Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Apkopota informācija par pirktākajām grāmatām Jāņa Rozes grāmatnīcās 2007.gadā, informēja SIA Jānis Roze pārstāvis Jānis Pinkulis.

Visvairāk pirktās grāmatas Jāņa Rozes grāmatnīcās 2007. gadā:

Top 10 grāmatas latviešu valodā

1. Paulu Koelju Burvja piezīmes, Jāņa Rozes apgāds

2. Edmunds Katans Sievietes un mīļākie, Tapals

3. Alekss Goldfarbs, Marina Ļitviņenko, Disidenta nāve, Dienas grāmata

4. Andris Grūtups Ešafots, Atēna

5. Jānis Brūklenis Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes, Baltic Screen

6. Filips Vehters Es, Jāņa Rozes apgāds

7. Kolīna Makkalova Pieskāriens, Zvaigzne ABC

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem a/s Ziedi JP par labu a/s Luminor Bank reģistrējis piecas jaunas komercķīlas, saskaņā ar kurām tā īpašnieki ieķīlājuši savas uzņēmuma akcijas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Lursoft izziņa liecina, ka visu jaunreģistrēto ķīlu parādnieks ir pats uzņēmums a/s Ziedi JP, savukārt ķīlas devēji ir vairākas privātpersonas. Četras privātpersonas - Uģis Kalažs, Uldis Pilveris, Juris Pilveris un Aija Pilvere-Jarovska ieķīlājuši tiem piederošās uzņēmuma akcijas, tādējādi nodrošinot prasījumus 15 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Gunta Baumane ieķīlājusi tai piederošās AS Ziedi JP akcijas, nodrošinot prasījumus 18,860 miljonu eiro apmērā. Jaunās komercķīlas reģistrētas 2. februārī un nodrošina visus a/s Luminor Bank prasījumus pret a/s Ziedi JP, kas izriet no 2012. gada kredītlīguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem. Līdz ar jauno ķīlu reģistrāciju dzēstas vairākas iepriekš 2012. un 2017. gadā reģistrētās ķīlas.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Slaucamo govju komplekss SIA Kalna Oši jau līdz šā gada beigām plāno sākt piena pārstrādes kombināta celtniecību, kurā eksportam tiks ražots sausā vājpiena pulveris, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Pilveris.

Piena kombināta izmaksas patlaban tiek aprēķinātas, tomēr tās varētu svārstīties astoņu līdz desmit miljonu latu diapazonā. Savukārt piena pārstrādes jauda plānota 1000 tonnas dienā.

«Patlaban trešajās pasaules valstīs vērojams milzīgs industriālā piena trūkums, tikmēr Baltijas valstīs un Eiropā tas lielos daudzumos paliek pāri. Tādējādi saredzam tirgus nišu, kurā var izvērsties. Specializēsimies uz industriālo sauso vājpiena pulveri, kuru varam saražot daudz lētāk nekā jebkurš no pašreizējiem piena pārstrādes uzņēmumiem, jo mums biogāzes stacijā ir lēts siltums. 10%-14% no piena pulvera ražošanas izmaksām veido siltums, kurš saimniecībā būtībā patlaban bez pielietojuma «aiziet gaisā». Otrs aspekts - nebūs vajadzīga specifiskā produkta attīrīšana, kur izmaksas veido vēl vismaz 5%, jo visi piena blakusprodukti jeb piena atlikumi nonāks biogāzes stacijā un tiks atkal pārstrādāti,» sacīja Pilveris.

Lielākās komercķīlas pagājušajā nedēļā devis lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs SIA Kalna Oši, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Kalna Oši devis divas ķīlas katru 13,255 miljonu Ls vērtībā DNB bankai, bet kā parādnieks Komercķīlu reģistrā reģistrēts SIA Bio Ziedi. Jāatgādina, ka jau aprīlī Dobeles pagasta piena uzņēmums SIA Kalna Oši reģistrējis astoņas komercķīlas, katru par 13,225 milj. Ls. SIA Kalna Oši ir komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlu devēji ir SIA Bio Ziedi, SIA Ziedi JP, Aija Pilvere, Uldis Pilveris un Gunta Baumane, bet ķīlas ņēmējs - a/s DNB banka.

Tāpat jau vēstīts, ka Jurim Pilverim piederošā Ziedi JP iecerējusi vairāku miljonu vērtu projektu realizāciju, kam kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ar saistītajiem uzņēmumiem jāpalielina no aptuveni četriem milj. Ls līdz 100 milj. Ls. Vērienīgākie no šiem projektiem ir biogāzes rūpnīcas celtniecības projekts un tam sekojošais piena pārstrādes kombināts, kuros attiecīgi plānots ieguldīt astoņus un sešus milj. Ls. Tāpat tiek strādāts pie modernas lopu kautuves projekta, kurā tiks ieguldīti 1.5 milj. USD. Visi šie projekti tiks realizēti vienā 22 hektāru tehnoloģiskā parka teritorijā, kuras centrā jau atrodas divas kūtis.

Latvijas sieviešu izlases basketbolistes Santa Dreimane un Gunta Baško intervijā Db atklāj basketbola aizkulises un savus nākotnes plānus.

Latvijā ar sieviešu basketbola izlasi šobrīd saista lielas cerības. Kā tiekat galā ar atbildību un spiedienu?

Gunta Baško: Galvenais ir par to nedomāt. Nevajag visu laiku domāt par to, ka mums vajag par katru cenu uzvarēt. Vajag šīs sajūtas maksimāli neitralizēt, lai nebūtu lampu drudzis, un vienkārši iziet laukumā, lai atdotu visus spēkus.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Pēdējā laikā sieviešu skaits biznesa eņģeļu vidū aug, bet izmaiņas notiek lēnām

«Man bail minēt skaitļus, bet šķiet, ka eņģeļinvestoru vidū sieviešu nav vairāk par 10%,» saka Nensi Govindere (Nanci Govinder), Rising Tide Europe tīkla eņģeļinvestore un Šveices inovāciju aģentūras Innosuisse jaunuzņēmumu konsultante.

Situācija, vērtējot pa valstīm, ir atšķirīga, un tam ir dažādi iemesli. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir skolu sistēmai, kas mudina sievietes būt neatkarīgām. Pēc viņas teiktā, ir vajadzīga domāšanas maiņa finansēšanas jomā. «Uz sievietēm uzņēmējām skatās citādāk nekā uz vīriešiem, kuri ir uzņēmēji. Ir jāiesaistās, jāatbalsta un jāiedrošina, jāmaina sieviešu domāšana, ka viņām nevar būt ģimene un bizness. Var būt viss, bet varbūt ne viss vienlaikus,» saka N. Govindere.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Pret šodien atzīmējamo Sieviešu dienu var būt dažādas attieksmes, sākot ar rasoliem un puķēm darba vietās un neiztrūkstošo torti Cielaviņa mājās un beidzot ar kategorisku noraidījumu kā pret padomju sarkanajiem svētkiem.

Tomēr neaizmirsīsim, ka 8. martā centrā nav nedz ziedi, nedz tortes, nedz vulgāri izprasts marksisms, bet 21. gadsimtā tik aktuālā tēma par līdztiesību, kuru nevajag jaukt ar vienādību. Kāpēc par to vērts runāt biznesa laikrakstā? Jo sieviešu līdztiesība ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks fenomens. Sieviešu līdzdalība darba tirgū, ekonomiskajās norisēs un uzņēmējdarbībā ir spilgts liecinājums par konkrētās tautsaimniecības veselību.

Latvijā situācija nekādā gadījumā nav kritiski slikta, tomēr ir skaitļi, par kuriem vērts zvanīt trauksmes zvanus. Labklājības ministrija savos jaunākajos datos norāda,ka, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem vidēji par 20% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Eiropas Savienībā – par 15 %, bet Latvijā – par 16 %. Un te nederēs izplatītie spriedelējumi, ka sievietes strādā mazāk apmaksātos darbos nekā vīrieši, jo 16% atšķirība algā ir par vienādiem darba pienākumiem. Tas nekādā ziņā nav kompliments Latvijas ekonomikai un biznesam. Latvijā ir krietni lielāks sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību nekā vīriešu – attiecīgi 35,6% un 22%. Tajā pašā laikā tikai 29% Latvijas sieviešu ieņem vadošus amatus un sievietes ir proporcionāli maz (~20-30%) pārstāvētas augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Kā redzams, ir liela neatbilstība – ir būtiski vairāk sieviešu ar augstāko izglītību nekā vīriešu, taču vadītāju līmenī tikai trešā daļa ir sievietes.

Lai gan mūsu valstī ir senas ziedu audzēšanas tradīcijas, vismaz 80% vietējā tirgus aizņem ievestie ziedi, vēsta laikraksts Diena.

Rozes, kas citu ziedu starpā savas līderpozīcijas saglabā joprojām, lielākoties pie mums nonāk no Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm. Tās ir lētākas nekā Latvijā un Nīderlandē audzētās, tāpēc arī vairāk pirktas.

Sadārdzinoties elektrībai, par rožu biznesa izdzīvošanas izredzēm esot norūpējušies Latvijā vienīgie profesionālie rožu audzētāji siltumnīcu kompleksa Rožulejas īpašnieki Eva un Arvis Bumbieri. Viņi stāstījuši, ka nekad nespēs konkurēt ar siltzemju ziediem, īpaši ziemas mēnešos, jo audzēšanas izmaksas nesamērīgi sadārdzina energoresursi. Turpretī Āfrikā nav jāmaksā ne par apkuri, ne siltumnīcu apgaismojumu, arī darbinieku izmaksas ir zemākas. «Ar Holandē audzētajiem ziediem mēs esam vienā cenā, un arī kvalitāte neatšķiras. Vasarā varam izaudzēt lētāk, bet, ja gribam vietējās rozes visu gadu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas ir ļoti sarežģīti,» stāstījusi audzētāja, piebilstot, ka pusotru hektāru plašajās siltumnīcās ziemā ik dienu nogriež aptuveni 1000 ziedu (vasarā ap 10 000 ziedu dienā).

Tikai 12% sieviešu atzīst, ka spēj dot labus padomus interjera jautājumos, secināts K- rauta veiktajā aptaujā.

Piektā daļa aptaujāto sieviešu atzīst, ka turas no remontdarbiem pa gabalu, savukārt remontā iesaistīt ģimenes daiļā dzimuma pārstāves nevēlas tikai 2% vīriešu. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sievietes ļoti kvalitatīvi spēj veikt dažādus remontdarbus, kas nav saistīti ar smagu fizisku slodzi.

Tikai trešā daļa Latvijas sieviešu un 9% vīriešu, veicot remontu savā mājoklī, piesaistījuši meistarus, par iemeslu minot to, ka profesionāļu darba kvalitāte ir ļoti zema, turklāt tas ir dārgi.

Savukārt 25% vīriešu un gandrīz puse Latvijas sieviešu kā būtisku plusu remontdarbu veikšanai pašu rokām min to, ka tādējādi viegli var piemērot labākos risinājumus un ērti mainīt konceptu darba gaitā, minēts K –rauta pētījumā.

«Krīzes laiks ir licis daudz mācīties un izvērtēt savas iespējas. Esam iemācījušies vadīt savas finanses - samazināt izdevumus, rūpīgāk apsvērt nepieciešamos ieguldījumus kādā konkrētā produktā un to atdevi,» norāda SIA Latgales ziedi līdzīpašnieki Igors Diklabs un Diāna Diklaba.

«Sākotnēji veikalu atvēršanas galvenais mērķis bija savu izaudzēto ziedu realizācija. Protams, ka centāmies turēt konkurētspējīgas cenas un tāpēc pēdējos gadus strādājām tieši uz klientu piesaistīšanu, nevis lielas peļņas gūšanu. Darbošanās vairākos virzienos - puķu audzēšana un mazumtirdzniecība, kā arī sortimenta palielināšana (līdz 150 veidiem puķu stādu) ļāva justies stabilāk un izturēt šos grūtos laikus. Protams, ka savos veikalos varējām uzlikt 10 - 15 % uzcenojumu, taču vienalga būt konkurētspējīgi. Tieši savu veikalu atvēršana un pašu izaudzētā realizēšana tajos ir viena no iespējām iziet no krīzes,» atzīst SIA Latgales ziedi līdzīpašniece un arī direktore Diāna Diklaba.

Dobeles pagasta piena lopkopības nozares uzņēmums SIA Kalna Oši aizvadītajā nedēļā reģistrējis astoņas komercķīlas, katru par 13,225 milj. Ls, liecina Uzņēmumu reģistra apkalpojošās SIA Lursoft informācija.

SIA Kalna Oši ir komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlu devēji ir SIA Bio Ziedi, SIA Ziedi JP, Aija Pilvere, Uldis Pilveris un Gunta Baumane, bet ķīlas ņēmējs - a/s DNB banka.

Jau vēstīts, ka Jurim Pilverim piederošā Ziedi JP iecerējusi vairāku miljonu vērtu projektu realizāciju, kam kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ar saistītajiem uzņēmumiem jāpalielina no aptuveni četriem milj. Ls līdz 100 milj. Ls. Vērienīgākie no šiem projektiem ir biogāzes rūpnīcas celtniecības projekts un tam sekojošais piena pārstrādes kombināts, kuros attiecīgi plānots ieguldīt astoņus un sešus milj. Ls. Tāpat tiek strādāts pie modernas lopu kautuves projekta, kurā tiks ieguldīti 1.5 milj. ASV dolāru. Visi šie projekti tiks realizēti vienā 22 hektāru tehnoloģiskā parka teritorijā, kuras centrā jau atrodas divas kūtis.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.