Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Svarīgi Rīgas tirgos ar savām siltumnīcā audzētajām Latvijas zemenēm ienākt pirmajai, ātrāk par citiem mūsu valsts zemeņu audzētājiem, jo pircēji ievēro pašu pirmo zemeņu tirgotāju un tieši pie viņa arī vēlāk regulāri nāk pēc zemenēm, tirgošanās gudrību laikrakstam Diena stāstījusi Ludmila Guļevska no zemnieku saimniecības Salnāji Jelgavas novada Sesavas pagastā.

Salnāju saimniece pašas audzētās zemenes Vidzemes tirgū Rīgā piedāvā jau kopš 17. maija. Cenas gan nav zemas - no 8 līdz 15 latiem par kilogramu. Ap 10 latiem maksā arī Talsu pusē audzētās zemenes.

Latvijas zemeņu audzētājiem Rīgas tirgos jākonkurē ar šobrīd piecas reizes lētākajām Polijas, Spānijas un Grieķijas zemenēm. Tomēr Diena novērojusi, ka vietējām zemenēm pircēju netrūkst, bet paši audzētāji atzīst, ka izaudzēt lētāk pirmās ogas neesot iespējams un arī nopelnīt gribas.

Interesanti, ka Latvijas zemenēm pie cenas norādīts šķirnes nosaukums, bet ievestajām tikai reklāmiski saukļi «ļoti saldas» vai «super garšīgas», norāda laikraksts. L. Guļevska secinājusi, ka latvieši labprātāk pērk mazāk, bet dārgākas zemenes, savukārt krievvalodīgie pircēji - lielākā daudzumā lētākās no viņas piedāvātājām zemenēm.

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Latvijas un Polijas gurķi pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar reālo cenu, norāda dārzeņu audzētāji .

DB veiktie aprēķini liecina, ka garos gurķus pašmāju audzētāji pašlaik tirdzniecības ķēdēm pārdod par aptuveni 3,2 eiro kilogramā, savukārt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos to cena pieaug līdz aptuveni 4,4 eiro. Piemēram, Rimi Latvia tīkla veikalā Valdemārs 20. martā Latvijas gurķi maksāja 4,39 eiro, savukārt no Polijas ievestie – 3,79 eiro. Getliņu tomātu kilograma cena tiklā pašlaik ir 5,99 eiro, kas ir 15% mazāk nekā šajās dienās pirms gada. Savukārt Mežvidu tomāti maksā 5,49, kas ir par 7% lētāk. «Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc Latvijas tomātiem šobrīd ir vērtējams kā ļoti labs, pat lielāks nekā piedāvājums,» atzīmē Dace Valnere, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Maxima Latvija tīkla veikalos pašmāju garie gurķi maksā 4,39 eiro kilogramā, poļu gurķus nopirkt nevar, savukārt no Spānijas ievesto akcijas cena ir 1,39 eiro. Trešo dienu lielākajos abu tīklu veikalos pieejami arī vietējie lauka gurķi, kuru kilograma cena pirmajās dienās ir 4,99 eiro. Savukārt Rīgas Centrāltirgū vietējo gurķu vēl pārdošanā nav, toties plaši pārstāvēti poļu un ukraiņu audzētāji, kuru produkciju var iegādāties, šķiroties no 2,5 līdz 3 eiro par kilogramu.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

«Pie mums – Polijas vēstniecībā – pat notikusi īpaša tikšanās, kas veltīta ābolu tēmai! Mūs satrauc, ka, teiksim, Rimi veikalu ķēdē vissliktākie un vislētākie ir tieši poļu āboli. Ābolu audzēšana ir sena poļu tradīcija un specializācija, tāpēc ir tik bēdīgi raudzīties uz šo nepretenciozo piedāvājumu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

«Ja jau veikalu plauktos grib likt tos lētākos un neizskatīgākos ābolus no Polijas, tad cenšamies pierunāt poļu firmas, lai turpat blakus pircējs redzētu arī skaistus un kvalitatīvus poļu ābolus,» viņš turpina.

«Vēl jo vairāk, kāds menedžeris man paskaidroja, ka apzīmējums «Polijas produkts» Latvijā netiek uztverts pozitīvi, bet drīzāk kā zemākas kvalitātes produkts; katrā ziņā – ne no tā augstākā plaukta. Atturēšos minēt konkrētus nosaukumus, bet kāda Polijas firma gribētu ienākt Latvijā ar ļoti kvalitatīvu produkciju un tagad domā, kā šim produktam piešķirt vācu vai angļu nosaukumu, lai to varētu tirgot kā luksusa preci. Šī stereotipa dēļ, kas pastāv arī Polijā, Polijas produkcija bieži vien tiek tirgota ar citiem zīmoliem. Pēdējā laikā poļu uzņēmēji sākuši domāt, kā šo sabiedrības viedokli mainīt,» stāsta vēstnieks.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Poļu nams», vērojot tā sauktās šokolādes desas «Saldā brunete» un pildīto cepumu riekstiņu tapšanas procesu.

SIA «Poļu nams» ir ģimenes uzņēmums, kas savu darbību sāka jau 2001. gadā mazā dzīvoklī Āgenskalnā un ar 300 latiem kabatā.

«Kamēr es vēl mācījos, mans vīrs strādāja konditorejas uzņēmumā un viņam šķita, ka zina, kā labāk visu vajadzētu darīt. Kādu dienu, braukājot pa citām konditorejām, viņš atcerējās tos laikus, kad bērnībā klasesbiedrenes vecmāmiņa cienājusi ar gardu šokolādes desu. Tā nu mēs uzmeklējām šo vecmāmiņu un viņa mums iedeva recepti,» saka Gunita Kugrēna (ex. Pole), SIA «Poļu nams» īpašniece.

Sākums mazajā dzīvoklī Āgenskalnā gan bijis raibs. «Mums bija laba komanda - lai gatavotu «Saldo bruneti» un pildītos riekstiņus, tika pieaicināti ne tikai draugi, bet arī kaimiņi, kā arī es pati strādāju pa naktīm un no rīta braucu uz augstskolu,» atceras G. Kugrēna.

Pavisam drīz līdzās ievestajām zemenēm tirgū būs nopērkamas arī Latvijā audzētās, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«Zināt, ar ko atšķiras poļu ogas no mūsējām?» jautā Dzintars Pugačovs, pieredzējis zemeņu audzētājs no Kokneses novada. «Mūsējās zemenes mutē izkūst, bet tādā poļu ogā kod gluži kā gurķī.» Dzintars rosās līdzās palielai plēves siltumnīcai, un tur leknie zemeņu stādi piebiruši baltajiem mazajiem ziediņiem, kuru vietā pēc vairākām nedēļām sārtosies sulīgas, sarkanas ogas. Vīrs teic — viņš tikai palīgos jaunajiem — meitas ģimenei —, kuri izdomājuši atsākt vecāku kādreizējo nodarbi. «Zemenes audzējām kādus divdesmit gadus, pirms astoņiem gadiem mainīju darbu, un jaunie pienākumi vairāk neļāva regulāri atlicināt tik daudz brīva laika, lai varētu darboties ar zemenēm,» stāsta Dzintars. «Pagājušajā gadā meitas ģimene nolēma atsākt audzēt, siltumnīcā iestādīja vairākas agrās šķirnes, un šovasar būs pirmā raža.» Patlaban ogas ir vienā siltumnīcā, taču jau šogad plānots paplašināt stādījumus.

Īrijā turpinās ažiotāža, ko sacēla Īrijas plašsaziņas līdzekļos tendenciozi iztulkotais poļu laikraksta stāsts par Magdu – bez darba palikušu poļu viesmīli, kura izmanto šīs valsts sociālās garantijas.

Par to raksta baltic-ireland.ie.

Reaģējot uz šo rakstu, vaļsirdīgs Monaghan grāfistes domnieks apgalvojis, ka ārzemnieki, kuri pieprasa sociālos pabalstus, sagraus valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu, vēstījis Irish Examiner.

Seamuss Treanors, kurš ir pašvaldības deputāts kopš 2009.gada, pēdējo divu dienu laikā radiostacijās Newstalk un Northern Sound esot apgalvojis, ka 40% sociālā budžeta tiek tērēti ārzemniekiem.

Tomēr Sociālās aizsardzības departaments šo apgalvojumu noliedzis, norādot, ka apmēram 21 miljardu eiro lielais sociālās labklājības budžets tiek izlietots 50 dažādās programmās un netiek veikta pabalstu saņēmēju uzskaite pēc valstspiederības.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Ziemeļīrijas policija pēc Entrimā notikuša uzbrukuma mēģinājuma kādam poļu pārim nopratinājusi 30 gadus vecu vīrieti, kurš sevi dēvē par «britu lojālistu», ziņo Polijas Radio, piebilstot, ka šajā apkārtnē pieaudzis rasistiski motivētu noziegumu skaits.

Trešdienas rītā uz poļu pāra apdzīvotā īpašuma palodzes tika atrasts spridzeklis, kuru veiksmīgi izdevies neitralizēt.

Atbildību par spridzekļa novietošanu, telefoniski sazinoties ar britu raidorganizāciju BBC, vēlāk uzņēmies kāds lojālistu grupējums.

Pēc incidenta Entrimā, kas atrodas uz ziemeļiem no Belfāstas, parādījušies arī pret ārvalstniekiem vērstus draudus saturoši grafiti. Viens no uzrakstiem, piemēram, vēstījis: «Uzbrukumi TIKS vērsti pret ārvalstu pilsoņiem».

Notikušais izsaucis satraukumu Entrimas grāfistē dzīvojošo poļu kopienā.

Pēdējā laikā šajā apkārtnē reģistrēti vairāki uzbrukumi ārvalstniekiem, ne tikai poļiem, atzinis municipālās padomes loceklis Adrians Vatsons, kurš pārstāv Olsteras unionistu partiju.

Saistībā ar Latvijas armijas simtgades svinību norisi šovakar tiks ierobežota automašīnu stāvēšana 11.novembra krastmalā, bet rīt satiksme tiks pilnībā slēgta, informē Rīgas dome.

No 4.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Poļu gāti un Jaunielu).

Savukārt no 5.jūlija plkst. 20.00 līdz 7.jūlija plkst. 06.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (arī alus velosipēda, velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme):

• 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;

• 11. novembra krastmalai pieguļošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai;

• Poļu gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai;

• Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai.

Saistībā ar pasākuma «Līgo, Rīga! Līgo, Latvija» norisi, Rīgā līdz 25. jūnijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. novembra krastmalā un atsevišķos Vecrīgas posmos, informē Rīgas dome. Db.lv novēroja, ka tas pilsētā radījis pamatīgus sastrēgumus.

No 20. līdz 25. jūnijam 11. novembra krastmalā tiks slēgta satiksme, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, 11. novembra krastmalai piegulošajā ielā no Poļu gātes līdz Jaunielai, Poļu gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai un Bīskapa gātē, posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai.

Šajā laika posmā tiks organizēta divvirzienu satiksme Mazā Miesnieku ielā un Mazā Pils ielā, savukārt 11.novembra krastmalā, pie Poļu gātes un Bīskapa gātes, šajā laika posmā tiks atslēgti luksofori.

Būs arī aizliegts apstāties un stāvēt 11. novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, starp Poļu gāti un Jaunielu.

Saistībā ar Jaunā gada sagaidīšanas svinību norisi šovakar Rīgā satiksmei tiks slēgta 11.novembra krastmala un piegulošās ielas, informēja Rīgas domē.

No šodienas plkst.20 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē starp Jaunielu un Poļu gāti.

Savukārt no plkst 22 līdz 1.janvāra plkst.15 transportlīdzekļu satiksme tiks slēgta 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, Poļu gātes posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai, Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē - no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un Poļu gātei.

Šajās dienās Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai tiks organizēta divvirzienu satiksme.

Rīgas policisti izglābuši no nosalšanas 20 Polijas strādniekus, kuru autobuss, ar kuru tie devās no Igaunijas uz savu dzimeteni, Latvijā salūzis.

Piektdien ap pulksten trijiem naktī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes dežūrdaļas darbinieki saņēma zvanu, kurā kāds vīrietis poļu valodā lūdza pēc palīdzības, informē Rīgas reģiona policijas pārvalde.

Zvanītājs runāja vienīgi poļu valodā un precīzu savu atrašanās vietu nevarēja nosaukt. Lai gan izsaukuma pieņēmēji poļu valodu nepārzināja, viņiem izdevās noskaidrot, ka cittautiešiem uz kādas šosejas ir salūzis autobuss un, ka zemās gaisa temperatūras dēļ viņiem ātri nepieciešama palīdzība, jo autobuss pēc salūšanas vairs nav apkurināms.

Sarunu gaitā policistiem izdevās noskaidrot, ka Polijas pilsoņi ar autobusu devušies uz dzimteni no Igaunijas. Apkopojot visu informāciju, ko nelaimē cietušie varēja sniegt, policisti izskaitļoja, ka viņi varētu atrasties Salaspils novada teritorijā uz šosejas Rīga – Daugavpils. Pēc neilga laika Salaspils iecirkņa darbinieki atrada nelaimē nokļuvušos.

Sakarā ar 2017. gada sagaidīšanas svinībām no 30. decembra plkst. 22.00 līdz 1. janvāra plkst. 18.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm) vairākās Rīgas ielās, informē Rīgas dome.

Satiksme tiks slēgta 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai; Poļu gātes posmā no 11. novembra krastmalas līdz Pils ielai; Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11. novembra krastmalai; 11. novembra krastmalai pieguļošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un līdz Poļu gātei).

Minētajā laika posmā tiks organizēta divvirzienu satiksme Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai.

No 31. decembra plkst. 18.00 līdz 1. janvārim plkst. 12.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Kaļķu ielas posmā no 11.novembra krastmalas līdz Kungu ielai.

Polija pirmdien paziņojusi, ka uz laiku slēgs baltkrievu pārvadātājiem pēdējo robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Baltkrieviju, kas vēl atvērts kravas satiksmei, tādējādi reaģējot uz Minskas noteiktajiem ierobežojumiem poļu autokravām.

Savstarpējais konflikts pieņemas spēkā jau vairākas dienas, un kravas automašīnu rinda pie Koroščinas robežšķērsošanas punkta jau pārsniedz 40 kilometrus.

"Satiksme būs apturēta tik ilgi, (..) kamēr Baltkrievijas varasiestādes atcels ierobežojumus poļu pārvadātājiem," teikts Polijas Iekšlietu ministrijas paziņojumā.

Konflikta, kas skāris autopārvadātājus, sākās 10.februārī, kad Polija valsts drošības apsvērumu dēļ slēdza Bobrovniku robežšķērsošanas punktu.

Šis lēmums tika pieņemts uzreiz pēc tam, kad Baltkrievijā tika notiesāts poļu izcelsmes žurnālists Andžejs Počoburs, kuram par diktatora Aleksandra Lukašenko režīma kritiku tika piespriests astoņus gadus ilgs cietumsods.

Lēto poļu logu apšaubāmo kvalitāti apstiprina testi pašā Polijā, latviešiem tīkama zemā cena, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijas logu tirgu pēdējā laikā pārplūdinājusi neadekvāti lēta produkcija no Polijas, radot vietējiem logu ražotājiem negodīgas konkurences apstākļus, bet patērētājiem - problēmas, kas agrāk vai vēlāk liks par sevi manīt. Kā DB informē Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) izpilddirektors Ivars Brants, šobrīd apmēram 60% privātā logu tirgus Latvijā veido tieši Polijā ražotie plastikāta (PVC) logi. Pircējus tie pievilina ar aizdomīgi zemu cenu, kas, pirmkārt, vieš pamatotas (un jau pārbaudītas) bažas par šo izstrādājumu tehnisko kvalitāti, un, otrkārt, arī rada tikpat pamatotas aizdomas par pelēko beznodokļu zonu šajā segmentā, norāda I. Brants.

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, atzina zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa «ko daba devusi», proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.

«Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,» sacīja Stendze.

Šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos, vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par 89% no 0.40 eiro/kg šī gada martā līdz 0.75 eiro/kg šī gada jūnijā, burkāniem par 83% no 0.47 eiro/kg līdz 0.85 eiro/kg, galda bietēm par 77% no 0.31 eiro/kg līdz 0.55 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% no 5.69 eiro/kg līdz 1.71 eiro/kg, ķiršiem par 64% no 16.99 eiro/kg līdz 6.17 eiro/kg, vietējiem tomātiem par 48% no 6.06 eiro/kg līdz 3.14 eiro/kg, importa zemenēm par 27% no 7.61 eiro/kg līdz 5.48 eiro/kg.

Piemājas saimniecībā «Vībotnes» Jaunsvirlaukas pagastā, Gitānas un Agņa Ratnieku izaudzēta, pie pircējiem pirmā zemeņu raža nonāk jau aprīlī. Pati pirmā kastīte ar zemenēm pārdota pagājušās nedēļas nogalē Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā. Nu zemenes siltumnīcās uzņem apgriezienus, un ar katru dienu tiks ievākts arvien vairāk ogu, vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas».

Ratnieki pēc sešu gadu darba siltumnīcās Anglijā atgriezušies uz palikšanu un izveidojuši piemājas saimniecību.

Agnis atstāstījis gadījumu, ka viņiem kāda šķirne pagājušajā gadā sniegusi tik lielas ogas kā plauksta un tirgū kundzes tās noturējušas par tomātiem. Ar ogu pārdošanu tirgos piedzīvojumi esot visādi – kad sezona uzņēmusi apgriezienus, neesot viegli konkurēt ar tirgotājiem, kas zemenes ieved no Polijas. Nereti tās pārdevēji dēvējot par vietējām un aizvilinot pircējus ar zemāku cenu.

«Vībotnēs» viss tiek darīts tikai ar pašu saimnieku rokām, algotu darbinieku nav. «Katra pārdotā oga ir mūsu izaudzēta un lolota, varbūt tāpēc cilvēki tās arī labprāt iegādājas,»Zemgales Ziņām stāstījusi mājas saimniece Gitāna. Tirdzniecībā pirmās ogas nonākušas par 20 eiro kilogramā.

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.