Svarīgi Rīgas tirgos ar savām siltumnīcā audzētajām Latvijas zemenēm ienākt pirmajai, ātrāk par citiem mūsu valsts zemeņu audzētājiem, jo pircēji ievēro pašu pirmo zemeņu tirgotāju un tieši pie viņa arī vēlāk regulāri nāk pēc zemenēm, tirgošanās gudrību laikrakstam Diena stāstījusi Ludmila Guļevska no zemnieku saimniecības Salnāji Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Salnāju saimniece pašas audzētās zemenes Vidzemes tirgū Rīgā piedāvā jau kopš 17. maija. Cenas gan nav zemas - no 8 līdz 15 latiem par kilogramu. Ap 10 latiem maksā arī Talsu pusē audzētās zemenes.
Latvijas zemeņu audzētājiem Rīgas tirgos jākonkurē ar šobrīd piecas reizes lētākajām Polijas, Spānijas un Grieķijas zemenēm. Tomēr Diena novērojusi, ka vietējām zemenēm pircēju netrūkst, bet paši audzētāji atzīst, ka izaudzēt lētāk pirmās ogas neesot iespējams un arī nopelnīt gribas.
Interesanti, ka Latvijas zemenēm pie cenas norādīts šķirnes nosaukums, bet ievestajām tikai reklāmiski saukļi «ļoti saldas» vai «super garšīgas», norāda laikraksts. L. Guļevska secinājusi, ka latvieši labprātāk pērk mazāk, bet dārgākas zemenes, savukārt krievvalodīgie pircēji - lielākā daudzumā lētākās no viņas piedāvātājām zemenēm.
«Cenu es nosaku pēc intuīcijas, tik augstu, par kādu pircēji gatavi pirmās Latvijas zemenes pirkt, jo audzēju vienīgi zemenes un man svarīga peļņa,» atklājusi L. Guļevska un piebildusi, «savulaik mēs ar vīru savā zemnieku saimniecībā nodarbojāmies ar piena lopkopību, vienu brīdi bijām nopietni pievērsušies cukurbiešu audzēšanai, bet kad cukurfabrikas Latvijā slēdza, vairs nebija kur likt ražu, nācās atrast jaunu darbības virzienu, un mēs izvēlējāmies zemenes.»
Salnāju siltumnīcu kopējā platība esot 2000 kvadrātmetru, raža - apmēram 2,4 kg no kvadrātmetra. Provizoriski pieļaujams, ka var iegūt 4800 kg lielu ražu un, pārdodot kilogramu vidēji par 10 latiem, 48 000 latu. Tomēr zemeņu audzēšana neesot viegls uzņēmējdarbības veids, jo pārdodamo ogu daudzums un kvalitāte nav prognozējama.
Zemeņu audzētāju lielākā problēma patlaban ir neesošā vietējā tirgus aizsardzība, domā L. Guļevska. «No valsts saņemam tikai vienoto platībmaksājumu, un pastāv divas problēmas, kuru risinājumu gribētu sagaidīt no atbildīgajām institūcijām. Viena no tām ir autoceļu kvalitāte, piemēram, ceļa Jelgava-Eleja, pa kuru zemenes jāved uz Rīgu, kvalitāte ir ļoti slikta, un nekas netiek darīts, lai to uzlabotu. Otra problēma - nav valsts līmenī izveidota mehānisma, kas aizsargātu Latvijas zemeņu audzētājus. Uz Rīgu var atbraukt zemeņu tirgotāji no Polijas, Lietuvas vai vēl citas valsts un šeit pārdot savu produkciju. Būtu jābūt tā, ka ievestās zemenes bez ierobežojumiem Latvijā varētu tirgot ziemā, bet pavasarī - tikai līdz brīdim, kad vietējie sāk piedāvāt paši savu ražu,» teikusi L. Guļevska.