Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air izsludina jaunu maršrutu no Rīgas uz Kijevu Ukrainā.

Jaunais maršruts no 2019. gada 2. marta būs pieejams trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Cena būs sākot no 24,99 eiro.

Pirmais Wizz Air lidojums no Rīgas notika 2010. gada martā, un kopš tā laika ar Wizz Air uz Latviju un no tās ir lidojuši vairāk nekā 1,9 miljoni pasažieru. 2014. gadā Wizz Air izveidoja bāzes vadību Latvijas galvaspilsētā un tagad Rīgas lidostā ir izvietotas divas Airbus A320 lidmašīnas. Wizz Air Latvijā klientu apkalpošanā nodarbina vairāk nekā 70 apkalpes locekļus. 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos, vairāk nekā 370 000 pārvadāti Latvijas pasažieri, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Aviācijas nozares speciālistu slepeni pētījumu liecina, ka Francijas aviokompānijas Air France lidmašīnas aviokatastrofas piedzīvo krietni biežāk nekā citu Rietumvalstu aviokompāniju lidaparāti.

Par to ziņo Vācijas žurnāls Spiegel, kura rīcībā nomākuši šie pētījumi. Tajos Air France tiek pārmesta nepietiekama drošības politika aviokompānijas lidmašīnām.

Pēdējā aviokatastrofa ar Air France lidmašīnām notikusi pavisam nesen, kad katastrofu Atlantijas okeānā piedzīvoja Airbus A330 lidaparāts. Aprēķini liecina, ka Air France uz 1 miljonu lidojumiem zaudē 1.26 lidmašīnas, kas ir 4 reizes augstāks rādītājs nekā citām aviokompānijām. No 19 Airbus lidmašīnām, kas kopš 1988. gada piedzīvojušas aviokatastrofas, 3 piederējušas Air France, bet vēl viena tās vēlākai meitas kompānijai Air Inter.

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air šogad no Rīgas lidostas plāno pārvadāt 348 000 pasažieru, šodien žurnālistiem sacīja Wizz Air komercdirektors Ģerģs Abrāns.

Pagājušajā gadā Wizz Air no Rīgas pārvadāja 230 000 pasažieru.

Sākotnēji Wizz Air Rīgas lidostā atklājis bāzi ar vienu jaunu Airbus A320 lidmašīnu un vienlaikus sāks lidojumus četros jaunos maršrutos.

Jaunie maršruti būs no Rīgas uz Barselonu Spānijā, Donkasteru Šēfildu Lielbritānijā, Dortmundi Vācijā un Parīzi (Bovē) Francijā, kā arī Wizz Air palielinās reisu biežumu uz Londonu (Lutonu) Lielbritānijā un Oslo (Torpu) Norvēģijā. Cenas būs, sākot no 14,99 eiro.

Abrāns sacīja, ka šī Wizz Air ir jau 17.bāze. «Līdztekus papildus radītajām ceļošanas iespējām Latvijas tirgū esam arī izveidojuši Latvijā vairākas jaunas darbavietas gan Wizz Air, gan arī pie saviem biznesa partneriem,» sacīja Abrāns.

Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem, ceturtdien aģentūrai AFP pavēstīja avots tiesībsargājošās iestādēs.

Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā.

Avots neatklāja Latvijas bankas nosaukumu.

Vietne France Offshore sevi raksturo kā juristu un grāmatvežu tīklu, kas palīdz izveidot ārzonas kompānijas un banku kontus.

Francijas varasiestādes izmeklēšanu par vietnes darbību veic kopš 2011.gada jūlija.

France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011.gada februārī.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

Francijas lidsabiedrība Air France trešdien paziņoja, ka pagājušajā mēnesī pilotu rīkotais divu nedēļu streiks kompānijai izmaksājis aptuveni 500 miljonus eiro.

Ņemot vērā streika laikā zaudētos ienākumus un ietekmi, ko radīs neapmierināto pasažieru lēmums turpmāk neizvēlēties aviokompānijas pakalpojumus, šim gadam radītais trieciens veido 500 miljonus eiro, norāda Air France.

«Mums nepieciešamas vēl dažas dienas, lai pilnībā pabeigtu mūsu aplēses. Taču mēs domājam, ka uz trešo ceturksni radītā ietekme veidos 320-350 miljonus eiro,» vēsta lidsabiedrība.

Vienlaikus Air France brīdina, ka radītā ietekme būs jūtama gan šā gada pēdējā ceturksnī, gan nākamā gada pirmajā pusē, aviokompānijai cenšoties atgūt tās reputāciju.

«Mēs panācām nelielu ietaupījumu, piemēram, ar aviācijas degvielu, jo lidmašīnas neizlidoja,» norāda Air France. «No otras puses, mums bija papildu izdevumi - pasažieru izmitināšana, kompensācijas vai biļešu pirkšana no mūsu konkurentiem daļai mūsu pasažieru, un ne vienmēr mēs ieguvām labāko cenu.»

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air noslēgusi pirmo līzinga līgumu ar CCB Financial Leasing par 11 Airbus lidmašīnām A321ceo1 un šis ir līdz šim lielākais aviokompānijas līzinga līgums, informē uzņēmumā.

Šo lidmašīnu piegāde Wizz Air ir paredzēta 2016. un 2017.gadā.

Šis līgums turpina paplašināt Wizz Air un Ķīnas finansistu sadarbību, norāda Wizz Air vadītājs Jožefs Vāradi.

Savukārt CCB Financial Leasing prezidents Vans Cjans izteicis gandarījumu «par tik svarīgu klientu, kāds ir Wizz Air». Ķīnas Celtniecības bankas internacionalizācijas stratēģijas ietvaros CCB Financial Leasing turpināšot paplašināt klātbūtni pasaules aviācijas līzinga tirgū, izmantojot savu Īrijas platformu.

Šis līgums atbilstot Wizz Air pārdošanas ar atpakaļ saņemšanu nomā uzņēmējdarbības modelim, kad uzņēmums tieši vienojas un noslēdz līgumu ar Airbus par jaunām lidmašīnām un pēc tam noslēdz līgumu ar iznomātāju par pārdošanu ar atpakaļ saņemšanu nomā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) komercdirektora Tero Taskilas pāriešana uz Igaunijas nacionālo lidsabiedrību Estonian Air ir nopietns zaudējums airBaltic, sacīja aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Vienlaikus tas esot labs ieguvums Estonian Air.

«Lielā mērā tieši Taskilas nopelns bija airBaltic stratēģijas maiņa, Rīgas izveidošana par reģionālo pārvadājumu centru, aktīva airBaltic darbība Somijas tirgū,» sacīja eksperts.

Šis gadījums vēlreiz parādot, ka airBaltic darbojas brīvā tirgū, kur jākonkurē par labiem vadītājiem, tāpēc Latvijas valsts mēģinājumi noteikt ierobežojumus šīs kompānijas darbinieku algām, piemēram, diskusija par pilotu algām un sociālajām iemaksām, vai cita veida ierobežojumu noteikšana airBaltic vadošajam personālam pazeminot uzņēmuma konkurētspēju.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Francijas nacionālā aviokompānija Air France otrdien paziņoja, ka darbinieku kopš februāra rīkotie streiki lidsabiedrībai izmaksās 170 miljonus eiro.

«Ietekme uz Air France pamatdarbības peļņu, ko radījuši kopumā septiņas dienas ilgušie streiki no 22.februāra līdz 11.aprīlim, tiek lēsta 170 miljonu eiro apmērā,» norāda aviosabiedrība.

Sagaidāms, ka streiki turpināsies arī otrdien un trešdien. Air France vēsta, ka otrdien atcelts tiks katrs ceturtais reiss.

Lidsabiedrības darbinieki jau rīkojuši streikus 22.februārī, 23.martā, 30.martā, 3.aprīlī un 8.aprīli, kā arī plāno streikot 17., 18., 23. un 24.aprīlī.

Air France darbinieki pieprasa atalgojuma palielināšanu par 6%. Arodbiedrības norādījušas, ka lidsabiedrībai 2017.gadā bijuši labi rezultāti, tāpēc labumu vajadzētu gūt arī darbiniekiem.

Savukārt Air France vadība uzstāj, ka pieaugošas konkurences apstākļos nevar atļauties maksāt augstākas algas.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Lidsabiedrība Air France trešo dienu pēc kārtas piedzīvo gaisa kuģu apkalpes streikus – lielākā daļa lidmašīnu veic lidojumus pilnā apmērā, tomēr daļa lidmašīnu var uzņemt vien simts pasažieru, vēsa thelocal.fr.

Gaisa kuģu apkalpe protestē pret darba apstākļiem - streika laikā daudzas Air France lidmašīnas uzņem vien ierobežotu skaitu pasažieru, lai apkalpes skaits atbilstu lidojuma drošības prasībām. Rezultātā daļa lidotgribētāju netiek uzņemti lidmašīnās, un tās paceļas gaisā tikai ar 50% vietu aizpildījumu.

Viens no diskusiju tematiem starp aviopārvadātāju Air France un tā darbinieku pārstāvjiem, ir Air France plāns samazināt gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu garākos pārlidojumos.

Air France sākuši streikot laikā, kas Francijā ir diezgan noslogots – Francijas skolēniem ir brīvlaiks un otrdien ir brīvdiena visā valstī, un daudz strādājošie ir brīvdienās arī pirmdien.

Saskaņā ar jaunāko informāciju pazudušās Air France lidmašīnas atliekas tomēr joprojām nav atrastas, ziņo news.sky.com.

Brazīlijas gaisa spēki izplatījuši informāciju, ka atliekas, kas tika atrastas okeānā, tomēr nav no mistiski pazudušās Airbus A330.

Brazīlijas gaisa satiksmes kontroles direktors Ramons Kardozo sacījis: «Līdz šim brīdim nekāds materiāls no lidmašīnas nav atrasts.» Atliekas, kas tika uzskatītas, ka ir no pazudušās Air France lidmašīnas tomēr, visticamāk, ir kāda kuģa atlūzas. Tās bijušas no koka, bet lidmašīnai nav bijušas koka sastāvdaļas.

Kopš lidmašīnas pazušanas pagājušas jau piecas dienas.

Viļņas mēra iniciētajai lietuviešu lidsabiedrībai Air Lituanica nav izdevies atrast stratēģisko investoru, tomēr aviokompānija noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju Estonian Air, vēsta BBN.

Viļņas mēra Artura Zuokas virzītā aviokompānija savu pirmo lidojumu uz Briseli plāno 30. jūnijā, savukārt lidojumi uz Amsterdamu tiks veikti jūlija sākumā. No Estonian Air lietuviešu aviokompānija līdz 2015. gada beigām īrēs lidmašīnu Embraer 175.

Biļetes uz lidojumiem jau tiek pārdotas, izmantojot Estonian Air biļešu iegādes sistēmu. Pati Estonian Air, kā jau iepriekš vēstīts, pašlaik meklē izdzīvošanas iespējas. Estonian Air šā gada pirmajos piecos mēnešos pārvadājusi 220,9 tūkstošus pasažieru, kas ir par aptuveni trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad Estonian Air pasažieru skaits bija 323,2 tūkstoši. Maijā Estonian Air piedāvāto sēdvietu skaits lidmašīnās ir par aptuveni 45,5% mazāks nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, un par aptuveni 23% mazāks nekā 2011. gada maijā.

Igaunijas valdība izlēmusi aizdot nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air 8,3 miljonus eiro, lai ļautu saglabāt aviokompānijai tās maršrutu tīklu, informē BBN.

Tāpat nolemts, ka, līdz 2013. gada 1. janvārim Igaunijas Ekonomikas ministrija prezentēs valsts lūgumu pēc atbalsta Eiropas Komisijā.

Līdz nākamā gada 28. februārim ministrijai būs jāprezentē valdībai Estonian Air restrukturizācijas plāns.

Līdzekļi aviokompānijas vajadzībām tiks ņemti no rezervju fonda.

Tajā pašā laikā, kamēr valdība lēmusi aviokompānijai piešķirt miljonus, lidsabiedrība slēgusi jaunu vienošanos ar Estonian Air Salona apkalpes apvienību (Estonian Air Cabin Crew Union, ESSA), kas būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Vienošanās skar darba un atpūtas laika sadalījumu, sociālās garantijas, darba apstākļus, atalgojumu un aviokompānijas un arodbiedrības attiecības.

Ungārijas lidsabiedrība Wizz Air atklājusi jaunu centru Sofijā, Bulgārijā. Šis būs uzņēmuma ceturtais specializētais tehniskās apkopes centrs Eiropā un pirmais Balkānos.

Bulgārijā iekārtotais objekts lidsabiedrībai sniedz iespēju paplašināt Airbus lidmašīnu saimes A320 vietējās tehniskās apkopes iespējas.

Jaunajā tehniskās apkopes centrā, kas ir uzbūvēts Sofijas lidostā, varēs veikt vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes procesu gadā. Lidmašīnu telpā ierīkotajās lokšņu metāla un kompozītmateriālu remontdarbnīcās darbinieki varēs izpildīt arī metālu remonta pamatdarbus.

«Šis ir mūsu pats pirmais specializētais tehniskās apkopes serviss Balkānos ar vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes sesiju jaudu. Šis ieguldījums vēl vairāk nostiprina Wizz Air saikni ar Bulgāriju un Sofiju, kā arī atbalsta papildu vietējo darbvietu izveidi,» stāsta Andrāšs Rado, Wizz Air korporatīvās komunikācijas vadītājs.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Atrastas jau 17 cilvēku, kas atradās avarējušajā aviokompānijas Air France lidmašīnā, mirstīgās atliekas, ziņo BBC.

Mirstīgās atliekas atrastas okeānā, rajonā, kur lidmašīna pazuda pagājušajā nedēļā. Šajā vietā atrastas arī lidmašīnas atlūzas, ieskaitot krēslus ar Air France logo un skābekļa maskas.

Db.lv jau rakstīja, ka lidmašīnā atradās 228 cilvēki.

Mirušo cilvēku meklēšanas operācijā iesaistīti seši kuģi un 14 lidmašīnas.

Meklējot avārijas cēloņus, tiek pārbaudīti lidmašīnas ātruma sensori, taču vēl esot pāragri teikt, ka tie ir vainojami lidmašīnas avārijā. Air France tagad veicot šo sensoru nomaiņu citām Airbus lidmašīnām.

Tapis zināms pilns Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air uzraudzības padomes sastāvs, kurā ietilps četri cilvēki, raksta ERR News.

Igaunijas Finanšu ministrija darbam Estonian Air padomē virza Erki Urvu (Erki Urva), kas iepriekš divu gadu ilgā laika posmā darbojās kā Estonian Air izpilddirektors. Tāpat Finanšu ministrija virza Tarmo Porgandu (Tarmo Porgand), Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu valdes locekli.

No Ekonomikas ministrijas puses darbam lidsabiedrības padomē izvēlēts Erki Rāsuke (Erkki Raasuke) un Mārtens Vaikmā (Marten Vaikmaa), kas abi darbojās uzņēmuma padomē laikā, kad no Estonian Air vadītāja amata tika atsaukts Tero Taskila.

Četriem padomes dalībniekiem būs jāievēl padomes priekšsēdētājs pašiem. Ekonomikas ministrs Juhans Parts (Juhan Part) pauda, ka viņš vēlētos, lai vadītāja amatā tiek atjaunots E. Rāsuke.

Vācu investors Hanss Rūdolfs Vērls ir gatavs par 500 miljoniem eiro iegādāties grūtībās nonākušo Vācijas otro lielāko aviokompāniju Air Berlin.

«Mēs smagi strādājām, lai varētu izteikt šādu piedāvājumu, saņemot palīdzību ne tikai no ekspertiem, bet arī (..) no Air Berlin darbiniekiem, pasažieriem un biznesa partneriem,» sociālajā tīklā Facebook paziņoja Vērls, kurš 2003.gadā par simbolisku summu - vienu eiro- iegādājās no aviokompānijas British Airways uzņēmumu Deutsche BA, ko pēc tam pārdeva Air Berlin.

Vērlam piederošais uzņēmums Intro svētdien piedāvāja nekavējoties samaksāt par Air Berlin 50 miljonus eiro un pēc tam vēl 450 miljonu eiro, atkarībā no tā, kā aviokompānijai klāsies.

Vērls sacīja, ka Intro vēlas iegādāties Air Berlin kā vienotu veselumu, nevis iepirkt daļas, un aicināja arī citus potenciālos pircējus, tostarp Lufthansa, Condor un TUI pievienoties viņa centieniem.