Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA Igaunijā 29.augustā uzsāks e-komerciju un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Igaunija ir starp pirmajām valstīm pasaulē, kur IKEA vispirms ienāks digitāli, ieviešot e-komerciju. Tallinā atklās arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu un loģistikas zonu (Peterburi ielā 66). Igaunijas iedzīvotājiem būs iespēja pasūtīt aptuveni 8000 dažādu mājas labiekārtošanas preču, un apmēram 200 dažādas preces būs pieejamas tūlītējai iegādei.

«Šodien mēs sākam skaitīt dienas, kas atlikušas līdz brīdim, kad IKEA ienāks Igaunijas tirgū, un mēs varēsim sagaidīt Igaunijas iedzīvotājus jaunajā vietā,» saka Aleksejs Mihailovs, IKEA preču pasūtīšanas un saņemšanas vietas vadītājs. Pēc viņa teiktā, e-komercija palīdzēs sasniegt plašāku klientu loku Igaunijā, savukārt preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā Tallinā varēs apskatīt un izmēģināt ap 3000 dažādu preču. Tūlītējai saņemšanai būs pieejamas 200 dažādas mājokļa labiekārtošanas preces.

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Rīgas domes vadība kopā ar Satiksmes departamenta amatpersonām iepazinusies ar Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības gaitu. Būvnieku pārstāvji apliecinājuši, ka objektu ekspluatācijā nodos kā plānots - līdz šā gada 31.oktobrim.

Būvdarbu kopējās izmaksas ir 17 miljoni latu.

Dienvidu tilta trešā kārta no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai ietver jaunas automaģistrāles - Jāņa Čakstes gatves un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Dienvidu tilta 3. kārta nodrošinās satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi optimizējot autotransporta plūsmas Rīgā un pilsētas komerczonās. Dienvidu tilta 3. kārta kopā ar Slāvu maģistrālo transporta mezglu un ar Dienvidu tiltu ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī atslogot Salu tiltu.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

Lai pabeigtu būvniecības darbus pie Bauskas ielas, no 14.oktobra satiksmei tiks slēgta jaunizbūvētā Jāņa Čakstes gatve. Satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai pabeigtu seguma virskārtas izbūvi, informē Rīgas dome.

Šobrīd pilnībā ir atjaunota satiksme pa Bauskas ielas rotācijas apļiem, tādēļ transporta līdzekļu vadītāji, lai nokļūtu plānotajā galamērķī, aicināti izmantot rotācijas apļus un ceļu caur Valdlaučiem.

Līdz ar būvdarbu pabeigšanu, satiksmei tiks atklāta Jāņa Čakstes gatve, kas savienos Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu un veidos tilta maģistrālos pievedceļus Pārdaugavā. Satiksmes mezglā izbūvēti divu līmeņu šķērsojumi – Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas krustojumā un Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas krustojumā.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai (Dienvidu tilta III kārta) būvniecības darbus plānots pabeigt līdz būvsezonas beigām.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA atklājis interneta veikalu un preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu Tallinā, Igaunijā, informē uzņēmumā.

Līdz ar šo soli IKEA tagad ir pieejams visās trīs Baltijas valstīs.

«IKEA misija, ar kuru nākam pie Igaunijas iedzīvotājiem, ir radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem. IKEA biznesa ideja ir piedāvāt Igaunijas iedzīvotājiem tieši to, kas viņiem ir nepieciešams, – funkcionālas, skaistas un kvalitatīvas mājokļa labiekārtošanas preces par pieejamu cenu,» sacīja Aleksejs Mihailovs, IKEA preču pasūtīšanas un saņemšanas vietas Tallinā vadītājs.

Igaunijā uzņēmums sākotnēji atvēris interneta veikalu, piedāvājot 8000 dažādas mājokļa labiekārtošanas preces.

Tās varēs pasūtīt un saņemt pasūtījumu saņemšanas vietā bez maksas, taču uzņēmums piedāvās arī piegādi uz mājām. IKEA apmeklētājiem būs pieeja arī digitāliem pakalpojumiem – interjera risinājumiem tiešsaistē, digitālajiem plānošanas rīkiem, digitālajai lojalitātes programmai un citiem pakalpojumiem.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 8,7 miljonu eiro apmērā no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūvei Ventspilī. Projekta kopējās izmaksas ir 21,9 miljoni eiro.

Tas ir pirmais šāda veida vides projekts Latvijā un vienīgais, kas ir atbalstīts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES fondu atbalsta programmu ietvaros. To īstenos pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts.

Projekts paredz no nešķirotiem sadzīves atkritumiem sagatavota kurināmā sadedzināšanu ar enerģijas atguvi, nodrošinot atkritumos esošu energoresursu atgriešanu tautsaimniecībā kā siltumenerģiju un elektroenerģiju un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

“Projekts ir nozīmīgs ne tikai Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros, bet arī blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem un nozarei kopumā. Pēdējo 3 gadu laikā, cieši sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pašvaldību, esam gatavojušies atkritumu reģenerācijas iekārtas būvniecībai un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, lai uzsāktu siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Luminor finansējums mums ir būtisks atbalsts, lai projektu īstenotu. Jaunā koģenerācijas stacija ļaus pārtraukt ogļu katla darbību, kurš esošajā katlumājā daļēji nodrošina siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanu, tādējādi pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas Ventspilī, kā arī samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu,” stāsta SIA Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms.

Pabeigti Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības darbi. Otrdien, 29.oktobrī, tika atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu.

Dienvidu tilta 3. kārtas laikā izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve - un nobrauktuves no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā ir izbūvēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu, ziņo LETA. Būvdarbus 2009.gadā sāka AS Transport Systems (bijusī AS Dienvidu tilts), kas plānoja tos pabeigt 2011.gadā. Taču 2010.gada vidū darbi tika pārtraukti finansējuma trūkuma dēļ un līgums ar uzņēmējiem tika lauzts.

Pērn izsludinātajā iepirkuma konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība ACB, Tilts un Viadukts.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā, kas, ņemot vērā spēkā esošos ierobežojumus, pašlaik stādās “sarkanajā režīmā”.

Jau vēstīts, ka pirmie 15 “Lidl” veikali Latvijā tika atklāti šī gada 7. oktobrī, bet decembra sākumā tiem pievienojās pirmais divstāvīgais “Lidl” metropoles koncepta veikals Rīgā, Teikā.

Ziepniekkalnā top jauns tirdzniecības centrs, nomnieku vidū arī Lidl 

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH Latvia uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā...

Jaunu “Lidl” veikalu atklāšanas Rīgā un citās Latvijas pilsētās notiks arī 2022. gadā. Ziepniekkalna “Lidl” veikals Valdeķu ielā ir pirmais, kas atrodas ēkā, kas tiek nomāta no tirdzniecības centra attīstītājiem.

“Lidl” savos attīstības plānos ir elastīgs, meklējot labākos risinājumus jaunu veikalu izvietošanai, tai skaitā, slēdzot nomas līgumus ar attīstītājiem. Veikala ēka uzcelta pilnībā ievērojot visus starptautiskos “Lidl” veikalu būvstandartus.

Latvijas garākās mājas, kas tautā tiek dēvēta arī per Ziepniekkalna Lielo Ķīnas mūri - Rīgā, Ozolciema ielā 18, iedzīvotāji, pirmdienas, 11. septembra, vakarā kuplā skaitā bija sapulcējušies pie savas mājas, lai iepazītos ar Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmu un gūtu priekšstatu par saviem ieguvumiem no ēkas siltināšanas, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai uzsāktu mājas Ozolciema ielā 18 atjaunošanu un siltināšanu, ir nepieciešams, lai par to nobalsotu 2/3 dzīvokļu īpašnieku. Jau tuvākajā laikā RNP Ozolciema ielas 18. nama iedzīvotājiem nosūtīs anketu, ar kuru varēs nobalsot par mājas renovāciju. Ja dzīvokļu īpašnieki būs nobalsojuši par siltināšanu, tiks izstrādāts renovācijas projekts, kuru saskaņos Būvvaldē un iesniegs Altum, lai saņemtu finansējumu no DME programmas.

FOTO: Rosina siltināt Ziepniekkalna Lielo Ķīnas mūri

AS Attīstības finanšu institūcija Altum (Altum) valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmēja, ka šobrīd ir iespēja dabūt dāvinājumu 50% apmērā no Eiropas Savienības fondiem, kas Latvijā līdz 2022. gadam ļaus nosiltināt aptuveni 1030 mājas. Jau vairāk nekā 200 ēku iedzīvotāji ir iesnieguši pieteikumus. Savukārt Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš pastāstīja, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks jau ir iesniegusi pieteikumus par 26 Rīgas māju siltināšanu un veikusi aprēķinus arī par šo māju. Kopējās kompleksās renovācijas izmaksas šai mājai ir aptuveni 4 miljoni eiro, no tiem 50% sedz DME programma.

Šogad plānotie Dienvidu tilta trešās kārtas darbi strauji virzās uz priekšu un drīz tiks pabeigti, informē Rīgas dome.

Papildināts viss teksts.

Kā pēc vizītes būvdarbu vietā informē Rīgas domes amatpersonas, šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki Ziepniekkalnā aizturējuši kādu vīrieti, kurš pēc policijas rīcībā esošās informācijas piegādājis nelegālās cigaretes realizācijai Rīgas Centrāltirgū. Tāpat netālu no centrāltirgus aizturēts vēl viens ar viņu saistīts tirgonis.

VP ENAP darbinieku redzeslokā nonāca kāds 1976.gadā dzimis vīrietis. Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka vīrietis piegādā nelegālās cigaretes tirgotājiem, kas vēlāk tās realizē Rīgas Centrāltirgus teritorijā.

Šā gada 29.janvārī ENAP darbinieki Rīgā, Ziepniekkalnā vīrieti aizturēja brīdī, kad viņš kārtējo reizi gatavoja nelegālo tabakas izstrādājumu sadali starp divām Mercedes Benz markas automašīnām autostāvvietā Ozolciema ielā. Pārbaudes laikā konstatēts, ka automašīnās kopā bijis 50 600 nelegālo cigarešu. Starp atsavinātajām cigaretēm visvairāk bija Premjer un Winston markas cigaretes, taču netrūka arī citu marku cigaretes – Kiss, NZ, Queen, Fest, Minsk un Bayron.

Apstiprināta četru nekustamo īpašumu iegāde, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai - Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai" īstenošanai, informē Rīgas dome.

Pašvaldība iegādāsies nekustamo īpašumu - zemesgabalu daļas Mežkalna ielā 14, Mežkalna ielā 5A, Vienības gatvē 196 un Rītausmas ielā bez numura. Rīgas domes Īpašuma departaments būs atbildīgā iestāde pirkuma procesa nodrošināšanai.

Iegādājamie zemes gabali Jāņa Čakstes gatves izbūvei ir dažāda izmēra - gan ļoti mazi kā zemes gabala Mežkalna ielā 14 daļa, kas ir tikai 14 m², gan lieli kā zemes gabala Vienības gatvē 196 daļa 6528 m² platībā. Tāpat tiks iegādāta nekustamā īpašuma Mežkalna ielā 5A daļa 2679 m² platībā un nekustamā īpašuma Rītausmas ielā daļa 2814 m² platībā.

Šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments ir pabeidzis Dienvidu tilta ceturtās kārtas projektēšanu. To veido divas būvniecības kārtas.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Atvērta pieteikšanās ALTUM “Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programmā”, kuras kopējais finansējums ir 31 miljons eiro, kas iedzīvotājiem pieejams aizdevuma veidā.

Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.

“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Rīgā par aptuveni 400 00 eiro tiks izbūvētas gājēju pārejas sešās apkaimēs, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Gājēju pārejas ar atbilstošu apgaismojumu izbūvēs Avotu, Āgenskalna, Juglas, Mežciema, Pētersalas - Andrejsalas un Ziepniekkalna apkaimē.

Pašlaik darbi norit Avotu, Āgenskalna, Ziepniekkalna un Mežciema apkaimēs, kur tiek ierīkots papildu apgaismojums un atjaunots ietvju segums šķērsošanas vietās.

Projekta laikā paredzēts izbūvēt piecas jaunas gājēju pārejas - Eksporta ielā pie iebrauktuves Rīgas tirdzniecības ostā, Kristapa ielā pie Alīses ielas, Murjāņu ielā pie Veldres ielas, Ozolciema ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas "Ozolciema iela" un Valmieras ielā pie Lienes ielas.

Savukārt vēl divas gājēju pārejas tiks uzlabotas. Tās ir pārejas Graudu ielā pie Ķekavas ielas un Malienas ielā pie Celmu ielas.

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2014. gadā plānoti 731,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2013. gadā, informē Rīgas domes pārstāvji.

Budžeta izdevumi plānoti 763,1 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts nākamgad plānots 31,5 miljonu eiro apmērā jeb 4,3%.

No saviem ieņēmumiem 78,3 miljonu eiro Rīgas pašvaldība ieskaitīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu Latvijas pašvaldību atbalstam.

Rīgas pašvaldība 2014.gadā plāno nemainīgi saglabāt savas līdzšinējās prioritātes – izglītību, drošību, sociālo atbalstu, infrastruktūras attīstību, kā arī prioritāri nodrošināt pasākumus, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Lielākais finansējuma pieaugums plānots ielu un tiltu remontiem.

Par visapjomīgāko investīciju projektu infrastruktūras sakārtošanā kļūs Salu tilta rekonstrukcija. Papildu finansējums 6,5 miljonu eiro apmērā tiks iedalīts pilsētas ielu seguma atjaunošanai, kas uzskatāms par vislielāko šīs nozares budžeta palielinājumu kopš 2008. gada, norāda dome.