, ka airBaltic tiek ieguldīti valsts līdzekļi, Augulis atbildēja, ka Satiksmes ministrijai šādu līdzekļu nav. Pēc viņa teiktā, atbildība par kompānijas likviditāti jāuzņemas privātā kapitāla pārstāvjiem, taču paralēli tam valdība ar ekspertu palīdzību vērtēs visus iespējamos tālākās rīcības variantus.
Augulis arī informējis, ka airBaltic zaudējumi 2011.gada piecos mēnešos veido aptuveni 13 miljonus latu.
Ziņots arī, ka patlaban airBaltic padome nav lemtspējīga, jo privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) izvirzītie pārstāvji airBaltic padomē – Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks – 21.jūnijā atkāpās no padomes locekļu pienākumu pildīšanas. Tādējādi tagad padomē ir palikuši trīs no valsts puses izvirzītie padomes locekļi.
Kompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.