Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, atzina zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzīpašnieks Sandijs Stendze.
Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa «ko daba devusi», proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.
«Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,» sacīja Stendze.
Viņš arī norādīja, ka tās ir pirmā gada izmaksas, un turpmākajos gados būšot lētāk, jo nevajadzēs vairs ierīkot maģistrālo ūdensvadu ar atzariem un nevajadzēs arī no jauna pirkt žogu. Tomēr ik pa trim gadiem ir jāmaina plēve, pilienlaistīšanas caurules un arī stādi.
«Stādu maiņu vajadzētu veikt, lai nebūtu slimību, tādēļ pēc zemenēm stāda tādus augus, kas nav radniecīgi ar zemenēm, piemēram, auzas, rudzus, griķus. Tomēr eksistē arī citas metodes lauku attīrīšanai, un viena no tām ir solarizācija jeb melnā papuve, kad vasaras laikā vairākas reizes zemi uzrušina. Otra metode ir «labo baktēriju» metode - pēc ražas lauku apstrādā ar baktēriju kompleksu, kuras ļoti īsā laikā pārņem visu augsni un «noēd» sliktās baktērijas,» sacīja Stendze.
Jautāts, cik ogu var nolasīt no viena hektāra, viņš atzina, ka, visu pareizi izdarot, no viena laba Holandē audzēta stāda var iegūt vairāk nekā 500 gramu zemeņu jau pirmajā gadā, bet no viena hektāra - līdz septiņām tonnām ogu.
«Kopumā šis bizness audzētājiem joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ir jāmācās un jāpārzina auga bioloģija - no kā augs pārtiek, kas tam patīk, kādi ir kaitēkļi, kā dabūt maksimālo ražu. Kad tas saprasts, var izvēlēties tehnoloģiju, pēc kuras audzēt. Pēc vidējās statistikas no viena hektāra Latvijā nolasa 3,5-7 tonnas zemeņu, pētījumos - līdz 20 tonnām maksimums, bet noteikti var vairāk,» sacīja Ogu aģentūras īpašnieks.
Viņš arī sacīja, ka šajā sezonā saimniecībā būs divi hektāri zemeņu, bet desmit gadu laikā plānots paplašināties līdz 20 hektāriem. Savukārt vidējā Latvijas zemeņu audzētāja saimniecības lielums ir trīs līdz 3,5 hektāri. Saskaņā ar statistiku Latvijā zemenes kopumā audzē 300-500 hektāros, bet vismaz puse esot ķeksīša pēc un neražo vai arī ražo ļoti maz, norādīja uzņēmējs.