Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde apturējusi organizētas cigarešu kontrabandas grupas darbību. Izņemtas 6 880 000 cigaretes Premjer, četri transportlīdzekļi, viena piekabe un veiktas vienpadasmit kratīšanas.

Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, veicot ilgstošas operatīvās darbības un pārbaudot operatīvo informāciju par cigarešu kontrabandas regulāru organizēšanu, 2013. gada 11. jūnijā veica kādai Latvijas Republikā reģistrētai komercsabiedrībai piederošas teritorijas pārbaudi Varakļānos, informē Finanšu ministrija.

Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka teritorijā notiek valstī nelegāli ievesto cigarešu Premjer pārkraušana no automašīnas DAF uz citu transportlīdzekli. Minētās cigaretes Latvijas teritorijā tika ievestas no Baltkrievijas caur Pāternieku muitas kontroles punktu. Pārbaudes rezultātā tika pārtraukta kontrabandas ceļā ieviesto cigarešu Premjer (6 880 000 gab.) ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām pārkraušana un tālāka realizācija, tādējādi novēršot kaitējumu valsts budžetam aptuveni 722,4 tūkstošu latu apmērā.

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Rīgas domes priekšsēdētājs sasaucis Rīgas domes ārkārtas sēdi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks pirmdien, 29. septembrī sasauks Rīgas domes ārkārtas sēdi, tā kā šā gada 24. septembrī LR Finanšu ministrija (FM) pieprasīja Rīgas domei līdz 29. septembra pulksten 10.00 akceptēt vai noraidīt ministrijas izstrādāto vienošanās protokolu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 2009. gadam.

Vienošanās protokolā tostarp ir noteikta iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. LR FM izstrādātais nodomu protokols paredz, ka Rīgai nākamā gada iemaksas pieaugums būtu lielāks par 15 miljoni latu, salīdzinot ar šo gadu, jeb varētu sasniegt 68.1 miljonu latu.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki uz Bauskas šosejas pārtvēruši nelegālo cigarešu pārvadātāju, pie kura atrasti 170,8 tūkstoši nelegālo cigarešu, informē VP.

Aizturēti divi vīrieši un atsavināts kravas mikroautobuss.

Šā gada novembra otrajā pusē VP ENAP darbinieki pārbaudīja operatīvo informāciju par kādu vīrieti, kurš policijas uzmanības lokā bija nonācis saistībā ar aizdomām par nelegālo cigarešu pārvadāšanu.

Pārbaudes ietvaros uz Bauskas šosejas tika apturēts kravas mikroautobuss, kura kravas nodalījumā tika atrastas 140 000 Premjer markas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes preču zīmēm, bet salonā vēl 200 “Kiss Dream” markas cigaretes bez akcizēto preču uzlīmēm. Uzreiz arī tika aizturēts kravas mikroautobusa šoferis – kāds 1967.gadā dzimis vīrietis.

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 153 200 kontrabandas cigarešu ievešanu, informē VID.

2016.gada 22. decembrī Kārsavas muitas kontroles punktā no Krievijas Federācijas iebrauca kravas vilciens. Vilciena sastāva skenēšanas rezultātā muitas amatpersonas konstatēja 30 cm dziļumā zem akmeņoglēm paslēptus iepakojumus. Tajos atradās 100 000 PREMJER markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Savukārt šī gada 24. decembrī Indras muitas kontroles punktā tika veikta no Baltkrievijas Republikas iebraukuša kravas vilciena kontrole. Kontroles rezultātā muitas amatpersonas sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām vienpadsmit vagonu rāmja konstrukcijās konstatēja no muitas kontroles noslēptas 37 200 NZ markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Diennakts laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki uz austrumu robežas novērsuši kārtējos trīs mēģinājumus nelegāli ievest cigaretes.

Kopumā mēģināts ievest 19,8 tūkst. dažādu marku cigarete ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes markām. Tās bija paslēptas automašīnās speciāli izveidotos slēpņos.

Terehovas muitas kontroles punktā kādas vieglās automašīnas durvīs un sēdekļu konstrukcijā atrasti 6,16 tūkst. nedeklarētu dažādu marku cigarešu ar Krievijas akcīzes markām.

Savukārt Silenes muitas kontroles punktā padziļinātai kontrolei tika novirzīta pa «zaļo koridoru» Baltkrievijas robežu šķērsojoša vieglā automašīna. Pārbaudes gaitā atklājies, ka Lietuvas pilsonis savā automašīnā ir noslēpis 3,24 tūkst. nedeklarētu Premjer un Magnat markas cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām.

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 1 820 200 gab. cigarešu kontrabandu, informē VID.

Šī gada 3.decembrī Terehovas muitas kontroles punktā, veicot no Krievijas Federācijas iebraukušas automašīnas ar kokogļu kravu kontroli, muitas amatpersonas atklāja, ka iepakojumos kokogļu vietā atrodas cigaretes. Cigaretes bija iepakotas melnos plēves maisos, kas savukārt bija ievietoti papīra maisos ar marķējumu «kokogles». Vairākos maisos cigaretes bija apbērtas ar kokoglēm. Padziļinātās kontroles rezultātā tika izņemti 1 722 200 gab. FEST markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Šī gada 6.decembrī Indras muitas kontroles punktā no Baltkrievijas Republikas iebrauca kravas vilciens. Vilciena sastāva fiziskās kontroles gaitā sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām vienā pusvagonā tika atklāti divi akmeņoglēs ierakti iepakojumi ar 18 000 gab. cigarešu PREMJER ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, novērsa mēģinājumu nelegāli pārvietot 1,9 miljonus cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Cigaretes bija noslēptas kravas vilcienu vagonos, informē VID.

Sestdien, 1.jūnijā, Indras muitas kontroles punktā muitas amatpersonas sadarbībā ar Valsts robežsardzes darbiniekiem, veicot Latvijā iebraucošo kravas vilcienu vagonu kontroli, konstatēja, ka kādā vagonā ar ogļu kravu ir izveidota slēptuve, kurā atradās ar polietilēna plēvi aptītās kartona kastēs iepakotas cigaretes.

Kontroles rezultātā tika izņemti 390 tūkstoši cigarešu Fest, 220 tūkstoši cigarešu NZ un 50 tūkstoši Premjer markas cigarešu. Savukārt cita kravas vilciena tukšā vagonā tika atrasti un izņemti 1,24 miljoni cigarešu Premjer. Abos kravas vilcienos atklātās cigaretes bija marķētas ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, novērsa mēģinājumu nelegāli pārvietot teju 18 tūkstošus Premjer markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, kas bija paslēptas vieglās automašīnas konstrukcijās.

2013. gada 30. martā VID Silenes muitas kontroles punktā muitas amatpersonas veica padziļināto fizisko kontroli kādai vieglajai automašīnai Renault Megane, ko vadīja 51 gadu vecs Latvijas pilsonis. Kontroles laikā, izņemot aizmugurējos sēdekļus un paceļot grīdas apšuvumu, VID muitas amatpersonas konstatēja, ka automobilī ir pārbūvēta grīda un zem metāla plāksnes ir noslēptas cigaretes.

Turpinot kontroli, tika atklāts, ka arī automašīnas bagāžas nodalījumā aiz apšuvuma izveidotās lūkās atrodas cigaretes.

Kontroles rezultātā tika izņemtas 17 940 Premjer markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Augstākās tiesa apmierinājusi gaļas ražotāja SIA Servilat prasību pret citu gaļas produktu ražotāju SIA Kuršu Zeme par preču zīmes Nostaļģija nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu.

Tiesa aizliedza SIA Kuršu Zeme preču zīmes prettiesisku izmantošanu, tai skaitā, lietot apzīmējumu No Algia uz precēm vai to iepakojuma, piedāvāt, laist tirgū un uzglabāt attiecīgās preces šādiem nolūkiem, kā arī veikt jebkādu komercdarbību saistībā ar minēto apzīmējumu.Tāpat SIA Kuršu zeme aizliegts izmantot dažādas grafiskas zīmes - No salikumu, kas līdzīgs ar sirpja un āmura savienojumam, kas apgriezts par 180 grādiem.

Tiesa arī uzlika par pienākumu SIA Kuršu Zeme trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža pilnībā izņemt no tirdzniecības un iznīcināt preces, kas marķētas ar apzīmējumu No Algia. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams 10.oktobrī un pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

Bebru aizsprosti, nefunkcionējoša meliorācija, kā arī aizsargjoslas gar upēm var kļūt par iemeslu ievērojami augstākam nekustamā īpašuma nodoklim.

Pagaidām arī nav skaidrs, pēc kādas metodikas tiks aprēķināta lauksaimniecībā apstrādājamā zeme.

Vairāki nelielie zemes īpašnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas līdzās ūdenstecēm un kuras mēdz pārplūst pavasaros un rudeņos, kā arī bebru uzcelto aizsprostu dēļ uzskata - šajā jautājumā ļoti daudz būs atkarīgs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piemērojamās metodikas – kā tiks rēķināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme – no kopējā īpašuma platības vai atsevišķi katram zemes gabalam.

DB jau rakstīja, ka Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti ir vismaz 70% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nevis 30%, kā noteikts līdz šim. Šis priekšlikums bija vērsts uz dīvānzemnieku izdzīšanu no komforta zonas un mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemi.

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.