Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Lidostas Rīga padomes pieņemtais lēmums atsaukt no valdes tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku nav tapis Satiksmes ministrijas (SM) spiediena rezultātā, bet tā pamatā ir vairāki nopietni auditā atklāti pārkāpumi, aģentūrai LETA sacīja lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

Komentējot iepriekš padomes neatkarīgā locekļa Tāļa Linkaiša apgalvojumu, ka šis lēmums ir SM spiediena rezultāts, Kanels pauda, ka absolūti nepiekrīt šādam viedoklim.

«Nekāda spiediena nebija. Varbūt uz kādu citu, bet uz mani noteikti nekāda spiediena nebija,» sacīja Kanels.

Viņš norādīja, ka sēdes laikā nekādas komunikācijas ar ministriju neesot bijis.

«Komunikācija ar ministriju nenotika līdz pat tam brīdim, kad lēmums tika pieņemts. Pēcāk skaidrojām, kā lēmumu var realizēt, bet līdz tam vispār pat kontakta nebija,» piebilda padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Kanels noraidīja Linkaiša apgalvojumu, ka lidostas Rīga iekšējais audits veidots tendenciozi, atlasot atsevišķus iepirkumus.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

«Draugiem no pirmsākumiem ir definējis, ka uzņēmums lieto tikai legālu programmatūru un neļauj saviem darbiniekiem brīvi lejupielādēt darba datoros visādus failus,» laikrakstam Dienas bizness norāda SIA Draugiem radošais direktors Guntars Meluškāns.

Uzņēmums piedalījās Dienas Biznesa un datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance Latvijas komitejas akcijā bez maksas veikt programmatūras aktīvu pārvaldības Software Asset Management (SAM) auditu. Tā mērķis bija uzņēmumiem palīdzēt sakārtot licenču pārvaldību, tādējādi izvairoties no soda sankcijām Ekonomikas policijas (EM) vai Valsts ieņēmumu dienesta veikto datorprogrammu legalitātes pārbaužu rezultātā.

Audits bija laba iespēja bez juridiskām un finansiālām sekām pārbaudīt, vai uzņēmumā ar datorparku viss ir kārtībā. «Lai gan paši bijām pārliecināti, ka mums viss ir kārtībā, tomēr arī mums audits atklāja pāris trūkumu,» atzīmē G. Meluškāns. Proti, bija programmas, kuras uzņēmuma darbinieki jau sen neizmanto, bet tās bija palikušas datoros un tām bija beidzies licenču derīguma termiņš. Tāpat tika konstatēts - ir bezmaksas programmas, kas ir bezmaksas tikai mājas lietošanai, bet biznesā tām jāpērk licences. Līdz ar to audits izrādījās noderīgs, jo, ja attiecīgo auditu veiktu EM darbinieki, - viņi nekādas ceremonijas netaisītu - atklātu problēmu, dators padusē un prom, ir pārliecināts G. Meluškāns. Auditā atklātās mazās nepilnības SIA Draugiem novērsa dienas laikā. «Mans vēstījums ir tāds, lai arī cik uzņēmums ir pārliecināts par sava datorparka korektumu, audits var noderēt, jo nepilnības var atklāties jebkuram.

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Tā sauktais karš pret narkotikām ir izgāzies, paziņojusi grupa bijušo pasaules līderu un politķu sanāksmē ceturtdien, bet marihuānas dekriminalizēšana varētu samazināt ar narkotikām saistīto vardarbību un citu sociālo ļaunumu skaitu, vēsta AFP.

«Globālais karš ir izgāzies ar postošām sekām indivīdiem un sabiedrībām visā pasaulē,» norāda Globālās narkotiku politikas komisijas biedri.

«Piecdesmit gadus pēc ANO narkotisko vielu konvencijas pieņemšanas un četdesmit gadus pēc ASV prezidents Niksons uzsāka ASV valdības karu pret narkotikām ir nepieciešamas fundamentālas narkotiku politikas reformas gan nacionālā, gan globālā mērogā.»

Marihuānas ierobežojumi ir jāmīkstina, teikts grupas paziņojumā. Valstu valdībām ir jābeidz «to cilvēku kriminalizācija, marģinalizācija un stigmatizācija, kuri lieto narkotikas un neapdraud citus».

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome plānoja panākt to pārvietošanu vienotā šahtā. Bija iecerēts, ka Čaka iela varētu būt pirmā, kurā, īstenojot pilotprojektu, tiktu izbūvēts betona tunelis, kurā visas komunikācijas atrastos līdzās. Tomēr šis pilotprojekts ir izgāzies. Tā konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš norāda, ka plāns izgāzies, jo neviens no komunikāciju turētājiem nebija gatavs investēt šāda tuneļa izveidē. Savukārt, pašvaldībai pašai to būvēt būtu pārāk dārgi. Līdz ar to šī ideja ir atmesta. E. Jakrins arī piebilst, ka remontdarbus Čaka ielā plānots uzsākt 2019. gadā. Tās profils netiks mainīts un Čaka iela tiks atjaunota tādā pat stilā kā citas ielas, proti, atjaunots asfalta segums uz braucamās daļas, bet ietve veidota no bruģa.

Iepriekš E. Jakrins DB norādīja, ka šobrīd komunikācijas, sākot ar optiskajiem kabeļiem un beidzot ar televīzijas, ūdens, siltuma un gāzes vadiem iet katra pa savu mazāku vai lielāku gaitenīti, un katram komunikāciju turētājam ir piekļuve savam īpašumam, lai remontētu, regulētu utt. Pārliekot uz vienu tuneli, tām tiktu nodrošināta vieglāka piekļuve, nebūtu neskaitāmu komunikācijas aku vāku un nebūtu tik daudzās vietās jāuzlauž asfalts.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca pirmo pusgadu ir noslēgusi ar rezultātu, kas ir par 200 tūkst. Ls labāks nekā plānots. Savukārt jūnijā izpilde bijusi labāka par miljons latiem. Tie esot ievērojami cipari un ļoti būtiski, ņemot īpašo situāciju slimnīcā, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere. Tas nozīmē, ka nedaudz, bet finansiālā situācija slimnīcā ir uzlabojusies.

Viņa arī atzīmēja: «Nevienam nav noslēpums, kādā situācijā jaunā valde uzsāka darbu šajā uzņēmumā un kāda bija finanšu situācija. Tā bija ļoti īpaša, jo vairāku gadu garumā bija uzkrāti parādi padsmit miljonu apmērā. Ņemot vērā šo situāciju, tika sagatavots jaunais slimnīcas budžets. Pārskatot maija un jūnija rezultātus, budžets tiek ievērots, pat ir manāmi uzlabojumi tādā ziņā, ka pirmais pusgads ir noslēgts ar 200 tūkst. Ls labāku rezultātu nekā bija plānots.» Jāmin, ka pagājušo gadu slimnīca noslēgusi ar vairāk nekā astoņu miljonu latu lieliem zaudējumiem.

Šobrīd slimnīcā ir veikts arī iekšējais iepirkumu audits, kas parādījis, kuri iepirkumi jāveic par jaunu, kuri jāpārskata. Tas darīts ar mērķi optimizēt izmaksas, kas bijušas līdz šim. Kā arī ir izstrādāta uzņēmuma stratēģija, un noris darbs pie biznesa plāna. Tā izveidei ir izveidota speciāla slimnīcas darba grupa, kur iesaistīti gan Konsultatīvās padomes, gan māsu padomes pārstāvji un slimnīcas darbinieki.

Nesen pabeigtais un valdības izvērtēšanai nodotais Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic audits nesniedz nekādas ziņas par nelikumībām, kas būtu notikušus darījumos starp airBaltic un Bertoldam Flikam daļēji vai pilnībā piederošiem uzņēmumiem.

Tā sarunā Latvijas Radio norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš arī norādīja, ka šā gada 1. augustā gaidāms PricewaterhouseCoopers audits par airBaltic finanšu pārskatiem par 2010. gadu un šā gada pirmo pusgadu. Ņemot vērā šī audita rezultātus, tikšot lemts, vai tiks rosināts mainīt airBaltic vadītāju, skaidro satiksmes ministrs.

Augulis neatbildēja uz jautājumu, kādu summu, pēc auditoru novērtējuma, nepieciešams ieguldīt airBaltic, lai nodrošinātu kompānijas likviditāti un tālāku attīstību. Informācija iepriekš airBaltic padomei iesniegtajā ziņojumā, uz kura pamata veikts minētais audits, liecināja, ka lidsabiedrības likviditātes un tālākas attīstības nodrošināšanai nepieciešamā summa var pārsniegt pat miljards latu.

Pirms astoņiem gadiem AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētāja un faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina gada atalgojums bijis 968 tūkst. latu , liecina pietiek.com rīcībā esošie dokumenti. Tas ir vairāk nekā darba algā saņem Google padomes priekšsēdētājs Ēriks Šmits, kura darba alga patlaban ir 1,25 miljoni ASV dolāru, kas ir 681 tūkst. Ls, gadā (Tiesa, prēmijās un akcijās viņš saņem krietni vairāk).

Jau ziņots, ka a/s Liepājas metalurgs neto apgrozījums 2012.gadā sasniedzis 305,2 miljonus latu jeb 434,3 miljoni eiro, savukārt zaudējumi bijuši 8,8 miljoni latu.

Kad janvāra beigās Pietiek.com publiskoja informāciju par uzņēmuma vadības atalgojumu, oficiāli tā tika noliegta, Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi.

Savukārt pats Zaharjins medijiem atbildēja ar pretjautājumu - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēc ilgākas taujāšanas paziņoja, ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš bijis augstāks.

Bijušais AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes loceklis Igors Komarovs maksājis apakšuzņēmējiem par faktiski neveiktiem darbiem, tādēļ patlaban kompānijā notiek audits, informē RKB pārstāvji, piebilstot, ka tādējādi iespējams arī skaidrot šo apakšuzņēmēju pēdējā laika aktivitātes, kas vērstas pret RKB.

Patlaban RKB rūpnīcā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka I. Komarovs savus pienākumus ir pildījis nolaidīgi, norāda RKB pārstāvji.

Kā piemēru viņi min, ka viens no apakšuzņēmējiem ir iesniedzis rēķinus par faktiski neveiktiem darbiem, taču visi dokumenti ir noformēti un pat no RKB ir saņemta apmaksa par šiem darbiem. Līdzīgi pārkāpumi tiek atklāti arī sadarbībā ar citiem apakšuzņēmējiem. Ņemot vērā, ka tieši I. Komarovs bija atbildīgs par sadarbību ar apakšuzņēmējiem, RKB valde ir spiesta pārbaudīt visus darījumus, lai identificētu visus nelikumīgās naudas izkrāpšanas gadījumus no RKB, norāda uzņēmums, piebilstot, ka RKB jau ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs, lai likumā noteiktā kārtībā aizstāvētu savas mantiskās intereses un vērstos pret vainīgajām personām.

Pirms kāda laika presē parādījās informācija, ka gandrīz divus gadus pēc fizisko personu sākumdeklarācijas iesniegšanas VID ir apkopojis šajās deklarācijās iekļautos datus. Analīzes rezultātā VID ir identificējis vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc VID ieskatiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tātad, nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par visiem saviem ienākumiem, un slēpj savu ienākumu patiesos apmērus.

Neviļus šāda VID publiski pausta informācija liek aizdomāties par to, kāda būs VID turpmākā rīcība ar šiem datiem. Skaidrs, ka šobrīd VID nav kapacitātes un ekonomiskā pamatojama veikt auditus visiem šiem 20 000 iedzīvotāju.

Prognozējams, ka ar daļu no šiem 20 000 iedzīvotāju VID veiks ilgu saraksti, noskaidrojot šo personu ienākumu avotu. Lūgs iesniegt paskaidrojumus un papildeklarācijas. Ja personai neizdosies VID pārliecināt, ka IIN ir nomaksāts vai labais dzīves līmenis sasniegts, gūstot ar nodokli neapliekamus ienākumus, tad nodokli nāksies nomaksāt vai ilgstoši strīdēties ar VID. Tāpat droši var teikt, ka “perspektīvākajai” daļai no šiem 20 000 personu VID ieradīsies ciemos, lai veiktu auditu.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Lielbritānijas valdība uzsāks Eiropas Savienības (ES) likumdošanas un tās ietekmes auditu. «Iepriekš nekad nav ticis paveikts šāds visaptverošs darbs, taču to vajadzēja jau sen,» sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, vēsta BBC.

Audits ir nepieciešama un pozitīva Eiropas reformēšanas daļa, uzsvēra britu ārlietu ministrs. Paredzēts, ka audits noslēgsies 2014. gadā. Šāds ES pārskats būšot noderīgs, lai padziļinātu izpratni par Lielbritānijas attiecībām ar ES un to, kādā veidā tās laika gaitā ir attīstījušas, skaidroja V. Heigs. Darbs pie analīzes tiks uzsākts šā gada septembrī.

Britu ārlietu ministrs arī norādīja, ka tādā veidā tiks panākta visrūpīgākā ES pilnvaru analīze, kas Lielbritānijas valdībai sniegšot lielāku izpratni. Tomēr audits nav paredzēts tam, lai identificētu tos ES aspektus, no kuriem briti vēlētos atbrīvoties. «Tas nav pārskats referenduma [par izstāšanos no ES] organizēšanai,» sacīja V. Heigs.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

No provizoriskiem audita rezultātiem, kas pirms dažām dienām tika skatīti valdībā, vēl nevar secināt, vai airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma vai mazākuma akcionāru interesēs. «To nevar izdarīt kaut vai tāpēc, ka šis audits neaptver darījumus ar trešajām pusēm,» Db.lv atzina Ministru prezidentam Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka audits nepieciešams, lai detalizēti veiktu analīzi par šo trešo pušu darījumiem, tajā skaitā ar meitas uzņēmumiem, saistītiem uzņēmumiem, kas nav darīts jūnijā veiktajā auditā.

Šī informācija savukārt ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministra Ulda Auguļa teikto, ka audits neesot apstiprinājis politiķu pieņēmumus, ka airBaltic līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš izteicās, ka airBaltic lielie zaudējumi šogad radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Uzņēmumā Latvijas autoceļu uzturētājs tas jau ir noticis, un esam procesā arī citos uzņēmumos. Daži ir strādājuši labi, piemēram, Latvijas dzelzceļš (LDz), bet dažos būs vajadzīgs funkcionālais audits.»

To, atbildot uz laikraksta Diena jautājumu par vadības maiņu Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajās kapitālsabiedrībās, sacījis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Lūgts precizēt, vai būs konkursi, vai tur nonāks «kabatas cilvēki», Ronis stāstījis: «Man nav tādu kabatas cilvēku, manuprāt, tas nav korekti attiecībā pret tiem ļaudīm, kas šobrīd šajos uzņēmumos strādā, tāpēc es šādam formulējumam nevaru piekrist. Es šajās valdēs labprāt redzētu cilvēkus no ministrijas ierēdniecības, kas ir profesionāļi.»

Ronis arī paudis uzskatu, ka aviokompānijai airBaltic jāmeklē stratēģiskais investors.

Gāzes cenas krituma dēļ šajā apkures sezonā vienas megavatstundas izmaksas Jūrmalā samazinājušās par 27.1 procentu, un ir cerības, ka siltumenerģijas tarifs nemainīsies arī ziemas periodā.

Vienas megavatstundas (MWh) izmaksas ir 45.41 Ls, kas ir ievērojami mazāk nekā pagājušajā gada oktobrī noteiktā gāzes cena 62.31 Ls par 1 MWh. «A/s Latvijas gāze prognozē, ka esošais gāzes tarifs saglabāsies arī ziemas periodā. Tas Jūrmalas iedzīvotājiem dod cerības, ka par patērēto siltumenerģiju maksāsim par 27.1% mazāk, nekā pagājušā gada apkures sezonā,» norādīja SIA Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Uģis Osis.

Kaut arī pastāvīgās izmaksas, kas iekļauj gan siltuma piegādi līdz siltumenerģijas patērētāja mājai, gan katlumāju un siltumtrašu uzturēšanu un administrēšanu nav būtiski mainījušās pēdējo septiņu gadu laikā, tomēr šogad uzņēmumā tiek meklētas iespējas kā vēl vairāk ieekonomēt, un ir uzsākts funkcionālais audits.

Uzņēmumu interese par sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti pieaug, kas saistīts gan ar darba tirgus situāciju un jaunu speciālistu piesaisti, gan konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot vai pilnveidojot esošos produktus

Tā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Gadiem tiek runāts par to, ka vajadzīgs veidot tiltu starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Kāda jūsu skatījumā ir šī brīža situācija?

Būtiski, ko noliekam kā atskaites punktu. Pēdējos gados, manuprāt, progress ir novērojams, kas saistīts gan ar dažādu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, gan zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību. Esam novērojuši pastiprinātu uzņēmumu interesi par sadarbības iespējām ar universitāti. Viens no pēdējā laika piemēriem – uzņēmumiem tika izsludināta iespēja pieteikties informatīvajai sesijai par sadarbības iespējām ar universitāti. Mums nebija gaidu par lielu uzņēmumu interesi, uz to skatījāmies kā uz eksperimentu, testu, lai identificētu intereses līmeni. Kopā pieteicās 90 uzņēmumu, kas bija krietni vairāk, nekā gaidījām. Visiem vienā reizē nevarējām noorganizēt šo pasākumu, tādēļ tika organizēti trīs. Šo varam uztvert kā signālu, kas apstiprina interesi.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.