Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Igaunijas topošās valdību veidojošo politisko spēku koalīcijas paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa standarta likmes palielināšanu no pašreizējiem 20% līdz 22% var atbalsoties Latvijā gan ar ziemeļu kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu, gan ar vēlmi šī nodokļa likmi paaugstināt arī šeit, jo īpaši, ja valsts makā naudas trūkst sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem.

Jau Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai vairākās ES dalībvalstīs uz laiku tika ieviestas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Vācija, kura bija veikusi bezprecedenta pievienotās vērtības nodokļa likmju pazemināšanu — pamatlikme no 19% tika samazināta līdz 16% un samazinātā likme 7% bija pazemināta līdz 5%.

Savukārt pērn inflācijas pieauguma slāpēšanai vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Spānijā, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis energoresursiem. Vēl vairāk - Spānija pērn PVN likmi no 4 % līdz 0 % samazināja pamata pārtikas produktiem, pirms tam arī Polija pārtikai uz laiku noteica PVN likmi 0% apmērā. No 2023. gada janvāra Lietuvā tika samazināta PVN likme līdz 9 % ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem, un tā būs spēkā līdz 2023. gada nogalei. PVN direktīva nosaka, ka minimālais apmērs nevienā ES dalībvalstī nevar būt zemāks par 15%, bet papildus tai ir atļauts piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes, kas nevar būt mazākas par 5 %, un papildus divām šīm samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 %, un atbrīvojumu no PVN.

Zvērinātu advokātu birojs un Finanšu nozares asociācija (FNA) vebinārā šodien informēs par banku vienoto vides, sociālo un pārvaldības (ESG) prasību anketu, informē "Sorainen" pārstāvji.

Bankām ir jāapkopo ar ESG kritērijiem saistīta informācija, tāpēc FNA kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir izstrādājusi Baltijas līmeņa ESG jomas anketu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru, lai veidotu labāku izpratni par nepieciešamo informāciju un palīdzētu saviem klientiem datu apkopošanas un sastrukturēšanas aktivitātēs.

Pasākumā plkst.15 FNA pārstāvis un "SEB bankas" Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs pastāstīs par FNA izstrādātajiem instrumentiem, kas palīdzēs ne vien formālo prasību izpildē, bet, pareizi tos lietojot, veicinās papildu efektivitāti un palielinās uzņēmuma konkurētspēju ESG jomā.

Tāpat tiks stāstīts par specifiskiem jautājumiem, kurus ar lielu varbūtību uzdos banku sektors un izstāstīti pamatprincipi, uz kuriem šī anketa ir balstīta, kā arī tiks sniegti praktiski skaidrojumi un ieteikumi šīs anketas aizpildīšanā.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.

“Līdzšinējā uzņēmuma darbība apliecina Longo spēju augt — uzņēmums ir veicis stratēģiskus ieguldījumus visos būtiskajos biznesa procesos, lai nodrošinātu izaugsmes iespējas nākotnē. Nākamais solis — būtiski palielināt automašīnu sortimentu, kā arī paplašināt fizisko tīklu esošajos tirgos,” saka Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai, kā arī uzņēmuma paplašināšanās plānu finansēšanai, kas ietver ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos, kuri nepieciešami jaunu auto krājumu iegādei un sagatavošanai, kā arī pārdošanas kanālu paplašināšanai.

Primekss grupas uzņēmums AS Primeteh ir vērsies tiesā pret diviem būvniecības uzņēmumiem par AS Primeteh patentētā izgudrojuma - kompozītbetona sastāva prettiesisku izmantošanu noliktavas grīdas būvniecībā objektā Rīgā, Ulbrokas ielā, informē Sorainen Latvijas biroja partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš.

AS Primeteh ir Latvijas un Eiropas patentu īpašnieks izgudrojumam kompozītbetona sastāva grīdu un pamata plātņu ieklāšanai, kas ļauj ieklāt sevišķi plānas bezšuvju grīdas, kas saglabā tādu pašu slodzes nestspēju kā tradicionālās grīdas.

Kopumā visā pasaulē Primekss izgudrojums ir patentēts 47 dažādās pasaules valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Ķīnā, Indijā un citviet.

Uzzinot, ka objekta Ulbrokas ielā 48 būvniecībā, iespējams, tiek izmantots AS Primeteh patentētais izgudrojums, AS Primeteh vērsās tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli pirms prasības celšanas - aizliegumu diviem būvniecības uzņēmumiem sniegt pakalpojumus, kas ietver kompozītbetona grīdas vai bezšuvju grīdas ieklāšanu, tostarp minētajā objektā.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis SIA "KPMG Baltics" un SIA "Ardenis" sūdzības Satiksmes ministrijas (SM) atklātajā konkursā par bateriju vilcienu iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādi un atļāvis slēgt līgumu, liecina Iepirkumu IUB informācija.

Abi uzņēmumi iesniedza sūdzības saistībā ar to, ka viņu piedāvājumi konkursā tika atzīti par neatbilstošiem nolikumam, jo abu uzņēmumu iesniegto laika grafiku atsevišķi punkti neatbilda iepirkuma prasībām.

IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējot iesniegumus, nolēma tās noraidīt, atstāt spēkā SM lēmumu par izraudzīto uzvarētāju un atļaut slēgt iepirkuma līgumu.

Jau ziņots, ka Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamais iepirkuma noslēguma ziņojums liecina, ka piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti - "Ardenis", kas piedāvāja darbus veikt par 270 600 eiro, "KPMG Baltics", kas piedāvāja darbus veikt par 359 478 eiro, "Sorainen ZAB", kas piedāvāja darbus veikt par 446 585 eiro, "DB Engineering & Consulting Gmbh", kas piedāvāja darbus veikt par 540 500 eiro, un "Ricardo Nederland B.V.", kas piedāvāja darbus veikt par 622 500 eiro.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Situācijas, kad valstis pārņem privātus ārvalstu investoriem piederošus uzņēmumus, nav retums. Šāda iespēja pastāv arī Latvijā, taču tās izmantošana ir atkarīga no valdību veidojošo politiķu lēmumiem, kā arī par to jāmaksā taisnīga atlīdzība.

Tā saistībā ar skaļi paustajām idejām par to, ka valstij savā kontrolē būtu jāpārņem AS Latvijas Gāze, komentē ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts Valts Nerets.

No šāda risinājuma gan vairāk dabasgāzes nebūs, turklāt jāņem vērā, ka uzņēmuma akcionāru vidū ir ne tikai Krievijas, bet arī Vācijas un citu valstu ieguldītāji.

Nav ieguldījumu aizsardzības līgumu

Zvērināts advokāts vērš uzmanību, ka Latvijai ar Krieviju nekad nav bijis noslēgts līgums par investīciju aizsardzību. Šobrīd šādi divpusējie investīciju aizsardzības līgumi ar citām ES valstīm vairs nav spēkā. Tāpēc strīdus gadījumā jautājums tiktu risināts Latvijas Ekonomisko lietu tiesā, nevis starptautiskā šķīrējtiesā. “Satversmes 105. pants nosaka, ka piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos uz likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Tātad faktiski nepieciešams likumisks pamats, lai varētu atsavināt Krievijas un citu valstu investoru ieguldījumus Latvijā, un valstij jāmaksā atlīdzība,” uz jautājumu, vai tiesiski vispār iespējams Latvijas valstij atsavināt Krievijas ieguldītāju ieguldījumus Latvijā, atbild V. Nerets.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Publisko iepirkumu komisijām grib dot lielākas tiesības izslēgt pretendentus no tālākās līdzdalības iepirkumu procedūrās, ja to rīcībā būs pierādāma informācija par kandidāta vai pretendenta kādiem pārkāpumiem, šādas normas ieviešanas risks — gadiem gari strīdi un tiesvedības.

Tādu ainu, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, redz vairāki DB aptaujātie.

Slidens ceļš

“Pretendentu diskvalifikācijai tiek piedāvāts nekonkrēts pamatojums “pasūtītāja rīcībā būs informācija, ar kuru ir pierādāms”, kas dos nekontrolētu rīcības brīvību publisko iepirkumu komisijām lemt par kandidātu un pretendentu izslēgšanu no tālākās līdzdalības iepirkumā,” vērtē ZAB Sorainen zvērināts advokāts Raivo Raudzeps.

Viņš norāda, ka brīdī, kad attiecīgi grozījumi stāsies spēkā, iepirkumu komisija pretendentu varēs diskvalificēt teju vai par jebko – konkurences, darba, vides tiesību sfērā. “Liela rīcības brīvība vienlaikus ir arī liela atbildība, kas prasa speciālas zināšanas attiecīgajās jomās, kādu iepirkuma komisiju locekļiem parasti nav. Nav efektīva tiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to ir liels nepamatotu lēmumu un attiecīgi to pārsūdzēšanas risks,” tā R. Raudzeps. Viņš pieļauj, ka šāda iepirkumu komisijas diskvalifikācija raisīs diskvalificēto pārsūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā un tam sekojošajā administratīvajā tiesā.

AS Linstow grupas jaunākais uzņēmums SIA Satekles Business Center pabeidzis sarežģītu septiņu savstarpēji saistītu īpašumu iegādes procesu no trim dažādiem īpašniekiem līdzās topošajam Satekles biznesa centram.

Jauniegādāto zemesgabalu kopējā platība ir 9358 m2, bet darījumu kopējā vērtība četri miljoni eiro.

Jaunie savstarpēji saistītie īpašumi atrodas kvartālā starp Satekles, Dzirnavu un E. Birznieka-Upīša ielu, un to apbūves attīstības potenciāls ir nedaudz vairāk par 25 000 m2.

Divi no septiņiem zemesgabaliem šobrīd ir daļēji apbūvēti, un paredzēts, ka tajos tiks saglabātas vai daļēji pārbūvētas divas vēsturiskās noliktavu ēkas, bet mazvērtīgās būves plānots nojaukt. Lai izstrādātu kvalitatīvu un kompleksu teritorijas attīstības koncepciju, jau sākts darbs pie detalizētākām izpētēm.

Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds: “Šis ir nozīmīgs papildinājums mūsu nekustamo īpašumu attīstības ieceru portfelim Latvijā. Linstow Baltic aktīvi veicinājis Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas kvartāla attīstības potenciālu. Mūsu ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā, paplašinot tirdzniecības centru Origo un realizējot ieceri par biznesa centru Origo One, kā arī patlaban attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu, ir veicinājuši apkārtnes transformāciju, padarot to pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan tur strādājošajiem, gan investoriem. Šī dinamiskā attīstība un mūsu stratēģiskais redzējums liek jauno īpašumu iegādi uzskatīt par svarīgu nākamo soli, stiprinot šo apkārtni kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

SEB banka Latvijā ir parakstījusi līgumu ar nekustamo īpašumu attīstītāju Linstow Baltic par biroja ēkas celtniecību un nomu Rīgas centrā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2.

Jau ir uzsākti sagatavošanās darbi. Uz jauno biroju plānots pārcelties 2025. gada sākumā.

Darījuma summa netiek izpausta.

Linstow Baltic iegādājas zemi Rīgā biroju ēkas celtniecībai 

Linstow Baltic grupas uzņēmums iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša,...

Pašlaik "SEB bankas" Latvijā galvenais birojs atrodas Valdlaučos, Meistaru ielā.

Topošajā modernajā biroju kompleksā tiks integrētas pilsētas vēsturiskā mantojuma ēkas un tas apvienos augstākos kvalitātes standartus un izcilus ilgtspējības risinājumus, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Videi draudzīgais objekts atradīsies ļoti ērtā vietā, kur tiešā tuvumā atrodas tirdzniecības centri, viesnīcas, dažādas izklaides iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, kā arī visa veida sabiedriskais transports. Sākotnēji paredzēts, ka biroju ēkai būs 6-8 stāvi, kopējā platība ap 12 000 m2.

Šobrīd noslēgusies jaunā biroju kompleksa metu konkursa pieteikumu iesniegšana. Tā mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga biroju ēku kompleksa jaunbūves metu. Iecerei jāietver arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējais ģenerālplāns biroju ēku kompleksa izveidei trijos savstarpēji saistītos zemesgabalos Rīgā.

"Ērta sasniedzamība un sadarbību veicinoša vide “Jau ilgāku laiku bijām meklējuši iespējas pārcelt bankas galvenā biroja darbību uz jaunām telpām, kas atbilstu mūsu biznesa un ilgtspējas prasībām,” stāsta SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

“Pieaicinot nekustamā īpašuma tirgus ekspertus no Colliers International, rūpīgi izvērtējām jau šobrīd pieejamos biroja centrus un projektus, kas vēl tiks būvēti. Rezultātā esam atraduši risinājumu, kas atbilst mūsu prasībām. Jaunās telpas atradīsies pašā Rīgas biznesa centrā, kur ir ļoti laba un ērta piekļūšana visiem galvenajiem satiksmes mezgliem. Turklāt Rail Baltica klātesamība nodrošinās, ka SEB bankas jaunais birojs būs viegli sasniedzams gan mūsu Latvijas darbiniekiem un klientiem, gan kolēģiem un klientiem no Tallinas un Viļņas, kā arī citām Eiropas valstīm. Un viennozīmīgi arī ilgtspējas kontekstā šī vieta mums nozīmīgi ļaus samazināt savu tiešo ietekmi uz vidi”.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

“Linstow Baltic un SEB Latvia vienošanās par sadarbību ir lielisks apliecinājums Linstow stratēģiskajai vīzijai par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni kā vienu no Latvijas transporta infrastruktūras stratēģiskajiem mezgliem un biznesa attīstības centriem. SEB galvenā biroja atrašanās šajā apkaimē vēl vairāk nostiprinās šīs vietas stratēģisko nozīmi un pavērs ceļu vēl plašākai biroju ēku segmenta, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu funkciju attīstībai šajā apkārtnē. Šī sadarbība spilgti iezīmē arī ilgtspējas nozīmi abu uzņēmumu ilgtermiņa attīstībā, ” stāsta Frode Gronvolds, Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs.

“Šis darījums ir patiesi nozīmīgs Rīgas nekustamā īpašuma un mūsdienīgām prasībām atbilstošu biroju tirgū. Esam gandarīti, ka iesaistītās puses ir atradušas vislabāko risinājumu. Biroja ēkas projekts tiks izstrādāts, respektējot šīs vietas vēsturisko gaisotni un integrējot jaunajā ēkas struktūrā mūsdienīgām būvniecības prasībām un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošus risinājumus, apliecinot aprites ekonomikas labo praksi ”, piebilst Ēriks Bergmans, Colliers partneris un aģentūras vadītājs.

Šajā darījumā SEB grupu Latvijā konsultēja advokātu birojs Cobalt. Nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldniekam Baltijas valstīs Linstow Baltic sarunās atbalstu sniedza advokātu birojs Sorainen.

Tie uzņēmumi, kuri gūs ienākumus no naftas, gāzes, ogļu un to pārstrādes produktu ražošanas, būs spiesti maksāt pagaidu solidaritātes nodokli no virspeļņas, kura pārsniedz 20% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo triju gadu vidējo peļņu.

To paredz topošais ES regulas projekts. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka pagaidām ir pāragri vērtēt un prognozēt šīs regulas ietekmi uz cenām, uz ražošanas un piegāžu apjomiem, jo pārāk daudz joprojām esot nezināmo. Vienlaikus bija jautājumi attiecībā par šīs virspeļņas potenciālo maksātāju rīcību pēc šādas prasības noteikšanas. Tāpat vairāki aptaujātie, atbalstot virspeļņas aplikšanu ar tā dēvēto solidaritātes nodokli, nebija pārliecināti, vai šāda rīcība neraisīs situāciju, kad attiecīgās kompānijas savu virspeļņu koncentrēs nevis ES, bet gan aiz tās robežām.

Regula būs un pavisam drīz

„Šoreiz jau ES līmenī - 14.septembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Padomes regulai par ārkārtas iejaukšanās pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz augstām enerģijas cenām. 30.septembrī ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca politisku vienošanos par atbalstu Regulai. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Regula tiks pieņemta rakstiskā balsojumā 2022. gada oktobra sākumā, pēc tam tā tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā, tā ka te viss notiks ļoti ātri,” skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas: