Mūsu brūkošajā dzīvē ir vainojama Latvijas un citu Eiropas valstu izaugsme – par to ir cieši pārliecināts kādas nelielas ēdnīcas īpašnieks nomaļā Lisabonas mikrorajonā, raksta laikraksts Neatkarīgā.
Valdība viņa rūpalam nule uzlikusi 23% nodokli, un izskatoties, ka uzņēmumu nāksies slēgt. Tūristi te iegriežoties tik reti, ka tiek nofotografēti un pielikti pie sienas. Savukārt pastāvīgie apmeklētāji negribot vai nespējot maksāt par ceturtdaļu lielākus rēķinus – tas jau tagad redzams, ik vakaru slēdzot kasi. Bezdarbs valstī tuvojas 16% robežai.
«Drūmu domu mākts ēdnīcas īpašnieks veras televizorā, kurā jebkurā diennakts laikā skraida futbolisti. Un šķiet bezjēdzīgi viņam skaidrot, ka Latviju vainot Portugāles likstās ir aplami,» raksta laikraksts.
Krodzinieka draugs Amancio Baptista stāstījis, ka vairāk nekā puse portugāļu dzīvo ārzemēs. Līdzīgi kā noticis un notiek ar daudziem latviešiem, arī Amancio iekritis brīvprātīgā darba slazdos. Organizācija Humana People to People viņu apkrāpusi un nevis aizvedusi uz Āfriku, bet piesavinājusies naudu, ko viņš gada laikā bija nopelnījis. Amancio biznesa plāni izčākstējuši, un šobrīd viņš turas pie tā darba, ko labi pieprot un kas joprojām ir cilvēkiem nepieciešams – taksometra vadīšanas. Jāstrādā pa 10 un 12 stundām dienā, skaidro Neatkarīgā.
Uzraksti un plakāti uz namu sienām vēstot par jau notikušiem un vēl gaidāmiem ģenerālstreikiem, taču Amancio tajos nepiedalās: «Kāda jēga bojāt sev pašiem dzīvi vēl vairāk. Tos, kuri pieņem lēmumus, šie streiki tikpat kā neskar.» Portugāles krīze esot iekodēta pašreizējā politiskajā sistēmā – valstī ir divas lielas partijas. Kā viena uzvar vēlēšanās, otrai jāaiziet opozīcijā. Ministrijās un valsts iestādēs uzreiz notiek personāla tīrīšanas. Un tauta par to dārgi maksā ik pēc pāris gadiem, raksta laikraksts.
Vienkāršie portugāļi esot pārliecināti, ka ar valdībām viņiem izcili neveicas un tieši tāpēc kaimiņiem spāņiem iet labāk. Un tāpēc maltītē jāēd spāņu kartupeļi. Šis neesot joks. Veikalos tik tiešām neesot iespējams iegādāties Portugālē audzētus kartupeļus, jo tos tirgot ir aizliegts – tāpat kā Latvijā ražot cukuru. Eksistējot pazemojošs melnais vietējo kartupeļu tirgus – it kā kartupeļi būtu kāda narkotika. Eiropas Savienības ieskatos portugāļu lauksaimniekiem jāaudzē olīvkoki un vīnogulāji.