Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation – GDPR) ieviešana, kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, jāuztver nevis kā slogs, bet gan nopietns iemesls sakārtot nereti novārtā atstātos datu drošības un aizsardzības jautājumus. Saskaņā ar Gārtnera pētījumu vairāk nekā 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes nebūs gatavas izmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada 25. maija. Mūsu vērojumi liecina, ka tendences Latvijā ir ļoti līdzīgas.

Regula nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski mūsdienās tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Viena no redzamākajām jomām ir, piemēram, tirdzniecība, kur tādu personas datu kā vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis u.tt. ievākšana ir ikdiena. Jo īpaši, veicot pirkumus interneta vidē. Regula uzņēmējiem liek izvērtēt vairākus jautājumus. Vai sistēma, kā personas dati tiek ievākti un uzglabāti, ir droša? Vai mērķis, kāpēc dati ir vajadzīgi, ir skaidrs? Vai ir pietiekams kontroles mehānisms, kam ir pieeja datiem? Vai varu garantēt, ka, pēc personas pieprasījuma, datu glabāšana tiek tūlītēji pārtraukta?

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski.

Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.

Regulai visgatavākie ir lielie uzņēmumi

Datu regulas ieviešana ir nesusi līdzi nesaprātīgu paniku uzņēmumu vidū.

Attiecībā uz datu drošību, uzņēmumiem būtu jānodrošina bezkompromisa pieeja, jo, pat nevērtējot datu regulas prasības, katram uzņēmumam vajadzētu būt prioritātei nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi - uzņēmuma ilgtspēju.

«Klienti kļūst arvien zinošāki par savām tiesībām, t.sk. attiecībā uz savu datu apstrādi, kā arī vairāk apzinās riskus un iespējamo kaitējumu, ko datu noplūde vai citāda veida apdraudējums var radīt to privātumam. Tādējādi būtiski datu apstrādes incidenti, var neatgriezeniski ietekmēt klientu uzticību. Un, klientiem veicot izvēli, kuram pakalpojumu sniedzējam uzticēt vienu no dārgākām lietām, kas tiem ir - savus vairāk vai mazāk sensitīvos datus, nozīmīgu lomu var spēlēt pārziņa jeb pakalpojumu sniedzēja uzticamība,» biznesa portālam db.lv stāsta Ivo Krievs, Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors un absolvents.

Nodalīt konkrētas nozares, kuras Vispārējā datu aizsardzības regula skars visvairāk, nav iespējams. Tas ir viens no mītiem, ka tā, piemēram, visvairāk skars informāciju tehnoloģiju nozari, tā DB HUB rīkotajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25.maijam norādīja sertificēta fizisko personu datu aizsardzības speciāliste, CIPP/E, Sertificēto datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

Eksperte uzsver, ka regula nav par aizliegumu, tā ir par saimniecības sakārtošanu. «Līdz ar to, tā kā mēs strādājām šodien, tā mēs strādāsim arī turpmāk. Tikai šim jautājumam pieiesim jēgpilnāk. Pamata principi nav mainījušies. Viens panikas viļņa iemesls ir sodi, ar kuriem tiek biedēts. Otrs reālais risks ir datu subjekts. Regula tika pieņemta, lai būtu kontroles iespēja pār datiem, lai mēs zinātu – kas, kāpēc, cik ilgi apstrādā datus. Runa ir par monētas divām pusēm - ja vienai pusei ir tiesības, tad otrai pusei ir pienākumi. Lai izpildītu datu subjekta tiesības, mums ir jāsaprot viņa tiesības un tad ir jāsaprot, kā mēs savā organizācijā to sakārtosim,» skaidro A.Boboviča.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Puse no organizācijām Latvijā, uz kurām attiecas vispārējās datu aizsardzības regulas ieviešana, tam nav gatavas, jo regulas ieviešana prasa papildu finanses, laiku un cilvēkresursus, secinājuši globālās IT kompānijas Oracle eksperti.

Dati liecina, ka arī Eiropas lielākajās valstīs aptuveni 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes saskaņā ar starptautisko Gārtnera pētījumu nav gatavas vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation - GDPR) ieviešanai no 2018. gada maija.

Regulas mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, kas nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Regula prasa pamatot datu pieprasīšanas mērķi, to pielietošanu un izmantošanu. Tāpat ir jāgarantē tūlītēja datu glabāšanas pārtraukšana pēc personas pieprasījuma.

Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stāsies spēkā jau pēc trim mēnešiem, 25. maijā, būs slogs apvienojumā ar milzīgu izaicinājumu izlaipot prasību purva laipas un spēt dzīvot faktiski jaunos apstākļos.

Sagaidot datu regulas ieviešanu, kompānijas paredz, ka tās ievērošanai būs nepieciešami ievērojami resursi, ņemot vērā to, ka jaunā personas datu aizsardzības kārtība būs ievērojami stingrāka, nekā tā jebkad bijusi. Jau sākot ar personas datu apstrādi un nepieciešamību pēc ievērojamiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem darbā ar klientu datiem, pārceļot tos, vulgarizējot tematu, no sekretāres datora uz mākoņrisinājumiem. Tostarp uzņēmumu klientiem pavērsies iespējas izsekot savu datu ceļam un būs tiesības pieprasīt datu dzēšanu no uzņēmumu datu krātuvēm. Līdz ar regulējuma izmaiņām datu glabāšanas standarti, var sacīt, tiek radīti no jauna. Ar vispārīgo datu aizsardzības regulu būs jārēķinās ikvienam uzņēmumam, kas darbojas ar klientu datiem, bet sevišķi jutīgs datu jomā ir finanšu sektors. Regula var šķist pretrunīga, jo dod iespēju klientiem pieprasīt iztukšot uzņēmumu datu nesējus no savas personīgās informācijas. Tajā pašā laikā var rasties situācijas, kad uzņēmumam ir būtiski, lai tā rīcībā būtu klientu dati arī pēc ilgāka laika, kad saistības ir noslēgušās.

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Var celt paniku par Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet var ar vēsu prātu novērtēt situāciju un dažu dienu laikā veikt pirmos sagatavošanās darbus

Valsts nav izpildījusi savu «mājasuzdevumu» Vispārīgo datu aizsardzības regulas jautājumā, tādēļ uzņēmējiem ir pašiem jāsaprot un jānovērtē, vai ir viss izdarīts, lai klientu dati būtu drošībā, norāda Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis Ivo Krievs.

25. maijā Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, un Latvijā tā atceļ Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Latvijā nav ieviesti nacionāli skaidrojumi vai precizējumi Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tos meklē Saeimas juridiskā komisija, kas sagatavo priekšlikumus Saeimai.

Aprēķina izmaksas Eiropā

Par situāciju var celt paniku, bet «nomierinošā» vēsts – uzņēmumiem nav jāpārtrauc savu darbība, pat ja risks par datu aizsardzību nav novērtēts, skaidro I. Krievs. Pārsvarā panika rodas, domājot par sodiem, ko varēs noteikt Datu valsts inspekcija. Ja klientu dati būs drošībā, tie nenoplūdīs, un nav pamata uztraukumam, mierina I. Krievs.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru skaits turpina augt un šā gada aprīlī tam pievienojies Jorens Jaunozols, kļūstot par Latvijas biroja devīto partneri.

J.Jaunozols birojam un tā Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupai pievienojās tieši pirms astoņiem gadiem no privātā sektora uzņēmuma.

J.Jaunozols ir zvērināts advokāts un vada Sorainen Nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupu, savukārt šī gada sākumā viņš kopā ar partneri Leldi Laviņu vada arī Latvijas biroja Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupu.

J.Jaunozols ir strādājis pie daudziem nozīmīgiem projektiem, tostarp: vairākiem nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow veiktiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, nesen – SEB ēkas Rīgā attīstību un nomu; Rail Baltica būvniecības un attīstības projektiem, ieskaitot līgumu par RIX savienojuma būvniecību; Rīgas Cirka rekonstrukcijas projektu; Sāga tirdzniecības centra attīstību; strīdu par Jaunā Rīgas Teātra atjaunošanu; daudzām citām strīdu lietām, ieskaitot tādas, kur pārstāvējām klientus Latvijas Satversmes tiesā.

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

«Pasaules zirnekļtīklu» gaida lielas pārmaiņas. 25. maijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (General Data Protection Regulation (GDPR); Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Tā nosaka jaunus personīgās informācijas saņemšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izmantošanas noteikumus. Neapšaubāmi tas skars kā on-line tirgotājus, tā arī meklēšanas sistēmas, sociālos tīklus un, protams, arī datu apstrādes uzņēmumus.

Ja runā ļoti īsi: ES rezidenti iegūs plašu savu personīgo datu pilnas kontroles iespēju loku. Vienkāršāk sakot, šiem datiem faktiski tiek piemērotas subjekta īpašuma tiesības.

Iepriekš līdzīga veida funkcijas Eiropas Savienībā nodrošināja 1995. gada ES direktīva. Pirmkārt, direktīvas atšķirības no reglamenta (regulas) ir tajā, ka regula – tas ir tiešās darbības dokuments. Tas ir, ja direktīva paredz nepieciešamību ieviest izmaiņas ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, kā rezultātā katra valsts risina šo jautājumu savā veidā, tad regula ir attiecināma un darbojas visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Un ne tikai.

Saskaņā ar jauno Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu veikalu tīkls Rimi veicis izmaiņas Mans Rimi lojalitātes programmā un uzsācis vērienīgu kampaņu savu pircēju personas datu atjaunošanai, informē uzņēmumā.

Turpmāk, reģistrējoties programmā, pircējiem vairs nebūs jānorāda savs uzvārds, kā arī vajadzība pēc citiem datiem variēs atkarībā no pircēju vēlmes saņemt dažādas Rimi lojalitātes kartes priekšrocības.

«Līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas tiešas piemērošanas uzsākšanu šā gada 25.maijā Latvijā tiks īstenots tās galvenais mērķis – mazināt ģeogrāfisko robežu radīto birokrātiju fizisko personu datu apstrādes un uzglabāšanas jomā un harmonizēt pielāgojamās tiesību normas un prakses. Turpmāk visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts tiks nodrošināti vienoti datu aizsardzības noteikumi un piemērots vienas pieturas aģentūras princips, izvairoties no nacionālajām atšķirībām likumdošanā un veicinot uzņēmumu vienkāršāku un lētāku darbību Eiropas Savienībā. Savukārt patērētāju ikdienā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas – datu aizsardzības vispārējie principi regulā paliek nemainīgi; tie jau šobrīd ir spēkā un tiek pielietoti praksē,» pauž Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba.

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam? lektors Ivo Krievs* akcentēja septiņus datu apstrādes pamatprincipus, kurus nepieciešams ievērot, taču šie pamatprincipi neattiecas uz privātām vajadzībām.

Pirmais no tiem - likumīgums, kas nozīmē, ka datu apstrādei jābūt tiesiskam pamatam, jo regula nepieļauj nelikumīgus mērķus. Pirms datu apstrādes sākšanas nepieciešama datu subjekta piekrišana, taču tā no subjekta puses ir arī atsaucama. Saistībā ar šo regulu bērnu piekrišana datu apstrādei būs jaunums. Lektors min, ka, iespējams, Latvijā bērni no 13 gadu vecuma varēs dot savu piekrišanu. Tāpat likumīgums ietver līgumsaistību un juridisku pienākumu izpildi, datu subjekta vai citas personas vitāli svarīgas intereses, piemēram, dzīvība vai veselība. Par likumīgiem uzskatāmi tie uzdevumi, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, kā arī pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, sabalansējot ar datu subjekta interesēm.

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;