Strasbūra, 5. septembris - Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle, komentējot Parlamenta šodien pieņemto rezolūciju par Eiropas Komisijas 2006. gada novembrī ieviestajiem ierobežojumiem šķidrumu pārvadāšanai aviopašažieru rokas bagāžā, norāda, ka, lai gan vajadzība pēc pasažieru drošības garantēšanas un jebkādu iespējamo risku novēršanas ir liekama pirmajā vietā, tomēr spēkā esošie ierobežojumi būtu regulāri pārskatāmi un uzlabojami. "Pēc gandrīz gada, kopš ierobežojumi ir stājušies spēkā, Komisijai ir pienācis laiks izvērtēt, vai ieviestie noteikumi gan papildu izmaksu, gan pasažieriem radīto neērtību un zaudējumu ziņā ir samērojami ar no tiem iegūto pievienoto vērtību", norāda deputāts. "Tomēr, Parlaments, šodien nobalsojot par ieteikumu šos noteikumus atcelt, ja Komisija nekonstatē neapstrīdamus faktus par labu regulas saglabāšanai, ir pārsteidzīgi uzņēmies politisku atbildību par lidojumu drošības līmeņa pazemināšanos."

R. Zīle: "Lielākā problēma, kuras dēļ cieš pasažieri, ir informācijas trūkums. Jāatzīst, ka ieviešot šos papildu drošības pasākumus, netika paredzēta pietiekama skaidra un efektīva pasažieru informēšanas kārtība par jaunajiem noteikumiem, lai cilvēki jau laicīgi zinātu, kas drīkst atrasties viņu rokas bagāžā, un kas - nē. Eiropas lielākajās lidostās, piemēram, Frankfurtē un Amsterdamā, pasažieriem joprojām katru nedēļu tiek konfiscēti vairāki tūkstoši litru alkoholisko un parfimērijas šķidrumu", uzsver deputāts.

Otra, pēc Zīles domām, nopietnākā problēma skar tax-free veikalos iegādātās preces. "Šie noteikumi attiecas uz visiem pasažieriem, kas izlido no ES lidostām uz jebkuru vietu pasaulē, arī uz tranzīta pasažieriem. Kamēr ES lidostās esošie tax-free veikali ar īpaši aiztaisāmiem maisiņiem nodrošina nepieciešamās drošības prasības pasažieru iegādātajiem šķidrumiem, lidostās ārpus ES nav prasību pirkumus iesaiņot īpašā iesaiņojumā. Līdz ar to, ielidojot ES, pasažieriem preces tiek konfiscētas. Eiropas Komisijai ir jāatrod veids, kā saskaņot drošības prasības ar ne-ES valstu lidostām, lai neciestu nedz tax-free veikali, nedz pasažieri. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša, ar trešajām valstīm saskaņota formāta iepakojuma ieviešana tax-free veikalos iegādāto šķidrumu drošai pārvadāšanai", skaidro R. Zīle.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Zinātnieki izstrādājuši ātri darbojošos tehnoloģiju, kas spēj atklāt šķidruma sastāvu, tādējādi nosakot, vai šķidrums var tikt izmantots sprāgstvielu izgatavošanai. Ja šī metode tiktu komercializēta, varētu tikt atcelts gadiem ilgie ierobežojumi attiecībā uz šķidrumu ienešanu lidmašīnās, ziņo BBC.

Uz gaismu balstītā tehnoloģija izmanto salīdzinoši lētas komponentes un var ticami identificēt virkni šķidrumu vienā sekundes piektdaļā, apgalvo vācu zinātnieki, kas izstrādājuši šo tehniku.

BBC raksta, ka patiesībā ir virkne dažādu tehnoloģiju, kuras varētu ieviest lidostās šķidruma sastāva noteikšanai. To skaitā ir kodolmagnētiskā spektroskopija, kas izmanto ķīmiskā kodola magnētiskās īpašības, lai iegūtu informāciju par paraugu. Taču visas no esošajām tehnoloģijām ir vai nu pārāk dārgas, vai arī to reāla pielietošana prasa pārāk ilgu laiku, lai veiktu praktiskās pārbaudes tūkstošiem bagāžas vienību.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai pārskatīt regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu pārvadāšanai aviotransportā, un, ja netiek konstatēti neapstrīdami fakti par šo noteikumu efektivitāti, regulu atcelt.

Šāds viedoklis izteikts šodien ar 464 balsīm par, 159 pret un, 70 balsīm atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti vienlaikus uzsver, ka atbalsta visus "reālajai situācijai atbilstošos" un "samērīgos" pretterorisma drošības pasākumus aviācijā, lai minimizētu risku.

Tomēr Eiropas Parlaments pauž bažas, ka 2006. gada novembrī Eiropā ieviestie noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu aviopasažieru rokas bagāžā nav proporcionāli mērķim proti, lielākai drošībai, ko ar šiem pasākumiem bija cerēts sasniegt. Rezolūcijā noradīts, ka, kontrolējot rokas bagāžas šķidrumus ar rentgena iekārtu, nevar konstatēt, vai šķidrums ir sprāgstviela. Deputāti arī atzīmē, ka noteikumi nav īstenoti vienādi un konsekventi visās Eiropas Savienības lidostās.

Ir iegūts apstiprinājums tam, ka lidmašīnas atliekas, kas atrastas ūdenī 650km no Brazīlijas krasta, ir no pazudušās Francijas aviokompānijas lidmašīnas. Turklāt nākusi atklātībā informācija, ka dažas dienas pirms lidmašīnas pazušanas Air France draudēts ar bumbas ievietošanu.

Saskaņā ar foxnews.com rakstīto tikusi aizkavēta Air France lidmašīnas, kurai bija jādodas no Buenosairesas uz Parīzi, pacelšanās pēc tam, kad aviokompānija saņēma telefoniskus draudus par bumbas ievietošanu. Tas noticis tikai dažas dienas pirms mistiskās citas lidmašīnas pazušanas.

Policija un lidostas darbinieki 27.maija vakarā Buenosairesas Ezeiza lidostā pavadījuši 90 minūtes, meklējot lidmašīnā sprāgstvielas, taču neko neesot atraduši. Lidmašīnas pārmeklēšanas laikā pasažieri no lidmašīnas neesot evakuēti un vēlāk veiksmīgi ieradušies galamērķī Parīzē.

Taču dažas dienas vēlāk mistiski pazuda cita Air France lidmašīna, kuras atliekas tagad atrastas okeānā.

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko cigarešu šķidrumus, to sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus - norādīts ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Parlamentārā sekretāre deputātiem norādījusi, ka, “ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Vadoties no 2022. gada vienpadsmit mēnešu datiem, tie kopumā gadā varētu veidot apmēram 10 milj. eiro, kā arī palielināsies šo produktu pārrobežu tirdzniecība, kas ir legāla darbība, tādēļ nav kontrolējama un nelegālā aprite, kas prasītu papildu valsts budžeta izdevumus kontroles procedūru izstrādei un pasākumu veikšanai, un veltīgi būs iztērēti valsts līdzekļi, ieviešot jauno akcīzes preču deklarēšanu un marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām”.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt atcelti ierobežojumi pasažieriem lidmašīnās ienest vairāk nekā 100 ml šķidruma. Tas varētu būt iespējams, pateicoties jaunām tehnoloģijām, raksta telegraph.co.uk.

Jau nākamgad vairākās Eiropas Savienības (ES) lidostās tiks uzstādīti jaunas paaudzes skeneri, kuri spēs noteikt vai šķidrums ir sprādzienbīstams vai nē. Pēc izmēģinājumiem tiks spriests par iespēju atcelt ierobežojumus attiecībā uz šķidrumu daudzumu, ko pasažieri drīkst ienest lidmašīnās.

Nu jau vairāk nekā divus gadus aviopasažieriem aizliegts lidmašīnas kabīnē ienest vairāk par 100 ml šķidruma, turklāt tam ir jāatrodas plastikāta maisiņā.

Viens šāds jaunās paaudzes skeneris maksā vairāk nekā 100 tūkst. Lielbritānijas mārciņu (76.4 tūkst. latu).

Šodien, 30. janvārī, Latvijas Zaļais punkts (LZP) sadarbībā ar veikalu tīklu Narvesen, uzņēmumu Getz Bros. & Co (Latvia) Ltd. un otrreizējo izejvielu apsaimniekotāju Eko Reverss uzsāk pilotprojektu. Tā gaitā pie Narvesen veikaliem degvielas uzpildes stacijās K. Ulmaņa gatvē 84 un Lucavsalas ielā 1 Rīgā, kā arī Upesgrīvas ielā 1 Mārupē tiek novietoti pirmie šķirošanas konteineri, kas paredzēti vējstiklu mazgāšanas šķidruma tukšajām kanniņām.

Savāktajās kanniņās uzņēmums Getz Bros & Co (Latvia) Ltd. atkārtoti pildīs PitStop vējstiklu mazgāšanas šķidrumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pirmie šķirošanas konteineri novietoti pie trim Narvesen veikaliem. Ja iedzīvotāji būs atsaucīgi, tad turpmāk līdzīgi konteineri tiks novietoti arī citās degvielas uzpildes stacijās, sola projekta īstenotāji.

Šķirošanas konteineros savāktās kanniņas Eko Reverss nogādās Getz Bros. & Co. (Latvia) Ltd., kas šajās kanniņās pēc to apstrādes no jauna pildīs vējstiklu mazgāšanas šķidrumu. Atkārtotai uzpildīšanai var izmantot tikai nebojātas kanniņas, tāpēc iedzīvotāji konteineros ir aicināti mest tikai tukšas un nesaplacinātas kanniņas. Kanniņas drīkst būt bez korķa, jo ražošanas līnijā, iepildot šķidrumu, katrai kanniņai uzliks jaunu korķi.

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Latvijas pievienošanās Šengenas valstīm no nākamā gada pavērs vēl nebijušas iespējas jau tā strauji augošajam aviācijas biznesam Latvijā.

To Db apstiprināja nozares eksperti, uzsverot, ka «vienotā debesu telpa» motivēs iedzīvotājus iegādāties gan lidmašīnas, gan attīstīt lidlaukus. SM pārstāvji norāda, ka Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam būtiski sekmēs avionozares izaugsmi, jo tiks mazināti birokrātiskie šķēršļi, piemēram, tām lidmašīnām, kas ielidos no Šengenas līguma valstīm, nebūs nepieciešama robežkontrole. Tās varēs pacelties vai nolaisties jebkurā sertificētā lidlaukā. «Tā kā Latvija no decembra būs Šengenas zonā un būs iespējams no jebkuras pļavas pacelties un aizbraukt uz Vāciju, domājams, ka privāto lidmašīnu tirdzniecībai ir labas perspektīvas,» norāda pilotu skolas VIPilots direktors Igors Gusts. Arī lidlauku īpašnieki redz labas biznesa iespējas. «Lidmašīnu izmantojums vēl vairāk augs ar 2008. gadu, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam, jo tad bez robežkontroles varēs aizlidot, piemēram, no Cēsīm uz Kauņu, kaut vai pēc alus,» norāda Cēsu lidlauka saimnieks Gundars Skudriņš.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Eiropas lielākais lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja, ka šajā gadā tā ir saņēmusi pasūtījumus par 1 100 lidmašīnām, ziņo Telegraph.

Dubaijas izstādē kompānija Airbus ir pārdevusi vairāk nekā 160 lidmašīnas. Par 13,5 miljardiem USD kompānija DAE Capital pasūtīja 100 Airbus lidmašīnas, aviokompānija Air Arabia pasūtīja 34 A320 lidmašīnas, bet aviokompānija Arabian Airlines pasūtīja 22 A320 lidmašīnas.

Jāatzīmē, ka kompānija DAE Capital ir nolēmusi pasūtīt vēl 100 lidmašīnas, bet lidmašīnas kompānija pasūtīs no Airbus konkurenta Boeing.

Dubaijas izstādē lidmašīnas tika iepirktas par vairāk nekā 82 miljardiem USD.

30. jūnijs

Rīga, 2007.gada 29. jūnijs - ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija ar prieku uzaicina apmeklētājus aplūkot divas A-10 kaujas lidmašīnas un kravas lidmašīnu C-130 Rīgas Starptautiskajā lidostā 30.jūnijā no 14:00 līdz 16:00. Visiem interesentiem lūdzam ierasties C terminālā (jaunā lidostas daļa), no kurienes caur drošības pārbaudi dosieties tālāk uz lidmašīnu apskati.

1. jūlijs

Nākamajā dienā, 1.jūlijā, trīs lidmašīnas pārlidos pāri Daugavai (Rīgā) un Jūrmalas pludmalei plkst. 16:45. Lidmašīnas būs redzamas Jūrmalā, visā pludmalē, savukārt Rīgā - virs Daugavas.

Šos pasākumus ASV vēstniecība Latvijā organizē sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju kā NATO sadarbības partneri. Lidmašīnas Latvijā ieradīsies no Gaisa spēku 81. eskadriļas Vācijā. A-10 kaujas lidmašīnas Thunderbolt (zibens bultas) tiek izmantotas kā triecienlidmašīnas Irākā un Afganistānā. A-10 lidmašīnas lieto tikai ASV Gaisa spēki, un šī būs pirmā reize, kad tās redzēsim Latvijā. Savukārt, kravas lidmašīnas C-130 galvenokārt izmanto kravu pārvadāšanai. C-130 lidmašīnām ir arī papildus funkcijas aizsardzības, izpētes un glābšanas operācijās.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.