Slaucamo govju komplekss SIA Kalna Oši jau līdz šā gada beigām plāno sākt piena pārstrādes kombināta celtniecību, kurā eksportam tiks ražots sausā vājpiena pulveris, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Pilveris.
Piena kombināta izmaksas patlaban tiek aprēķinātas, tomēr tās varētu svārstīties astoņu līdz desmit miljonu latu diapazonā. Savukārt piena pārstrādes jauda plānota 1000 tonnas dienā.
«Patlaban trešajās pasaules valstīs vērojams milzīgs industriālā piena trūkums, tikmēr Baltijas valstīs un Eiropā tas lielos daudzumos paliek pāri. Tādējādi saredzam tirgus nišu, kurā var izvērsties. Specializēsimies uz industriālo sauso vājpiena pulveri, kuru varam saražot daudz lētāk nekā jebkurš no pašreizējiem piena pārstrādes uzņēmumiem, jo mums biogāzes stacijā ir lēts siltums. 10%-14% no piena pulvera ražošanas izmaksām veido siltums, kurš saimniecībā būtībā patlaban bez pielietojuma «aiziet gaisā». Otrs aspekts - nebūs vajadzīga specifiskā produkta attīrīšana, kur izmaksas veido vēl vismaz 5%, jo visi piena blakusprodukti jeb piena atlikumi nonāks biogāzes stacijā un tiks atkal pārstrādāti,» sacīja Pilveris.
Jautāts, cik liels ietaupījums kopumā veidosies vājpiena ražošanas pašizmaksās, viņš norādīja, ka pašizmaksa būs par 10%-12% zemāka, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem.
«Tā kā būvēsim vēl fermas, piens jaunajam kombinātam nebūs jāpieved, tas arī samazinās pašizmaksu. Tāpat 50 kilometru rādiusā ir arī citas lielfermas - «Zelta druvā», Tērvetē. Turklāt tepat blakus atrodas Liepājas šoseja, pa kuru tranzītā tiek vests piens uz Lietuvu no Kurzemes - joprojām vairāk nekā 648 tonnas katru dienu. Varam pārpirkt arī šo pienu,» sacīja uzņēmējs.
Viņš arī sacīja, ka par izvesto pienu saimniecība piedāvās trīs līdz četrus santīmus vairāk nekā tā brīža tirgus cena.
«Tas ir mūsu mērķis - «pārtvert» labās kvalitātes pienu, kas tiek vests uz Lietuvu. Pašiem jāpārstrādā Latvijā saražotais piens, jāizved gatavs produkts ar pievienoto vērtību ārpus Eiropas Savienības, kā rezultātā sakārtoties Latvijas iekšējais tirgus,» sacīja Pilveris.
Savukārt uz jautājumu, vai piena pietiks, jo arī jaunā Jelgavas piena rūpnīca gatava jau rudenī iepirkt lielu piena daudzumu, viņš atbildēja apstiprinoši.
«Jelgavā tiks ražots pusfabrikāts - iebiezinātais vājpiena koncentrāts, savukārt mēs ražosim galaproduktu - jauna veida kvalitatīvu piena pulveri. Īstenībā Jelgavai būs izdevīgāk šo pusfabrikātu pārdot mums nekā to vest to uz Vāciju, bet to laiks rādīs. Protams, vienā vai divos gados jauno kombinātu ar savu pienu nevarēsim nodrošināt, tas ir piecu sešu gadu projekts, bet līdz tam pienu uzpirksim. Turklāt ar mums vēlas sadarboties arī lietuviešu un igauņu lauksaimnieki, jo saredz izdevīgu partneri piena pulvera eksportā uz trešajām pasaules valstīm,» rezumēja uzņēmējs.
SIA Bio ziedi vairāk nekā četrus miljonus latu vērtā lauksaimniecības biogāzes ražotne tika atklāta 2011.gada 28.aprīlī un ir viena no lielākajām Austrumeiropā. Stacijas elektrības ražošanas jauda ir 2,5 megavati (MW) un siltuma ražošanas jauda 4 MW, bet izejviela biogāzes ražošanai ir kukurūzas un zāles skābbarība, kā arī kūtsmēsli. Izejvielu piegādātāji ir Ziedi JP un Kalna Oši.
Kā liecina Firmas.lv dati, Bio ziedi apgrozījums 2011.gadā bija 1,16 miljoni latu salīdzinājumā ar 5437 latu apgrozījumu 2010.gadā. Uzņēmuma peļņa bija 82 526 lati salīdzinājumā ar 69 709 latu zaudējumiem 2010.gadā. Darbinieku skaits - pieci.
Kalna Oši apgrozījums 2011.gadā bija 376 686 lati salīdzinājumā ar 18 162 latu apgrozījumu 2010.gadā. Saimniecības peļņa bija 269 344 lati salīdzinājumā ar 10 226 latu peļņu 2010.gadā. Darbinieku skaits - 12.
Pēc Nozare.lv aprēķiniem, Ziedi grupas uzņēmumi - labības, piena un gaļas ražotājs SIA Ziedi JP, biogāzes stacija SIA Bio ziedi un slaucamo govju komplekss Kalna Oši, kopumā kredītiestādēs vien ņēmuši vairāk nekā 37 miljonus latu kredītus. Ar šo finansējumu plānots attīstīt vērienīgas saimniekošanas modeli, paplašinot ne tikai biogāzes ražotni, bet arī uzbūvējot piena kombinātu, liellopu kautuvi, kā arī izveidojot zivju un vēžu audzētavu.